Zaudējumu ieturēšana no darba samaksas: par ko un cik drīkst atvilkt 0
Manā darba līgumā ierakstīts, ka darba devējs drīkst ieturēt no manas algas naudu par darba devējam radītiem zaudējumiem. Vai darba devējs tā drīkst rīkoties? DITA ENGURES PAGASTĀ
Ko var rakstīt darba līgumā
Darba devējam ir tiesības darba līgumā noteikt, ka darbinieks ir atbildīgs par uzņēmumam nodarītiem zaudējumiem. Tomēr darba līgumā nedrīkst ierakstīt, ka darbinieks piekrīt ieturējumiem no darba samaksas par darba devējam nodarītiem zaudējumiem, jo tas nozīmētu, ka darba devējs, pat nepaziņojot darbiniekam, varētu veikt ieturējumus.
!!! Likums paredz, ka pirms naudas ieturēšanas par katru zaudējumu nodarīšanas gadījumu atsevišķi jāsaņem darbinieka rakstiska piekrišana.
Tāpat darba līgumā nedrīkst ierakstīt konkrētas naudas summas, kas tiks ieturētas no darba samaksas, piemēram, par sabojātu darba instrumentu tiks ieturēti 300 eiro. Darba likums neparedz līgumsodus. Tādus nedrīkst noteikt arī darbinieka darba līgumā.
Kas atļauts darba devējam
Likums paredz, ka darba devējam ir tiesības ieturēt no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas to zaudējumu atlīdzību, kas viņam radušies darbinieka prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ. Prettiesiska, vainojama rīcība var izpausties ļaunā nolūkā (tīšs kaitējums) vai neuzmanībā. Plašāku skaidrojumu var atrast Civillikuma saistību tiesību daļā.
Turklāt darbinieka rīcība var tikt atzīta par prettiesisku ne tikai tad, ja viņš pārkāpj kādu likuma normu, bet arī tad, ja nepilda savus darba pienākumus, kas noteikti darba līgumā, vai pārkāpj citus darba devēja izdotos aktus, līdz ar to nodarot zaudējumus darba devējam. Piemēram, ja darbinieka nolaidības dēļ radušies zaudējumi darba devēja klientam, kurš pieprasa atlīdzību.
Zaudējumu ieturējums izdarāms bez lietas izskatīšanas tiesā, tomēr katra atsevišķa ieturējuma izdarīšanai nepieciešama darbinieka rakstiska piekrišana. Tātad darba devējam nav tiesību vienpersoniski bez darbinieka piekrišanas veikt ieturējumu.
Kas jāatceras darbiniekam
Darbinieks var apstrīdēt zaudējumu atlīdzības iemeslu vai apmēru. Likums gan nenosaka, kādā veidā tas būtu izdarāms, tomēr savus iebildumus darbiniekam vēlams izteikt rakstveidā. Ja darbinieks nepiekrīt zaudējumu atlīdzībai, darba devējs var celt prasību tiesā divu gadu laikā no zaudējumu nodarīšanas dienas.
Darba likumā noteikts maksimālais apjoms ieturējumiem par darba devējam nodarītajiem zaudējumiem. Tas nedrīkst pārsniegt 20% no izmaksājamās darba samaksas. Atgādinām, ka darba samaksu veido alga, piemaksas, prēmijas un jebkura cita veida atlīdzība par darbu. Veicot ieturējumus, darbiniekam jāsaglabā darba samaksa minimālās mēneša darba algas apjomā (430 eiro) un par katru apgādībā esošu nepilngadīgo bērnu līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā (64,03 eiro).
!!! Ja darbiniekam ir tikai minimālā alga, tad šādu ieturējumu darba devējs nedrīkst veikt.
SVARĪGI
Darbinieks var labprātīgi pilnībā vai daļēji atlīdzināt darba devējam nodarītos zaudējumus. Tas nozīmē, ka darbinieks var arī uzreiz atmaksāt visu summu, nepiemērojot 20% apjomu. Likums paredz, ka ar darba devēja piekrišanu darbinieks zaudējumu atlīdzināšanai var nodot arī līdzvērtīgu lietu vai izlabot nodarīto bojājumu.
UZZIŅA
Ieturējumu veikšanu un to ierobežojumus no darba samaksas par darba devējam nodarītiem zaudējumiem regulē Darba likuma 79. un 80. pants. Savukārt šā likuma 86.–89. pants nosaka darbinieka civiltiesisko atbildību un zaudējumu atlīdzināšanas kārtību.
