Zaudēja bērnu pēc ārsta nolaidīgas rīcības. Tiesa liek samaksāt 40 tūkstošu kompensāciju 0
Stājies spēkā spriedums par morālā kaitējuma kompensāciju saistībā ar bērna zaudējumu pēc nekvalitatīvas ārstēšanas, pirmdien informēja Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre.
Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments pirmdien, 13.maijā, rīcības sēdē izvērtējot prasītāju pārstāvja kasācijas sūdzību un SIA “Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca” pārstāvja pretsūdzību par Kurzemes apgabaltiesas spriedumu prasības lietā par morālā kaitējuma atlīdzības un zaudējumu piedziņu saistībā ar bērna nāvi 2007.gada martā pēc neatbilstoša nātrija hlorīda šķīduma ievadīšanas, pieņēma lēmumu neierosināt lietā kasācijas tiesvedību.
Augstākās tiesas senatoru kolēģija atzina, ka tai nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs, kā arī izskatāmajai lietai nav nozīmes vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā.
Līdz ar to lietā stājas spēkā Kurzemes apgabaltiesas 2018.gada 12.novembra spriedums, ar kuru vecāku prasība pret slimnīcu apmierināta daļēji. Senāta lēmums nav pārsūdzams.
Ar Kurzemes apgabaltiesas spriedumu no SIA “Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca” par labu abiem vecākiem kopā piedzīta 40 000 eiro atlīdzība par morālo kaitējumu.
Prasītāju pārstāvis ar prasību tiesā vērsās 2014.gada jūlijā, katra prasītāja labā lūdzot piedzīt 400 000 eiro kā apmierinājumu par viņiem nodarīto morālo kaitējumu, kas saistīts ar viņu meitas nāvi pēc nekvalitatīvas ārstēšanas.
Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāju meita 2007.gada martā mājās guva nelielu apdegumu krūšu rajonā, nejauši apgāžot tējas krūzi.
Vecāki nolēma bērnu aizvest uz slimnīcu, lai pārliecinātos, vai bērnam viss ir kārtībā. Bērns atstāts slimnīcā, kur ārstniecība bijusi nekvalitatīva, jo pēc neatbilstoša nātrija hlorīda šķīduma ievadīšanas bērna veselības stāvoklis strauji pasliktinājies un bērns nogādāts SIA “Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā” Rīgā.
Ar spēkā stājušos spriedumu krimināllietā pēc Krimināllikuma 138.panta otrās daļas par profesionālo pienākumu nolaidīgu pildīšanu, kas bija par iemeslu cietušā nāvei, sodīts ārstējošais ārsts.
Tā kā nekvalitatīvu ārstniecību veica atbildētājas darbinieki, pamatojoties uz Civillikuma 1639., 1782.pantu, civiltiesiska atbildība par nodarīto kaitējumu jāuzņemas ārstniecības iestādei – atbildētājai.