Zavadska: Trīs mēnešu intervāls starp vakcīnas pret Covid-19 devām bērnu gadījumā noteikts piesardzības nolūkā 80
Lēmums noteikt trīs mēnešu intervālu starp pirmo un otro vakcīnas pret Covid-19 devu bērniem vecumā no pieciem līdz 11 gadiem pieņemts, ņemot vērā apsvērumus saistībā ar potenciālajām blaknēm, kā arī jaunā SARS-CoV-2 omikrona paveida parādīšanos, kas ir raisījis īslaicīgas neskaidrības par pašreizējo vakcīnu efektivitāti pret to, aģentūrai LETA pavēstīja Imunizācijas valsts padomes (IVP) priekšsēdētāja, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska.
Eiropas Zāļu aģentūra 25.novembrī apstiprināja “Pfizer”/”BioNTech” vakcīnas izmantošanu bērniem vecumā no pieciem līdz 11 gadiem, nosakot, ka šai grupai vakcīnas deva būs mazāka nekā tā, kas tiek lietota cilvēkiem no 12 gadu vecuma, un ka tā tiks ievadīta divās injekcijās augšdelma muskulī ar trīs nedēļu starplaiku.
Latvijas imunizācijas speciālisti šajā gadījumā gan lēma šo starplaiku pagarināt. Par šo jautājumu lemts 29.novembra IVP sanāksmē, kur šī intervāla pagarināšanu atbalstīja visi eksperti. Viņu vidū galvenokārt dominē divu veidu apsvērumi – iespējamas ārkārtīgi retas vēlīnas blaknes un jaunais omikrona paveids.
Profesore Zavadska uzsver, ka nopietni veselības traucējumi pēc Covid-19 vakcinācijas ir reti. Taču, kā tas arī iepriekš pausts IVP paziņojumā, pusaudžiem un jauniem cilvēkiem pēc vakcinācijas ar ražotāja “Pfizer”/”BioNTech” vakcīnu kā rets risks ir minēts miokardīts jeb sirds muskuļa iekaisums un perikardīts jeb sirds ārējā apvalka iekaisums, lai gan klīniskajā pētījumā netika ziņots par šādiem gadījumiem bērniem vecumā no pieciem līdz 11 gadiem.
“Šī ļoti retā blakne vairāk attīstās jauniem cilvēkiem, arī pusaudžiem, tāpēc šī iemesla dēļ, lai adekvāti mazinātu riskus, daudzas valstis līdz omikrona paveida parādīšanās brīdim konkrētām vecuma grupām deva vienu devu, bet pēc omikrona parādīšanās pārgāja uz divām,” skaidro eksperte, norādot, ka imunizācijas ekspertu domu gājiens arī pirms jaunā vīrusa varianta parādīšanās bija vērsts uz devu apmēra mazināšanu, lai novērstu šīs retās blaknes iespēju.
Vakcinācijas kontekstā ir būtiski, lai ieguvumi ievērojami atsvērtu riskus, tāpēc arī eksperti meklē dažādus veidus, kā palielināt pozitīvos un samazināt negatīvos vai nevēlamos aspektus. “Izejot no šīs risku mazināšanas un ieguvumu sabalansēšanas pieejas, pagarinot intervālu starp devām šajā vecuma grupā, gan risks blaknei ir mazāks, gan vienas devas ieguvumi aizsardzībai ir optimāli,” šajā sakarā atzīmē profesore.
Tāpat svarīgs apsvērums ir jaunais omikrona variants, kas, ja gadījumā izrādīsies, ka pašreizējās vakcīnas nav gana efektīvas pret to, nozīmēs, ka nākotnē nāksies mainīt arī vakcīnu un līdz ar to – potenciāli vakcinēties vēlreiz. Bērnu gadījumā, pieņemot, ka pēc trīs nedēļām, pirms jaunu vakcīnu parādīšanās, būtu saņemtas abas devas, vakcinēties vēl ar trešo devu, ekspertes vērtējumā, nebūtu īsti labākais risinājums.
Šeit vērā ņemams arī būtu fakts, ka ir bērni, kas jau ir izslimojuši Covid-19 un kuriem nemaz nebūtu nepieciešamas divas vakcīnas devas. Lai gan Latvijā pārslimojušo bērnu vecumā no pieciem līdz 11 gadiem konkrēts apmērs nav zināms, pēc profesores paustā, pētījumā ASV atklāts, ka šajā vecuma grupā 38% pirms vakcinācijas jau bijušas antivielas.
Pagarinātam starplaikam, ekspertes vērtējumā, ir arī cita priekšrocība – tādējādi vakcīnas nodrošinātā aizsardzība ir vēl augstāka. Vienlaikus eksperte neizslēdz, ka būs arī gadījumi, kā, piemēram, imūnsupresijas jeb ļoti novājinātas imūnās sistēmas pacientu gadījumā, kad šajā vecuma grupā otro devu varētu saņemt arī ātrāk. Līdzīgi tas arī varētu būt, ja, piemēram, bērnam abas devas būs nepieciešamas, lai ceļotu.
Vaicāta, vai nacionālā līmenī bērniem šajā gadījumā derīgu vakcinācijas sertifikātu vajadzētu piešķirt jau pēc pirmās devas, Zavadska atbildēja apstiprinoši, taču par to, vai arī Eiropas Savienības līmenī varētu piekopt šādu pieeju, būs atkarīgs no starpvalstu līmenī panāktas vienošanās.
Jau ziņots, ka IVP kopumā atbalsta bērnu vakcināciju pret Covid-19 vecuma grupā no 5 līdz 11 gadiem, taču atkārtoti uzsver, ka joprojām būtiskākā ir senioru un riska grupu vakcinēšana, pēc kārtējās IVP sēdes aģentūru LETA informēja tās vadītāja, profesore Zavadska.
Viņa uzsver, ka senioru un riska grupu cilvēku vakcinēšana ir prioritāte gan primārajā, gan balstvakcinācijā.
Ņemot vērā patlaban pieejamo zinātnisko un uz pierādījumiem balstīto informāciju, IVP kopumā atbalsta bērnu vecumā no 5 līdz 11 gadiem vakcināciju pret Covid-19, taču pašlaik īpaši to rekomendē sākt visiem tiem bērniem, kas ietilpst kādā no riska grupām nopietnai Covid-19 gaitai. Tie, piemēram, ir bērni ar onkoloģiskām slimībām, aptaukošanos, cukura diabētu, kardiovaskulārām fona slimībām un citām hroniskām orgānu slimībām, skaidro profesore.
EZA ir reģistrējusi “Pfizer”/”BioNTech” Covid-19 vakcīnu lietošanai bērniem vecumā no 5 līdz 11 gadiem. Tas veikts, pamatojoties uz izvērtējumu no pētījuma datiem, kur šajā populācijā ieguvumi no Covid-19 vakcinācijas pārsniedz risku. Pētījumā piedalījušies 3082 bērni.
IVP prognozē, ka bērnu devas vakcīnas Latvijā varētu būt pieejamas decembra beigās, līdz ar to decembra beigās vai janvāra sākumā būtu iespējams sākt vakcināciju ar pirmo devu, kas jau būtu pietiekami primārās imūnās atbildes iniciācijai. Otro devu IVP rekomendē bērniem saņemt trīs mēnešus pēc pirmās devas. Augstas imūnsupresijas bērniem primārās vakcinācijas kursa pabeigšanai nepieciešamas trīs devas.
“Pfizer”/”BioNTech” vakcīna līdz šim bija apstiprināta lietošanai bērniem no 12 gadu vecuma un pieaugušajiem.
Šī vakcīna satur par ziņneša RNS dēvēto molekulu, kurā ir instrukcijas pīķa proteīna veidošanai. Pīķa proteīns dabā sastopams uz Covid-19 izraisošā vīrusa SARS-CoV-2 virsmas. Šī vakcīna iedarbojas, sagatavojot organismu aizsardzībai pret SARS-CoV-2 vīrusu.
Bērnu vecumā no 5 līdz 11 gadiem vakcinācijas process Latvijā sāksies pēc IVP rekomendācijas saņemšanas un informācijas sniegšanas ārstniecības iestādēm un ģimenes ārstiem.
