Zaudētāji domās, ko darīt 3
“Progresīvo” līderis Roberts Putnis noskaņots uzņemties politisko atbildību par neveiksmi vēlēšanās, bet Latvijas Reģionu apvienības (LRA) priekšsēdis Edvards Smiltēns ir atguvies pēc sākotnējās vilšanās un apņēmies vadīt LRA arī turpmāk.
Pēc neveiksmes Eiropas Parlamenta vēlēšanās partijas “Progresīvie” līderis Roberts Putnis ir gatavs uzņemties politisko atbildību un rosina sasaukt partijas ārkārtas kongresu, lai izvērtētu vēlēšanu rezultātus.
No Putņa izteikumiem var secināt, ka viņš ir noskaņots atkāpties no amata. Ja tas notiks, tad var paredzēt, ka kongress, iespējams, lems par divu līdzpriekšsēdētāju ievēlēšanu partijas vadībā. Līdzīgas pārdomas nākamajā dienā pēc vēlēšanām bija arī Latvijas Reģionu apvienības līderim Edvardam Smiltēnam.
Taču jau pirmdien E. Smiltēns “Latvijas Avīzei” atzina, ka neredz pamata atkāpties, jo partiju apvienībā neviens šo rezultātu neuztver kā zaudējumu – tas pat esot labāks nekā Saeimas vēlēšanās. Pēc neiekļūšanas Saeimā Smiltēns visus spēkus līdzīgi kā “Progresīvo” priekšsēdis Putnis veltīja tikai partijai, lai sagatavotu to nākamajām vēlēšanām.
Tagad E. Smiltēnam esot svarīgi atrast nodarbošanos, ko var savienot ar politisko darbību. Viņš, visticamāk, atjaunošot jurista praksi. Pārdomas radušās tāpēc, ka viņš esot saņēmis darba piedāvājumu arī no ārzemēm. Taču, to pieņemot, viņš pārvilktu svītru savai politiskajai darbībai, ko nevēloties darīt, jo “politika mani aizrauj”, sacīja E. Smiltēns.
Latvijas Reģionu apvienība un partija “Progresīvie” ir stabili politiskie spēki, kas nav veidoti tikai uz vienām vēlēšanām. Kā vienam, tā otram tomēr pietrūka, lai iekļūtu 13. Saeimā. Tāpat tagad gan viens, gan otrs cerēja uz pārstāvniecību Eiropas Parlamentā (EP). Šīs cerības neļāva zaudēt arī pirms vēlēšanām publiskotie aptauju rezultāti. Taču EP vēlēšanās par LRA nobalsoja 23 581 jeb 4,98% vēlētāju, bet par partiju “Progresīvie” – 13 705 jeb 2,9% vēlētāju.
Nākamajā dienā pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas “Progresīvo” priekšsēdētājs R. Putnis izplatīja atklātu vēstuli partijas biedriem un atbalstītājiem. Tajā viņš uzsver, ka nenožēlo tos divarpus savas dzīves gadus, kurus ir ieguldījis partijā “Progresīvie”, kas, viņaprāt, ir noteikusi jaunus ētikas un politikas satura standartus Latvijas politikā. Tomēr viņš atzīst, ka zaudējums ir sāpīgs. EP vēlēšanās “Progresīvie” saņēma pat mazāk balsu nekā Saeimas vēlēšanās.
“Bez iegūta Eiropas Parlamenta mandāta “Progresīvajiem” priekšā ir ļoti smags laiks,” atzīst partijas priekšsēdis. Viņš norāda, ka vēlēšanas ir arī politiskās atbildības pārbaudes brīdis. “Zaudējums Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir mana kā partijas priekšsēdētāja un arī saraksta līdera politiskā atbildība,” uzsver R. Putnis, piedāvājot sasaukt ārkārtas kongresu un lemt par vadību.
Ar R. Putni sazināties pirmdien “LA” neizdevās, bet partijas valdes loceklis Mārtiņš Kossovičs “LA” pastāstīja, ka vainīgos tagad neviens nemeklēs, taču, visticamāk, būs ārkārtas kongress, “jo ar vēlēšanu rezultātu mēs neesam apmierināti”.
Ja R. Putnis tiešām plāno atkāpties, tad M. Kossovičs piedāvās partijas vadībā ievēlēt divus līdzpriekšsēdētājus – “vienu kungu un vienu dāmu”. Viņš arī atzina, ka partija šai situācijai nebija sagatavojusies, jo tiešām cerēja, ka saraksta līdere Gunta Anča būs ievēlēta. M. Kossovičs pieļauj, ka daļa “Progresīvo” vēlētāju aizgāja pie “Jaunās Vienotības”. “Taču mēs esam maratonisti. Šīs bija nozīmīgas vēlēšanas, bet mēs turpināsim iesākto ceļu,” sacīja M. Kossovičs.
Arī E. Smiltēns bija pārliecināts, ka LRA turpinās iesākto un gatavosies nākamajām pašvaldību velēšanām, cerot uz panākumiem arī 14. Saeimas vēlēšanās. Taču tam esot viens priekšnoteikums – no politiskās apvienības LRA ir jākļūst par partiju.
