Zaržeckis: Visliekāko nodokli vajadzētu uzlikt cukuram 173
Jānis Zaržeckis, plastikas ķirurgs, viesojoties TV24 raidījumā “Nedēļa. Post Scriptum”, uzsvēra, cik sports ir svarīgs, norādot, ka vislielāko nodokli vajadzētu uzlikt cukuram, kas mūsdienās tiek likts klāt visur – pat pie maizes.
Apspriežot situāciju saistībā ar “Ghetto Games”, raidījumā pievērsās jautājumam par sportu un bērniem, kuriem ir problēmas ar svaru. Jānis Zaržeckis izteicās, ka tendence ir negatīva.
“Tā vērojot, tas kustīgums ir svarīgs faktors, bet otrs faktors, ka mēs īsti neesam adoptējušies cukuriem. Jo tā ir viena liela lieta, kāpēc tas viss notiek. Ja mēs paskatāmies vēsturiski, tāda viela kā cukurs jau uzturā mums nav bijis raksturīgs. (..) Un tagad pēkšņi pēdējos simts gados mēs esam sākuši lietot cukuru, jo agrāk jau nebija. Pajautājot vecmāmiņām – bija mazliet medus, un cukurs varbūt bija kādreiz svētkos, iztinot no drāniņas tādu cukura gabaliņu (..). Daudziem ķermenis nav adoptējies pie tā, ka lieto cukuru un tas rada visas šīs blaknes.
Viena blakne ir tā, ka tas satur ļoti daudz kalorijas, bet tā ir mazākā nelaime. Otra nelaime ir, ka cukurs atslēdz spēju vērtēt to, vai mums ir vēl jāēd vai nav jāēd. Jo normāli mums ir iebūvēts mehānisms, kad mēs saprotam – tā kā mašīnai ir rādītājs, kas rāda tagad ir pusbāka vēl, bet tagad jau sarkanā lampiņa – tas pats cilvēkam, viņš jūt, kad viņš ir izsalcis, kad viņam šausmīgi gribās ēst,” bet cukura lietošana šo indikatoru cilvēkos sabojā skaidro eksperts.
“(..) cukurs gandrīz visur tagad ir, pat maizē iecepts, ārkārtīgi grūti no tā ir izvairīties. Tā globāli domājot, daudzi jau ir adoptējušies, jo dabīgā izlase strādā, kā mēs zinām, ja, un tas ir mehānisms (..), bet daudzi nespēj pie tā adaptēties un paliek drukni. Un tas rada slodzi veselības sistēmai un perspektīvā tā slodze vēl tikai augs lielāka. Es gribētu aicināt pievērst uzmanību tieši cukuram.”
Plastikas ķirurgs raidījumā neslēpj, ka no viņa teiktā izriet, ka “vislielāko nodokli vajadzētu uzlikt cukuram.”
Tad iespējams cukuru vairs neliks tik daudz kam klāt, bet ārsts arī norāda, ka pie mums nav tik traki, kā piemēram, ASV. “Tur ir ārprāts, tur cilvēki cukura dēļ nonāk līdz invaliditātei.
Zaržeckis arī norāda, ka cilvēka dzīvesveids ir izmainījies dramatiski. “Patinam laiku atpakaļ (..) normāli dabā ir tā, ka tev, lai tu dabūtu ēdienu, tev ir jāskrien, jānoķer, jāapēd un pēc tam, kad tu esi paēdis, nekas nebeidzās – tev ir jābēg, lai tevi neapēd.
Mums nekur nav jāskrien, neviens nav jānoķer, pat uz veikalu nav jāiet – piezvani, tev atvedīs pie durvīm, un neviens mūs arī neēd, mums nav jābēg. Un tā ir mazkustīguma problēma, tāpēc sports ir bezgala svarīgs, lai mēs šīs kustības nepazaudētu.”
