Zatlers par uzbrukumu Kažociņam: tas nebija vienkāršs huligānisms 38
Valsts policijas un citu specdienestu darbam, izmeklējot uzbrukumu Satversmes aizsardzības biroja (SAB) bijušajam priekšniekam Jānim Kažociņam, cieši sekojot arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) vadītājs Valdis Zatlers (RP). Viņš ticies gan ar pašu cietušo, gan izmeklētājiem un droši apgalvo, ka tas nav bijis uzbrukums laupīšanas nolūkos vai vienkāršs huligānisms ar mērķi piekaut kādu uz ielas. Visas pazīmes liecinot, ka noticis apzināts uzbrukums konkrēti Kažociņa kungam un tas, visticamāk, saistīts ar viņa profesionālo darbību. Valsts policija pagaidām par šiem jautājumiem ir nerunīga, tādēļ lūdzu komentāru NDK vadītājam.
– Vai esat apmierināts ar to, kā policija veic izmeklēšanu lietā par uzbrukumu Kažociņam?
– Šis gadījums ir izmeklēšanas iestāžu goda jautājums, jo skarts ir viens no drošības dienestu vadītājiem, kaut arī bijušais. Tas ir skaidrs signāls, ka šeit eksistē kādi spēki, kuri nav draudzīgi Latvijas valstij un Latvijas sabiedrībai. Tādēļ ir jāparāda, ka valsts vara ir stipra, ka tā spēj aizsargāt sevi un savus pilsoņus. Esmu pārliecināts, ka policija to labi apzinās, kā arī saņem visu nepieciešamo palīdzību no citiem drošības dienestiem.
– Savu pilnvaru beigu posmā Kažociņa kungs vairākkārt nāca klajā ar skarbu vērtējumu par Krievijas interesēm Latvijā un tās mēģinājumiem ietekmēt Latvijas politiku. Vai uzbrukums varētu būt saistīts ar šiem izteikumiem?
– Man ir grūti atbildēt uz šo jautājumu. Tie var būt gan spēki, kas lokalizēti pašā Latvijā, gan ārpusē, gan transnacionāli. Mēs dzīvojam modernā pasaulē, un vairs nav tik vienkārši nodalīt – šai pusē robežai viss ir balts un otrā pusē melns. Gan teroristiskā vide, gan izlūku vide, gan noziedzīgā vide ir kļuvusi globāla.
– Vai pieļaujat iespēju, ka šis uzbrukums bijis ne vien vēršanās pret Kažociņu, bet arī mēģinājums iebiedēt SAB vai citu drošības dienestu pašreizējos darbiniekus?
– Tas ir bijis gan viens, gan otrs. Kažociņa kungs nav vienīgais, kurš saņēmis draudus. Tie ir izteikti arī citām amatpersonām un drošības dienestu darbiniekiem. Es sīkāk nekonkretizēšu, bet ar draudiem mēs šajā darba specifikā sastopamies ik pa laikam un tos uztveram ļoti nopietni. Lai lieki nesatrauktu sabiedrību, parasti par šādām lietām skaļi nerunā, bet tas nenozīmē, ka to nav. Protams, šis uzbrukums ir signāls arī pašreizējiem drošības iestāžu vadītājiem. Tādēļ pret šo lietu jāizturas ļoti nopietni. Pats bīstamākais būtu to pārvērst par kādu vienkāršu sadzīvisku epizodi. Šis nav tāds gadījums!
– NDK darbs paredz arī SAB un citu drošības dienestu uzraudzību. Vai esat ievērojis, ka notikums ar Kažociņu būtu kaut kādā veidā viņus iebiedējis vai mazinājis motivācija strādāt?
– Varu nomierināt, ka šajos dienestos nestrādā cilvēki, kurus varētu tik viegli iebiedēt.
– SAB arī šajā lietā veic kādas izmeklēšanas darbības vai to dara tikai Valsts policija?
– Nevaru komentēt!
– Tad varbūt jūs varat pastāstīt, kas šobrīd ir zināms par uzbrucējiem? Vai ir aprakstīts, kā viņi izskatījās, varbūt pat sastādīts fotorobots? Kādā valodā viņi sarunājās? Varbūt vērts to atklāt sabiedrībai, jo, iespējams, cilvēki varētu sniegt kādas izmeklēšanai noderīgas ziņas.
– Vēlreiz atkārtoju – drošības iestādes šo izmeklēšanu uztver kā goda jautājumu. Tādēļ pašreizējā situācijā, jo mazāk informācijas es izpaudīšu, jo izmeklēšanai būs labāk. Šis gadījums notika Rīgas centrā, kur ir gan videokameras, gan liecinieki, gan citi pierādījumi. Tādēļ ļausim izmeklētājiem strādāt. Par to, kurā brīdī un kādas ziņas atklāt, lai lemj izmeklēšanas vadītājs vai procesa virzītājs.
– Šis gadījums liek aizdomāties, vai valstī tiek pietiekami aizsargāti cilvēki, kuriem ir vai arī nesenā pagātnē bijusi piekļuve svarīgiem valsts noslēpumiem. Tai skaitā ne vien specdienestu vadītājiem, bet arī bijušajiem ģenerālprokuroriem un eksprezidentiem.
– Valsts nodrošina apsardzi augstām amatpersonām, un tas tiek darīts samērīgi, izvērtējot situācijas apstākļus. Taču pašiem drošības dienestu darbiniekiem un amatpersonām, kas saskaras ar drošības dienestu darbu, var būt reāls apdraudējums. Diemžēl sabiedrībā valda maldīgs priekšstats, ka apsardze ir kāda ekstra amatpersonām. Patiesībā tas zināmā mēra apgrūtina privāto dzīvi un ierobežo cilvēktiesības.
– Kažociņa gadījums gan pierāda, ka pašreizējā apsardzes kārtība īsti nedarbojas.
– Konkrētajā gadījumā viņš netika apsargāts. Sistēmai jābūt elastīgai un samērīgai. Ja pastāv apdraudējums, tad apsardzei jābūt. Taču šis gadījums noteikti liks mums padomāt, ka ir saprātīgi aizsargāt tos cilvēkus, kuri bijuši tādos amatos, kas ir bīstami līdz pat mūža beigām.
