Ārstēšana – ne vienmēr pieejama 1
“Vēzi atklājot agrīni, var noņemt tikai polipu, zarnu neizgriežot. Ja nepieciešams, zarnas rezekciju arvien biežāk veic laparoskopiski, caur nelieliem griezieniem vēdera priekšējā sienā, nevis caur vienu lielu griezienu. Ja audzējs ir lokāli izplatījies vai arī radījis daudzas metastāzes aknās un plaušās, ārstēšana ir daudz sarežģītāka,” atzīst A. Sīviņš. Ārsts norāda, ka vislabākie ārstēšanas rezultāti sasniedzami centros, kur darbojas dažādu speciālistu komandas: ķirurgs onkologs, radiologs diagnosts, ķīmijterapeits, radiologs terapeits, patologs, anesteziologs.
Ārstēšanas rezultātus krietni uzlabo tā sauktie mērķterapijas preparāti. Pētījumi un vērojumi liecina, ka tie ļauj pagarināt dzīvildzi un pat pilnīgi izveseļoties, taču ārstēšanas kurss maksā ap 15 000 eiro. Atšķirībā no citām Eiropas Savienības valstīm Latvijā no budžeta naudas tos neapmaksā.
“Pacientiem, kuri nespēj nopirkt dārgās zāles, darbojas dabiskā atlase. Viņi noasiņo un mokās sāpēs. Rindā uz paliatīvās aprūpes nodaļu daudzi savu kārtu nesagaida,” situāciju raksturo dakteris.
Apmēram 50% gadījumu resnās zarnas vēzis rada metastāzes aknās. Ja tās var izoperēt, līdz 60% slimnieku dzīvo vismaz piecus gadus, taču, ja tās ir visos aknu segmentos, palīdzēt nevar. Ja radikāla operācija nav iespējama vai nevar saglabāt taisnās zarnas slēdzējmuskuli, reizēm jāizvada stoma, kas nozīmē, ka vēdera izeja notiek maisiņā.
Lai zarnu vēzi atklātu laikus
50 – 74 gadu vecumā ikvienam katru gadu būtu jāveic valsts apmaksātais slēpto asiņu tests, kaut arī nav sūdzību. Ja ģimenes ārsts to nepiedāvā, jāprasa pašam. Tas ir svarīgi mūža otrajā pusē, jo 70% gadījumu ar zarnu vēzi saslimušo ir vecāki par 65 gadiem.
Ja kādam no pirmās pakāpes radiniekiem bijis zarnu vēzis, tas jādara vēl agrāk.
