Makijivkā lielākie dzīvā spēka zaudējumi, kādus ukraiņiem izdevies nodarīt kopš kara sākuma 11
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ukrainas armijas 2023. gada pirmajās minūtēs veiktais trieciens pa mobilizēto karavīru izvietojuma vietu Krievijas okupētajā Doneckas piepilsētā Makijivkā Krievijas armijai sagādājis lielākos dzīvā spēka zaudējumus, kādus ukraiņiem izdevies nodarīt vienā reizē kopš pilna mēroga karadarbības sākuma pagājušā gada 24. februārī, liecina BBC krievu valodas dienesta apkopotā informācija.
Tajā pašā laikā ASV Kara pētījumu institūts (ISW) konstatē, ka jau vērojama tendence vainu par Makijivkā notikušo novelt no Krievijas armijas vadības uz tā sauktās “Doņeckas tautas republikas” vietējo varasvīru un komandieru pleciem. Tikmēr Donbasa krievu aktīvisti un arī tā sauktie “militārie korespondenti” sociālajos tīklos pēdējiem vārdiem gāna Krievijas armijas ģenerāļus.
Jaungada “apsveikums”
Raķešu HIMARS trieciens arodskolas ēkai, kuru kā kazarmu izmantoja vairāki simti Krievijas armijā mobilizēto, izrādījies tik iznīcinošs, ka to spiesta atzīt arī Krievijas Aizsardzības ministrija. Sprādzieni notika tieši brīdī, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzstājās televīzijā ar Jaungada uzrunu, stāvot uz militārpersona grupas fona.
Arodskolas ēka būtībā ir nolīdzināta ar zemi. Vietējo militāristu aprindām tuvie prokrieviskie blogeri sociālajos tīklos apgalvo, ka skolā, kurā bija dislocēti pārsvarā no Samaras reģiona mobilizētie, glabājusies arī munīcija, kas eksplodēja. Tāpat iznīcinātas ap desmit ārpusē pie skolas izvietotās kara tehnikas vienības. Par bojāgājušo un ievainoto skaitu ziņas ir ļoti dažādas.
Ukrainas Bruņotie spēki runā par aptuveni 400 nogalinātajiem un 300 ievainotajiem, prokrieviskie sociālie tīkli par aptuveni 300 vai “vairākiem simtiem” nogalināto, kamēr Krievijas Aizsardzības ministrija 2. janvārī atzina vien 63 bojāgājušos, apgalvojot, ka “Kijivas režīms” izšāvis sešas HIMARS raķetes, no kurām divas esot notriektas.
Maskava cenšas neminēt, ka upuri ir mobilizētie, runājot vienkārši par “militārpersonām”. Kara apstākļos nav iespējams uzzināt precīzu nogalināto un ievainoto skaitu. Ukraina, protams, cenšas minēt lielāku zaudējumu skaitu, bet Krievija tos maksimāli samazina. Britu raidītāja BBC krievu valodas nodaļa vērš uzmanību, ka pat oficiālie 63 nogalinātie ir smagākais zaudējums, ko Krievijas armija desmit mēnešu karā ar Ukrainu saņēmusi vienā triecienā.
Žurnālistiem meklējot un apkopojot publiskajā informācijas telpā pieejamos konkrētos karā kritušo vārdus, konstatēts, ka, piemēram, kreisera “Moskva” nogremdēšanā 2022. gadā naktī no 13. uz 14. aprīli dzīvību zaudēja vismaz 22 vai pat 37 jūrnieki. Pirmajās marta dienās kaujā par Moščunu ciemu Kijivas pievārtē krita ne mazāk kā 21 krievu jūras kājnieks, Ukrainas armijas triecienā specvienības “Merkurij” bāzei 19. jūlijā – ne mazāk kā 18 nogalināto.
Lielības cena
Liela skaita mobilizēto koncentrēšana vienā ēkā netālu no frontes līnijas, turklāt neievērojot teju nekādus piesardzības un maskēšanās pasākumus, saniknojusi daudzus “patriotiskos blogerus” un sociālo tīklu aktīvistus, kuri raksta par karu Ukrainā no promaskaviskām pozīcijām. Asiem vārdiem tiek prasīts atrast un sodīt par nevērību vainīgos virsniekus, vienlaikus sūkstoties, ka tā gadās ne pirmo reizi. Iepriekš par līdzīgām situācijām atbildīgie neesot pat pazemināti dienesta pakāpē.
Citi arī pieprasa ieviest pastiprinātu militāro cenzūru “Telegram” platformā, jo “Doņeckas tautas republikas” (DTR) amatpersonas, bruņoto vienību un specdienestu pārstāvji savos ierakstos pārāk brīvi izsakoties par Krievijas armijas darbībām, kritizējot Krievijas armijas vadību un tā tālāk. Mobilizēto piederīgie sūdzas, ka vadības kļūdu dēļ pagaidu izvietojumos no ukraiņu raķeštriecieniem liels krievu karavīru skaits iet bojā regulāri, taču parasti šos gadījumus noklusē.
ASV bāzētās ISW analītiķi konstatē Krievijas armijas vadības mēģinājumus atbildību par asiņaino izgāšanos novelt uz DTR varasvīriem vai pat pašiem mirušajiem mobilizētajiem. Pēdējie esot bezrūpīgi masveidā lietojuši Krievijas mobilo sakaru operatoru tīklam piesaistītus telefonus, kas izsaucis ukraiņu radioizlūkošanas uzmanību.
Paralēli ir arī viedokļi, ka runas par telefoniem ir vien atrunāšanās, turklāt ukraiņiem Krievijas okupētajos apgabalos gluži vienkārši ir daudz ziņotāju, vai arī “vainīga NATO” un mobilizēto kazarmu vietu uzrādījuši ASV izlūksatelīti. Doneckas grupējumus pārstāvošie sociālajos tīklos sūdzas, ka Krievijas armijas ģenerāļi neņemot vērā viņu pieredzē balstītos aizrādījumus un nenovērtējot pretinieku, savukārt Krievijas Aizsardzības ministrijas pozīcijās stāvošie norāda uz doneckiešiem – viņi esot bijuši atbildīgi par drošību, viņi ierādījuši arodskolu kā mobilizēto mājvietu, tāpēc arī sodāmi kā galvenie vainīgie.
Tikmēr Kremļa oponentu skatījumā tādi notikumi kā Makijivka nāk tikai par labu, jo paplašina domstarpības starp Krievijas armijas priekšniecību un padotajiem un skarbi atgādina Krievijas iedzīvotājiem, kādā šausmīgā slazdā tos novedusi pašu valsts vadība.
