Latvijas vēsturē jau pierādījies, ka zaudēto iedzīvotāju skaitu var atjaunot kuplas ģimenes. Bet kā veicināt kuplu ģimeņu rašanos? 15
Andris Ozoliņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Daudzskaitlīgas ģimenes, kā tas jau ne reizi vien ir pierādījies Latvijas vēsturē, var atjaunot politiskajos un ekonomiskajos satricinājumos zaudēto iedzīvotāju skaitu.
Bankas “Citadele” un pētījumu aģentūras “Norstat” aptauja apliecina – ja būtu pieejams piemērots mājoklis, 55% ģimeņu vēlētos vismaz trīs bērnus. Kā tika secināts bankas organizētajā diskusijā, šo valstiski svarīgo lietu varētu veicināt ar jauniem atbalsta pasākumiem, kas sekmētu īres tirgu un jaunu mājokļu projektu būvniecību reģionos.
“Valsts dzīvojamais fonds ir vecs, tādēļ mājokļu jautājums ir viena no mūsu prioritātēm, jo tas ir gan demogrāfijas, gan ekonomiskās attīstības pamatā,” diskusijā uzsvēra ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
“Šo jautājumu esam iecerējuši risināt trīs virzienos – esošā dzīvojamā fonda uzlabošana un īres tirgus attīstīšana, sekmējot īres namu būvniecību, kas īpaši aktuāli ir reģionos, kā arī jaunu mājokļu attīstīšana līdzās industriālajiem centriem. Būtiski, protams, ne vien turpināt energoefektivitātes programmu, atjaunojot mājas, bet arī būvēt jaunas ēkas.
Tāpēc strādājam pie jauniem atbalsta instrumentiem un programmām, kas veicinās nekustamo īpašumu un īres tirgu attīstību reģionos. Jāatzīmē, ka esošie atbalsta instrumenti gan mājokļa iegādē, gan energoefektivitātes uzlabošanā ir apliecinājuši savu efektivitāti, un iedzīvotāji tos aktīvi izmanto.”
Jauni īres dzīvokļi
“Jumts virs galvas un darbs ir svarīgākās lietas ģimenes mieram un izaugsmei,” atzina Latvijas vecāku organizācijas “Mammām un tētiem” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.
“Novērojam, ka vecāki jūtas atbildīgi, ja nespēj nodrošināt katram bērnam, īpaši pusaudžiem, savu telpu. Ne vienmēr vecāki vēlas iegādāties savu īpašumu, labprāt dzīvojamo platību īrētu, bet īres tirgus ir slikti attīstīts un cenas nav adekvātas. Aicinu aktualizēt atbalstu arī viena vecāka ģimenēm, tādu Latvijā ir daudz, un atbalsts ir vienlīdz nepieciešams.
Tā kā šo ģimeņu ienākumi parasti ir nelieli, vajadzētu veicināt lietota mājokļa iegādes iespēju un, kredītu formējot, ņemt vērā arī finanšu ienākumus, kurus sniedz alimenti. Nepieciešams valstiskā līmenī veicināt iedzīvotāju finanšu pratību, jo ienākumu un izdevumu plūsmu aprēķins ģimenēm rada stresu, tās nejūtas stabili, jo bieži neprot vēl plānot budžetu un veidot uzkrājumus.”
“Mājokļa pieejamības jautājums ir viens no pudeles šaurajiem kakliem pilsētas attīstībā. Reģionos nekustamo īpašumu tirgū ir vēlme un iespējas pirkt vai īrēt, bet nav ko. Darba vietas ir, uzņēmējiem ir vēlme investēt un attīstīt, bet nav mājokļu darbiniekiem. Secinājām, ka pieprasījums pēc īres mājokļiem septiņas reizes pārsniedz piedāvājumu.
Lai uzbūvētu jaunus mājokļus, kurus varētu izīrēt par reģionu iedzīvotājiem pieejamu cenu, attīstītājiem nepieciešami aizdevumi ar garu termiņu un ar labu procentu likmi. Valsts garantijas nekustamo īpašumu attīstītājiem ļautu uzbūvētos mājokļus izīrēt un pārdot par pieņemamu cenu,” atzina Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.
Kredīts ar atbalstu
“Līdz šim mājokļu garantiju programmu izmantojušas 14,5 tūkstoši ģimeņu, kurās aug 21 tūkstotis bērnu,” atzina ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.
“Ar valsts finansējumu aptuveni 27 miljonu eiro apmērā esam izsnieguši garantijas 108 miljonu eiro apmērā, kas palīdzējis ģimenēm iegādāties mājokļus kopumā par 977 miljoniem eiro. Šis ir labs piemērs, kā valsts ar salīdzinoši nelielu finansējumu var panākt iespaidīgu rezultātu un uzlabot mājokļu pieejamību.
Turklāt šobrīd programma ir papildināta un to var izmantot gan atkārtoti, lai ģimenes iegādātos lielāku mājokli, gan arī bērna gaidību laikā, kā arī daudzbērnu ģimenes varēs izmantot grantu.”
Jūlijā valdība apstiprināja jaunu atbalsta veidu – programmu “Balsts”. Uz šo subsīdiju mājokļa iegādei varēs pretendēt daudzbērnu ģimenes, kas bankā ņem kredītu mājokļa iegādei vai būvniecībai.
Lai saņemtu “Balsta” subsīdiju vai dāvinājumu, izvēlētā nekustamā īpašuma vērtība nedrīkst pārsniegt 250 tūkstošus eiro un ienākumiem uz vienu ģimenes locekli jābūt līdz 17 000 eiro gadā pirms nodokļu nomaksas.
Subsīdija nevar būt lielāka kā 50% apmērā no kopējā darījuma vai būvprojekta apjoma.
Subsīdijas apjoms var būt dažāds. Trīs bērnu ģimenēm subsīdija 8 tūkstoši eiro parastam mājoklim vai 10 tūkstoši eiro, ja mājoklis atbildīs energoefektivitātes prasībām par gandrīz nulles enerģijas ēkām.
Četru un vairāk bērnu ģimenēm subsīdija 10 tūkstoši eiro parastam mājoklim vai 12 tūkstoši eiro, ja mājoklis atbildīs energoefektivitātes prasībām par gandrīz nulles enerģijas ēkām.
“Šobrīd 70% no bankas “Citadele” hipotekārajiem kredītiem ir izsniegti ģimenēm ar bērniem un 50% no tiem ir ar ALTUM galvojumu. Jāatzīmē, ģimenes pārdomāti ņem kredītus un rūpīgi izvērtē īpašuma cenu, platību un atrašanās vietu.
80% klientu hipotekārās kreditēšanas pieprasījumus iesniedz digitāli, nedodoties uz banku.
Pieteikumu var aizpildīt jebkuras bankas klients, dokumenti tiek automātiski ievākti no dažādiem reģistriem, līdz ar to pieteikuma process aizņem desmit minūtes un atbildi jau var saņemt dienas laikā,” atzīmēja Anna Fišere-Kaļķe, bankas “Citadele” privātpersonu direkcijas apkalpošanas vadītāja Baltijā.
Aptaujas summējums
Kā liecina aptaujas rezultāti, lielākā daļa ģimeņu vēlētos vairāk bērnu, nekā jau ir, – 78% ģimeņu ar diviem bērniem vēlētos vismaz trīs bērnus, trīs bērnus vēlētos 37%, četrus – 10% un vairāk nekā piecus bērnus – 8% iedzīvotāju.
Lai lemtu par ģimenes pieaugumu, lielākajai daļai iedzīvotāju būtisks priekšnoteikums ir piemērots mājoklis. 29% lemtu par ģimenes pieaugumu, ja būtu iespēja iegādāties savu mājokli, savukārt vēl 32% norāda, ka to darītu, ja būtu iespēja iegādāties lielāku mājokli par esošo.
Aptauja arī apliecina – jo lielāki personīgie ienākumi, jo kuplāku ģimeni vēlētos. Trīs un vairāk bērnu visbiežāk vēlētos iedzīvotāji ar augstāko izglītību.
