Zaudēti 7 dienesta biedri: Ādažos ierīko NBS kritušo karavīru piemiņas vietu 12
Piektdien, 11.novembrī, plkst.16, godinot Latvijas karavīrus, kuri pildot kaujas uzdevumus ziedojuši savas dzīvības, Ādažu bāzē atklās Nacionālo bruņoto spēku kritušo karavīru piemiņas vietu.
Mūsdienu militārajos konfliktos bruņotie spēki ir zaudējuši septiņus savus dienesta biedrus. Atceroties Viestura ordeņa lielkrusta kavalierus virsleitnantu Olafu Baumani, seržantu Voldemāru Anševicu, kaprāli Dāvi Baltābolu un dižkareivjus Vitāliju Vasiļjevu, Edgaru Ozoliņu, Andreju Merkuševu un Gintu Bleiju, bruņotie spēki arī turpmāk rīkos vairākus piemiņas pasākumus.
Kritušo karavīru piemiņas vietas atklāšanā piedalīsies Valsts prezidents Raimonds Vējonis, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube.
Kopš Latvijas armijas atjaunošanas Latvijas karavīri ir piedalījušies daudzās starptautiskajās operācijās un kaujas uzdevumos, ziedojot savas dzīvības Latvijas drošības stiprināšanai. Ar saviem darbiem viņi ir pierādījuši, ka Latvijas armijas karavīri ir lojāli un pašaizliedzīgi augstāko vērtību aizstāvēšanā. Tādējādi, lai godinātu karavīru ieguldījumu Latvijas drošības stiprināšanā, ir izveidota kritušo karavīru piemiņas vieta.
Kritušo karavīru piemiņas vietas izveides tēlnieks ir Kristaps Strauts. Pieminekļa mākslinieciskā kompozīcija ir pakļauta tās pamatnē iekaltajam uzrakstam “Vienotībā spēks.” Kompozīcijas vienojošais elements ir Latvijas bruņoto spēku ģerbonis, simbolizējot nezūdošu Latvijas vērtību.
Piemiņas vietas komplekss, līdzīgi kā savulaik Brīvības piemineklis, ir izveidots par brīvprātīgi saziedotajiem līdzekļiem, kā arī iedzīvotāji ir snieguši ieguldījumu piemiņas vietas tapšanā ar savu darbu. Kopējās kritušo karavīru piemiņas vietas izveides izmaksas veido 53 619 eiro.
Kritušo karavīru piemiņas vietas atklāšanā piedalīsies Valsts prezidents Raimonds Vējonis, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube.
Kaprālis, Viestura ordeņa lielkrusta komandieris Dāvis Baltābols (38 gadi) nomira 2009.gada 5.augustā Vācijas Bruņoto spēku hospitālī Koblencā pēc 25.jūlija kaujas ar nemierniekiem Afganistānā.
Seržants, Viestura ordeņa lielkrusta komandieris Voldemārs Anševics (32) krita 2009.gada 1.maijā nemiernieku uzbrukumā Afganistānā, Kunāras provincē.
Dižkareivis, Viestura ordeņa lielkrusta komandieris Andrejs Merkuševs (31) krita 2009.gada 1.maijā nemiernieku uzbrukumā Afganistānā, Kunāras provincē.
Dižkareivis, Viestura ordeņa lielkrusta komandieris Edgars Ozoliņš (23) krita 2008.gada 11.augustā mīnas sprādzienā Afganistānā.
Dižkareivis, Viestura ordeņa lielkrusta komandieris Vitālijs Vasiļjevs (24) krita 2006.gada 27.decembrī nemiernieku uzstādīta spridzekļa eksplozijā Irākā.
Dižkareivis, Viestura ordeņa lielkrusta komandieris Gints Bleija krita 2006.gada 27.decembrī nemiernieku uzstādīta spridzekļa eksplozijā Irākā.
Virsleitnants, Viestura ordeņa lielkrusta komandieris Olafs Baumanis krita 2004.gada 8.jūnijā nemiernieku izraisītā sprādzienā, veicot nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas operāciju Irākā.
