“Pīrāgs tiek dalīts pirms izcepšanas, nezinot, kādi būs šie reģioni.” Zaudēta administratīvo reģionu cīņa 2
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valsts un pašvaldību kopīgi veidotu administratīvo reģionu noteikšanu pašvaldību reformas likumā līdzās valstspilsētām un novadiem kā vienu no administratīvajām teritorijām Saeima otrdien noraidīja.
Tā vietā, sākot galīgajā lasījumā skatīt šo likumu, vairākums atbalstīja atbildīgās komisijas priekšlikumu. Tas paredz, ka valsts un pašvaldību kopīgu funkciju īstenošanai tiek izveidoti Kurzemes, Zemgales, Rīgas, Vidzemes un Latgales administratīvie reģioni, kuru statusu un darbības nosacījumus regulē atsevišķs likums.
Šis kompromiss neapmierināja ne opozīcijas deputātu Viktoru Valaini (ZZS), ne valdībā pārstāvētās Jaunās konservatīvās partijas deputātu Andri Kazinovski, kurš pēc balsojuma paziņoja par izstāšanos no JKP frakcijas. Jau pirms desmit gadiem, veicot iepriekšējo reformu, ar līdzīgu ierakstu likumā Saeima noteica, ka līdz 2013. gadam Latvijā tiks izveidotas otrā līmeņa – apriņķu – pašvaldības, kas tā arī nenotika.
Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (“AP”) sēdē sacīja:
“Es saprotu, ka varbūt sakrājies kaut kāds rūgtums no pagātnes,
jo ir lietas, kas nav bijušas izdarītas, bet tā nebija mūsu Saeima. Šajā Saeimā esam pieņēmuši vairākus nozīmīgus lēmumus.”
Viņš pārliecināts, ka arī apņemšanās sagatavot atsevišķu likumu par reģioniem tiks izpildīta. To iekļaušanu Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā nevarot atbalstīt, jo tas nozīmētu, ka tiek veidotas otrā līmeņa pašvaldības.
“Diskusijās komisijā neredzēju, ka kolēģi būtu gatavi atbalstīt redzējumu, ka mums ir piecas lielas reģionu pašvaldības, kurās mēs ievēlam savus pārstāvjus. Domāju, ka tas absolūti nav tas ceļš, uz kuru mēs ejam,” sacīja A. T. Plešs. Iepriekš komisijas sēdē Saeimas Juridiskā biroja vecākais konsultants Edvīns Danovskis arī teica: “Pīrāgs tiek dalīts pirms izcepšanas, nezinot, kādi būs šie reģioni. Tāpēc šajā likumā juridiskas slodzes tādai normai nebūtu un tai ir vieta atsevišķā likumā.”
Netic atliktu solījumu izpildei
Citos uzskatos bija A. Kazinovskis, kurš partiju pārstāvēja arī Administratīvi teritoriālās reformas komisijā. Saeimas sēdē viņš sacīja: “Ja administratīvie reģioni nav kā administratīvās teritorijas, tad tie praktiski ir tie paši plānošanas reģioni, kuriem nomainīts nosaukums.”
Tagadējiem plānošanas reģioniem, kuru attīstības padomi veido reģionā iekļauto pašvaldību vadītāji, nav lielas ietekmes. A. Kazinovskis gribējis panākt, lai reģioniem būtu svars un tie varētu piesaistīt lielāku finansējumu teritorijas attīstībai, kas palīdzētu līdzsvarot reģionālo attīstību. Tie kā administratīvās teritorijas būtu jānosaka arī Nacionālajā attīstības plānā (NAP).
“No Pūces kunga šis kompromisa priekšlikums ir blefs, un viņam nevar ticēt, jo NAP administratīvie reģioni neparādās. Tāpēc man nav pamata tam ticēt,” piebilda A. Kazinovskis.
Pēc V. Valaiņa domām, problēma ir tā, ka ar reformu saistīti svarīgi jautājumi tiek atlikti, solot tos regulēt citos likumos. Viņaprāt, jau tagad bija jābūt skaidrībai, vai Latvijā būs tā dēvētais nulles līmenis pagastos un mazpilsētās vai otrā līmeņa – reģionu – institūcijas, jo vienlaikus abi nevarētu pastāvēt.
Tāpat jāsaprot, ko darīs pagasti, novadi un valstspilsētas, ko darīs reģioni, kādas funkcijas tiem nodos valsts pārvalde. Viena no reģionu galvenajām funkcijām ir sabiedriskā transporta organizēšana, bet Satiksmes ministrijā jau ir beidzies SIA “Autotransporta direkcija” organizētais konkurss par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu no 2021. līdz 2030. gadam, atgādināja V. Valainis.
Tiesa, premjers Krišjānis Kariņš (“JV”) ir pieprasījis satiksmes ministram Tālim Linkaitam (JKP) skaidrot reģionālo pārvadājumu konkursa norisi. Taču no premjera paziņojuma izriet, ka iemesls varētu būt šaubas par konkursā izvēlēto uzņēmumu reputāciju, nevis tā nesaskaņošana ar pašvaldību reformu.
Reģioniem nebūs ko darīt
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga (“Saskaņa”) sēdē sacīja: “Visu cieņu Andrim Kazinovskim, viņa pārliecībai un uzstājībai. Tā būtu atbalstāma ideja, ja runa būtu par reģionālo pašvaldību vai, veidojot administratīvos reģionus ar valsts līdzdalību, tiktu vienlaicīgi sakārtota un decentralizēta valsts pārvalde. Šobrīd nenotiek ne viens, ne otrs.”
Pirmā līmeņa novadu pašvaldības diez vai gribēšot atdot savas funkcijas reģionālajam līmenim.
Arī Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja, Carnikavas novada vadītāja Daiga Mieriņa (ZZS), atgādinot par iemesliem, kāpēc neizveidoja apriņķus, “Latvijas Avīzei” teica: “Toreiz pēc vēlēšanām nāca jauni pašvaldību priekšsēdētāji, kuriem vairs apriņķus nevajadzēja, jo paši varot visu izdarīt.”
D. Mieriņa arī Saeimas komisijā esot jau skaidrojusi, ka reģionālā reforma bija jāskata reizē ar novadu reformu, noskaidrojot, kuras funkcijas būs vienam un otram līmenim. Tagad plānošanas reģionu kompetence esot tik ierobežota, ka pašvaldību vadītāji pat nav ieinteresēti piedalīties to darbā.
Tas tā nebūtu, ja reģionos varētu lemt, piemēram, kurš reģionālais ceļš ir svarīgāks, ja pašvaldības būtu līdzatbildīgas par sabiedriskā transporta maršrutu plānošanu, kas Pierīgā esot īpaši aktuāli, jo tam vajadzētu notikt kopā ar Rīgu.
Goldberga uzskata, ka reģioniem nebūs ko darīt, ja tiem nedeleģēs valsts pārvaldes funkcijas.
Taču ministrijas neesot ieinteresētas tās atdot – novērojumi liecinot par pretējo, ka notiek centralizācija un reģionos tiek slēgtas valsts iestādes. Arī I. Goldberga plānošanas reģionu modeli redz kā neveiksmīgu, jo politiskās gribas trūkums liedzis izraudzīties efektīvu lēmumu pieņemšanas veidu, kā arī reģionālās administrācijas finansēšanas modeli.
“Tomēr viens ir skaidrs, ka nopietni jādomā, kādus uzdevumus pildīs esošie plānošanas reģioni, ko darīt, lai centralizācija nepastiprinātos un jaunveidojamās pirmā līmeņa pašvaldības kļūtu stiprākas, nevis vājākas,” sacīja I. Goldberga.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece Ilze Oša iepriekš informēja, ka ministrija gatavo apkopojumu par funkcijām, kuras valsts pārvalde varētu nodot administratīvajiem reģioniem. Rudenī ministrija plāno iesniegt valdībā konceptuālo ziņojumu.
