“Zaudējumi aug katru dienu.” Viesnīcas cer uz valdības atbalstu 1
Ņemot vērā slimības Covid-19 ierobežošanas pasākumu sekas, uz laiku varētu tikt slēgtas vairākas viesnīcas.
Vienlaikus uzņēmēji cer uz valdības atbalstu, aģentūrai LETA pastāstīja viesnīcu pārstāvji.
“Sakarā ar kritisko situāciju pasaulē saistībā ar Covid-19 vīrusa izplatību, kā arī ārkārtas stāvokli Latvijā esam spiesti slēgt savas viesnīcas, SPA centrus un restorānus,” paziņojis viesnīcu operatora “Mogotel” valdes priekšsēdētājs Vadims Muhins.
“Mogotel” atlaiž 90% no esošajiem 650 darbiniekiem.
“Robežu slēgšana un ārkārtējā stāvokļa ieviešana valstī radījusi pilnīgu tūristu plūsmas un mūsu pakalpojuma pieprasījuma samazināšanos līdz minimumam. Mēs nespējam vienatnē tikt galā ar šo krīzi. Viesmīlības nozarei tagad vairāk nekā jebkad ir vajadzīgs valsts atbalsts. Mēs ļoti ceram uz veiksmīgu risinājumu, kas ir ārkārtīgi svarīgs gan mums, gan valstij, jo krīzes laikā tuvojas iespējamā slodze uz valsts sociālo budžetu,” norādīja Muhins.
Viņš pauda cerību, ka valdība atradīs veidu, kā atbalstīt un subsidēt uzņēmumus, sedzot darbinieku algu izmaksas, piešķirot nodokļu atlaides un citas priekšrocības.
Muhins norādīja, ka “Mogotel” vēlas saglabāt vismaz daļu komandas, kā arī uzņēmumu, kas ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem valstī. Par periodu no 2015.gada līdz 2019.gadam “Mogotel” nodokļos valsts budžetā iemaksājis 11 359 704 eiro, atgādināja uzņēmuma pārstāvis.
“Mogotel” mārketinga vadītājs Igors Porohs, vaicāts, vai pēc otrdienas valdības sēdes paustie solījumi ar dažādiem instrumentiem atbalstīt krīzes skartos uzņēmējus nedod cerību, ka tomēr varēs atlaist mazāku skaitu darbinieku, atzina, ka, uzņēmuma vadība ļoti cer uz valsts atbalstu un ved pārrunas ar saviem darbiniekiem, bet vēl nekādus lēmumus nepieņem – tiek nogaidīts. Būtiska valsts atbalsta gadījumā uzņēmums neizslēdz dīkstāvi bez tik vērienīgas darbinieku atlaišanas.
Tomēr, pat ja visi valdības solījumi tiks izpildīti, viesnīcu operators nevarot turpināt nodarbināt visus 100% darbinieku, jo viesnīcu nozares darba jauda to neļaušot vēl samērā ilgi. Porohs 2020.gadu biznesam prognozē kā ļoti smagu.
“Mēs pārvaldām viesnīcas uz nomas vai menedžmenta līguma pamata. No vairāk nekā 1500 pieejamajām viesu istabām mūsu tīklā klienti šobrīd dzīvo tikai 70 istabās, un katru dienu to skaits sarūk. Tādēļ uzņēmums ir spiests tuvāko dienu laikā uz mēnesi slēgt viesnīcas, lai negūtu vēl lielākus operatīvos zaudējumus. No trešdienas viesus uzņems tikai divas mūsu tīkla viesnīcas – “Wellton Riverside SPA Hotel” un “Rixwell Terrace Design Hotel” – no 15 viesnīcām Latvijā. Viena viesnīca Igaunijā arī tiks slēgta šonedēļ,” informēja viesnīcu operatora pārstāvis.
Porohs stāstīja, ka ievērojamu biznesa lejupslīdi “Mogotel” sajuta tad, kad jaunais koronavīruss sāka parādīties Eiropā. “Tad kritums bija prognozējams ap 30%, ar katru dienu rezervāciju anulāciju skaits auga un jaunas rezervācijas nepienāca. Kad tika izziņots “force majeure” stāvoklis valstī, viesi sāka masveidā anulēt rezervācijas un neiebraukt. Pēc pagājušās nedēļas izskaņā valdībā pieņemtajām izmaiņām 95% nākotnes rezervāciju uz martu un aprīli tika anulētas,” skaidroja Porohs.
Pēc viņa teiktā, uzņēmumam ir pienākums nekavējoties atgriezt viesiem iemaksāto naudu par periodu, kad valsts robežas ir slēgtas ārzemju tūristiem, un šī naudas summa esot ļoti ievērojama.
Uzņēmums pilnībā atbalsta Krīzes vadības komiteju, kas lēmusi nosūtīt kopīgu vēstuli Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, finanšu ministram, ekonomikas ministram, Valsts ieņēmumu dienestam, Saeimas frakcijām, ar lūgumu nekavējoties uzsākt ārkārtas pasākumu īstenošanu, lai sniegtu papildu atbalstu tūrisma un viesmīlības nozarei vismaz sešu mēnešus pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas.
Vēstulē tiek rosināts nodrošināt valsts subsīdijas nozares darbinieku atalgojuma izmaksai 75% apmērā, nodrošināt valsts subsīdijas īres un biroju uzturēšanai piespiedu dīkstāves apstākļos 100% apmērā, ar “Altum” finanšu instrumentu palīdzību nodrošināt apgrozāmo līdzekļu pieejamību ar 0% likmi.
Tāpat tiek lūgts noteikt tūrisma nozarei – izmitināšanas, sabiedriskās ēdināšanas, pasākumu organizēšanas un ienākošā tūrisma pakalpojumiem pievienotās vērtības nodokļa likmi 5% apmērā, neaprēķināt soda naudas banku kredītu maksājumiem, noteikt kredītbrīvdienas un pagarināt kredītu atmaksas un procentu maksājumu termiņi, neaprēķināt soda naudas VID noteiktajiem maksājumiem, kā arī maksājumiem par pašvaldību un citu uzņēmumu sniegtajiem pakalpojumiem, atcelt nekustamā īpašuma nodokli, kā arī noteikt darba nespējas lapu apmaksu no pirmās dienas no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras.
Vēstules autori ir Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA), Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija (ALTA), Latvijas Restorānu biedrība (LRB), Latvijas Kongresu birojs (LKB), Latvijas Pasākumu producentu apvienība, Latvijas Tirgotāju asociācija un to atbalsta arī Latvijas Pašvaldību savienība.
Linda Mūrniece: divus mēnešus viesnīca vēl būs – pēc tam ēkas īpašnieki lems
Viesnīcas “Hotel Roma” vadītāja Linda Mūrniece aģentūrai LETA pastāstīja, ka, neskatoties uz valdības lēmumiem glābt Covid-19 skartos uzņēmējus, tuvāko mēnešu laikā viesnīca “Hotel Roma”, visticamāk, varētu pārtraukt darbību pilnībā. Viņa skaidroja, ka patlaban “ķer pēdējos salmiņus”, bet viesnīcas zaudējumi aug katru dienu.
“Tūrisma nozarē ir tā – ja nenotiek aktīvs bizness, viss stagnē. Pēc tam atsākt darbu šādā situācijā ir ļoti, ļoti grūti. Visticamāk, ka šī vasara arī nebūs ienesīga, kas ir pats svarīgākais periods, lai nosegtu ziemas sezonas izmaksas,” pastāstīja Mūrniece, piebilstot, ka marts ik gadu tūrisma uzņēmējiem ir smags, bet šogad tas ir īpaši smags.
Runājot par darbinieku subsīdijas iespējām 75% apmērā no vidējās mēnešalgas, viņa skaidroja, ka naudas pietiktu vismaz viena mēneša izmaksāšanai, taču tas neatceļ pārējās izmaksas, kā komunālos un īres rēķinus. Kā pauda Mūrniece, divus mēnešus viesnīca vēl būs – pēc tam ēkas īpašnieki lems par tālāko darbību.
Viņa atklāja, ka patlaban par bezdarbniekiem kļuvuši septiņi viesnīcas darbinieki, savukārt 40 ir vēl palikuši.
Lauris Gedrovics: jāgaida valdības lēmumi ceturtdien
Viesnīcas “Hilton Garden Inn” vadītājs Lauris Gedrovics aģentūrai LETA pastāstīja, ka patlaban gaidīs valdības lēmumus ceturtdien, kad būs skaidrāki atbalsta mehānismi uzņēmumiem.
Atbilstoši piedāvātajiem risinājumiem “dīkstāves reglamentā” viesnīca pieņems lēmumu par dīkstāves režīmu, neatlaižot darbiniekus, skaidroja Gedrovics.
Vienlaikus “Hilton Garden Inn” vadītājs atzīmēja, ka, nesaņemot prasītu valsts atbalstu par darbinieku subsīdijām 75% apmērā no tūrisma nozares vidējās mēnešalgas, viesnīcai nāktos zaudēt 30 darbiniekus.
Līva Laiviņa: viesnīca strādā “ekonomiskajā režīmā”
Viesnīcas “Grand Hotel Kempinski Riga” mārketinga vadītāja Līva Laiviņa pastāstīja, ka arī “Grand Hotel Kempinski Riga” ir ļoti cietusi ārkārtējā stāvokļa laikā.
“Viesnīca ir salīdzinoši jauns uzņēmums un tajā apmēram trīs gadu laikā ir nokomplektēta vērtīga komanda. Zaudēt šo komandu būtu milzīgs zaudējums ne tikai viesnīcai, bet arī valstij,” viņa sacīja.
Laiviņa atklāja, ka patlaban viesnīca strādā “ekonomiskajā režīmā”, proti, SPA un restorāni darbu uz noteiktu laiku ir pārtraukuši, savukārt pārējā viesnīca strādā.
Viņa uzsvēra, ka “Grand Hotel Kempinski Riga” seko līdzi valdības lēmumiem, kā arī gaidīs ceturtdienas lēmumus par “dīkstāves reglamenta” atbalsta mehānismiem Covid-19 skartajiem uzņēmumiem.
Kā pastāstīja Laiviņa, “Grand Hotel Kempinski Riga” cer uz valdības solījumiem par darbinieku subsidēšanu, “nodokļu brīvdienām”, kā arī rēķinu sodu nepiemērošanu.
“Tas palīdzētu mums saglabāt darbiniekus, kā arī dotu cerību turpināt darbu pēc krīzes, bet līdz tam apsvērt iespēju būt dīkstāvē,” sacīja viesnīcas pārstāve.
Kādu atbalstu piedāvā valdība?
Kā ziņots, lai novērstu jaunā koronavīrusa radītās slimības Covid-19 radītās negatīvās sekas uz ekonomiku, Ministru kabinets otrdien atbalstīja virkni priekšlikumu, tostarp no valsts budžeta apmaksāt slimības lapas uzņēmumu darbiniekiem, kā arī 2020.gadā atlikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumu un pagarināt uzņēmējiem nodokļu brīvdienas no viena gada līdz trim gadiem. Tāpat tika pieņemts lēmums par uzņēmējdarbības atbalstu finanšu instrumentu veidā.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) arī informēja, ka Finanšu ministrija (FM) izskatīšanai ceturtdien valdības ārkārtas sēdē virzīs priekšlikumu par atbalstu uzņēmumiem krīzes radītas dīkstāves gadījumā, proti, Covid-19 visvairāk skartajās nozarēs strādājošo uzņēmumu darbiniekiem valsts maksās 75% no strādājošā darba algas, nosakot izmaksātās summa griestus 700 eiro apmērā.
Nozares, kurām varētu tikt sniegts šāds atbalsts, vēl tiks izstrādāts, tomēr jau tagad ir zināms, ka valdība šo ceturtdien varētu lemt par šāda veida palīdzības sniegšanu viesmīlības nozares uzņēmumiem, tostarp viesnīcām un restorāniem. Pēc finanšu ministra stāstītā, minētais atbalsts varētu tikt piemērots no brīža, kad Ministru kabinets valstī izsludināja ārkārtējo situāciju, tātad ar 12.martu.
Ekonomists: Pāragri spriest, vai valsts apstiprinātie atbalsta instrumenti būs pietiekoši
Otrdien valdības apstiprinātie atbalsta instrumenti Covid-19 radītās krīzes pārvarēšanai ir būtisks solis ekonomikas stabilizācijai tuvāko nedēļu laikā, taču patlaban ir pāragri spriest, vai ar tiem būs pietiekoši, un, iespējams, būs nepieciešami vēl kādi atbalsta mehānismi, aģentūrai LETA norādīja bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
“Ir skaidrs, ka īstermiņā ekonomiskās aktivitātes kritums būs ievērojams un arī Latvijas ekonomikā kopumā šogad ir gaidāms kritums. Vienlaikus ir grūti prognozēt cik ilgstoši būs nepieciešami vīrusa izplatības ierobežošanai īstenotie pasākumi un vai tiem būs arī kāda ilgtermiņa ietekme uz ekonomiku vai atsevišķām tās nozarēm. Tādēļ turpmākajos mēnešos iespējams būs jādomā vēl par kādiem atbalsta mehānismiem,” skaidroja Āboliņš.
Viņš norādīja, ka
vistiešāk pašreizēja situācija skar aviopārvadājumus, viesnīcas un restorānus,
taču ietekme būs jūtama arī daudzās pakalpojumu nozarēs, sauszemes pasažieru pārvadājumos, tirdzniecībā, kā arī iespējams atsevišķās rūpniecības nozarēs un loģistikā.
“Precīzu ietekmes apmēru katrā nozarē šobrīd ir grūti prognozēt, tādēļ nozaru sarakstam uz ko attiektos šis atbalsts nevajadzētu būt fiksētam, un to būtu jāmaina atkarībā no situācijas,” piebilda Āboliņš.
