“Zaudējumi lielāki, nekā valdība domā” 0
Aptauja: Kā vērtējat ilgstošā sausuma atzīšanu par valsts mēroga dabas katastrofu?
Artūrs Akmens, Jēkabpils novada Ābeļu pagasta zemnieku saimniecības “Laši” īpašnieks:
“No vienas puses, jāvērtē pozitīvi. Man kā zemniekam īpaši svarīgi, ka bankas aicinātas ļaut lauku ražotājiem “atvilkt elpu”, pārceļot kredītu saistību izpildes termiņus uz vēlāku laiku. Ir arī cerība, ka soda sankcijas nepiemēros Lauku atbalsta dienests un Valsts ieņēmumu dienests. Man tas vismaz dod cerību saimniekot tālāk. No otras puses, patiesībā pagājušā gada trakā slapjuma traģēdija salīdzinājumā ar šā gada sausuma traģēdiju tāds sīkums vien ir. Bet toreiz kompensācijas maksāja, tagad – ne. Var jau saprast – tagad nevarētu atrast, kur ņemt naudu, turklāt sabiedrība sāk nesaprast, kāpēc tiem lauksaimniekiem visu laiku jādod un jādod. Patiesībā tas ir ārprāts – no sausuma neiegūtā raža būs 50 līdz 80 procentu apmērā. Bet jārunā arī par tiem zaudējumiem, ko rada tas, ka rudenī nevarēja iesēt ziemājus, kas dod lielākas ražas nekā vasarāji.”
Veneranda Stramkale, SIA “Latgales Lauksaimniecības zinātnes centrs” valdes locekle:
“Es esmu uz lauka no aprīļa līdz oktobra beigām, redzu, ka sējumi ir katastrofāli slikti. Lauksaimniecībā esmu nostrādājusi 54 gadus, nekad maijā un jūnijā neesmu piedzīvojusi tik lielu sausumu. Šodien no Rēzeknes novada pie manis konsultēties ieradās seši zemnieki. Viņi gribēja savām acīm redzēt, kādi ir mani izmēģinājumu lauciņi. Nav jau runa tikai par graudiem – mūsu zinātnes centrā veicam izmēģinājumus ar 21 laukaugu kultūru. Zemnieki redz, ka ziemāji sausumu panes labāk, bet pērn slapjums neļāva apsēt ieplānotās platības, līdz ar to šopavasar nācās sēt vairāk vasarāju, kas dod zemākas ražas. Tātad zaudējumi patiesībā ir krietni vien lielāki, nekā valdība domā. Tas nozīmē, ka vajadzēja lemt tā, lai lauksaimnieki varētu saņemt kompensācijas. Meteoroloģiskie apstākļi nākotnē kļūs arvien nelabvēlīgāki, jādomā arī ilgtermiņā.”
