No koka tapušās žāvētavas 0
Latvijā daži meistari paši konstruē žāvētavas, pielāgojot tās pircēja vajadzībām. Konstrukcijas ir vienkāršas, tām ir koka karkass un plaukti. Sietiem jābūt no nerūsējoša tērauda, pretējā gadījumā sieti sāks rūsēt un sulīgus augļus un ogas (zemenes, plūmes, tomātus u.c.) nevarēs žāvēt, jo uz tiem paliks melnas vai rūsas krāsas svītras, kas ir ne tikai neestētiski, bet arī neveselīgi.
Dažiem variantiem plaukta apakšpuse ir no koka un gaiss cirkulē gar malām, bet tērauda sieta plaukti ir efektīvāki. Šīm žāvētavām sānos vai priekšā iebūvēts viens vai vairāki gaisa ventilatori, kas nodrošina žūšanai nepieciešamo gaisa plūsmu. Daži meistari pievieno arī filtrus, lai putekļi nenosēstos uz produktiem. Žāvētavā ir iebūvēts elektriskais sildītājs un dārgākiem modeļiem arī mitruma regulators. Jo labāk aprīkota žāvētava, jo augstāka cena. Tās maksā, sākot no 500 eiro. Žāvēšana šajos dehidratoros ir daudz kvalitatīvāka. Pirmkārt, silto gaisu iespējams novadīt atpakaļ krāsniņā. Otrkārt, lielāka jauda, tāpēc process notiek daudz ātrāk. Plaukti gan jāmaina vietām tāpat kā lētajiem plastmasas risinājumiem, bet pietiek procesa vidū vienreiz samainīt vietām apakšējo un augšējo plauktu. Testējot šādus dehidratorus praksē, jāatzīst, ka no koka ražotajām žāvētavām ir tikai viens mīnuss – jāuzmanās, tās glabājot. Ja sezonas beigās noliek šķūnītī, verandā vai citā telpā, kur ir mitrums, koks ātri sasmok un var pat sapelēt.
Meistari arī savu laiku nokalpojušu veikala vitrīnu mēdz pārvērst par žāvētavu. Tajā var viegli ierīkot daudzus plauktus, apakšā ielikt sildelementu un ventilatoru, augšā – mērierīces. Izmaksas – aptuveni 500 eiro (plaukti no koka un nerūsējoša tērauda siets, sildelements, ventilators un mērierīces) un 200–300 eiro meistaram par darbu. Izmēģinot praksē, jāsaka: žūst ātri un kvalitatīvi, turklāt vienlaikus var izžāvēt 2,5 spaiņus sagrieztu ābolu. Pozitīvi tas, ka žāvētavu var uzglabāt ārā (dārza nojumē, verandā, šķūnī), jo karkass ir no metāla, durvis – no stikla.
