Zarnu izmeklēšana – jaunā kvalitātē 0
Daudziem zarnu izmeklēšana šķiet ļoti delikāta, uz ko pacienti nereti sadūšojas vien tad, ja ir obligāta nepieciešamība. Turklāt daudzi domā, ka tas ne tikai ir nepatīkams, bet arī sāpīgs izmeklējums, taču tas vairs neatbilst patiesībai, jo praktiski visās medicīnas iestādēs mūsdienās to veic vieglā sedācijā. Tagad zarnu izmeklēšanai pieejamas jaunas iespējas, kas ļauj vēl veiksmīgāk atklāt slimības, kā arī noņemt pirmsvēža vēstnešus – polipus.
Vaininieki – polipi
Kolorektāls vēzis ir ļaundabīga slimība, kas veidojas taisnajā un/vai resnajā zarnā. Ik gadu Latvijā ar to saslimst ap tūkstotis pacientu, no kuriem divas trešdaļas diemžēl nomirst.
Diagnostikas centra, Capital Clinic Riga un gremošanas slimību centra Gastro gastroenteroloģe, endoskopiste Ilona Vilkoite uzsver, ka Latvijā ir pieejams valsts apmaksāts kolorektālā vēža skrīnings, taču to izmantojuši praktiski tikai desmitā daļa iedzīvotāju, kas ir nepiedodami maz.
“Ir zināms, ka kolorektāls vēzis attīstās no zarnas polipiem, kas sākotnēji ir mazi un labdabīgi, taču laikus nelikvidēti – nenoņemti nes risku transformēties par ļaundabīgu slimību – zarnu vēzi,” uzsver daktere. “Vienīgā metode, kas ļauj savlaikus atrast zarnu polipus, ir kolonoskopija.
Izmeklējums noris vieglā sedācijā, pacients ir dziļi iemidzis un nejūt ne sāpes, ne diskomfortu.
Patiesībā kolonoskopija ir ļoti būtisks izmeklējums jebkura indivīda veselības stāvokļa pārbaudē, it sevišķi cilvēkiem pēc 45 gadu vecuma.
Turklāt tas ir vienīgais izmeklējuma veids, kā iespējams agrīni diagnosticēt gan kolorektālo vēzi, gan zarnu stāvokli, kad slimība tajās vēl nav attīstījusies. Kolonoskopijā atrodot polipus, kas var liecināt par pirmsvēža izmaiņām zarnās, un tos savlaikus noņemot, pacients tiek pasargāts no zarnu vēža attīstības. Tādējādi ne vienā vien gadījumā mēs paveicam bezgala svarīgu procedūru, kas bieži vien izšķir cilvēka likteni.
Svarīgi apzināties, ka mūsdienās iespējams izvairīties no zarnu vēža attīstības, atliek vien savlaikus veikt kolonoskopijas izmeklējumu un, ja tas nepieciešams, strikti ievērot kontroles reizes.”
Tik svarīgās palīgierīces
Pēc Ilonas Vilkoites teiktā, izmeklējuma gaitā ārsts-endoskopists koncentrējas tieši uz polipu atrašanu. Labākam rezultātam tiek izmantotas palīgmetodes: speciālu endoskopa uzgalīšu lietošana, gļotādas iekrāsošana gan ar digitālu apgaismojumu, gan īpaši paredzētiem šķīdumiem.
“Gadījumos, kad kolonoskopijas izmeklējuma laikā atrod polipu, ārsts apsver tā noņemšanas veidu,” akcentē gastroenteroloģe. “No nelieliem polipiem iespējams atbrīvoties jau izmeklējuma laikā, izmantojot mehāniskas papildierīces. Ja polips ir liels, vizuāli izskatās sarežģīti noņemams vai atrodas grūti pieejamā vietā, ārsts var ieteikt kolonoskopijas izmeklējumu atkārtot, paredzot procedūrai ilgāku laiku un sagatavojot pacientu polipa likvidēšanai.
Skrīninga kolonoskopijai lieto palīgierīci, kas palīdz ārstam uzskatāmāk vizualizēt polipus. Tas ir īpaši aktuāli, veicot izmeklējumu zarnas labajā pusē, kur biežāk lokalizējas tā sauktie zobainie polipi. Vizualizācija ir apgrūtinošāka, un šie polipi prasa īpašu endoskopista uzmanību, jo parasti ir nelieli un plakani, gandrīz saplūstot ar normālo gļotādu.
Skrīninga kolonoskopijā izmanto speciālu endoskopa uzgali, kas atgādina birstīti. Ar to var veiksmīgāk izvērtēt zarnas lūmenu no visām pusēm, tā atklājot polipus, kas paslēpušies aiz zarnas gļotādas krokām.
Ar iekārtu NBI (narrow band imaging) kolonoskopijas laikā var ieraudzīt smalkus, plakanus polipus, kas parastā apgaismojumā var saplūst ar normālo gļotādu.
Iespējams likvidēt polipus, kas ir lielāki par pieciem milimetriem. To veic ar speciālām cilpām, kas ar elektriskā impulsa starpniecību nogriež polipu, iznīcinot arī tā pamatnīti. Tādējādi izvairās no turpmākiem sarežģījumiem, piemēram, asiņošanas un perforācijas.
Digitālo iekrāsošanas paveidu lieto gan augšējo, gan apakšējo endoskopiju laikā papildus pēdējās paaudzes augstas izšķirtspējas aparātiem. Zarnu trakta gļotādu apskata īpaši pielāgotā gaismas filtru režīmā, kad panāk lielāku spilgtumu un paaugstina spektra attēla kvalitāti, virsmas un krāsu toņu izšķirtspēju. Tādējādi ir iespēja uzskatāmi izvērtēt kapilāru tīklojumu un jau pašā slimības sākumā atšķirt patoloģiskus audus no normāliem. Resnajā zarnā šo apgaismes iespēju izmanto plakanu polipu konstatēšanai, kā arī lielu polipu robežu noteikšanai.”
Bez ogļskābās gāzes neiztikt
Lai ar kolonoskopiju pilnā apjomā izvērtētu resnās zarnas gļotādu, zarnas lūmenu, pēc dakteres vārdiem, tā jāuzpilda ar gāzi. Līdz šim tas tika darīts ar gaisu, taču pacienti nereti sūdzējušies par nepatīkamām sajūtām pēc izmeklējuma. Eiropas vadošajās klīnikās un tagad arī pie mums konkrētajā praksē izraudzīta zarnas insuflēšana ar ogļskābo gāzi, kas zarnu uzpūš lēnāk, saudzīgāk, līdz ar to mazinot nepatīkamās pēcprocedūras sajūtas. Ogļskābā gāze absorbējas nesalīdzināmi ātrāk par gaisu un tiek pilnībā izvadīta caur plaušām.
Ja zarnas jāiztīra papildus
“Izmeklējuma laikā ārsti mēdz izmantot ūdens irigatoru, kas ir ļoti svarīgi kolonoskopijas veikšanai,” piebilst Ilona Vilkoite. “Dodoties uz izmeklējumu, pacientam iepriekš īpaši jāsagatavojas – attiecīgu laiku jāatsakās no barības uzņemšanas, kā arī rūpīgi jāiztīra zarnas ar caurejas līdzekļiem. Taču ārstam vienmēr jārēķinās ar situāciju, kad pacienta zarnas var būt nepilnīgi sagatavotas, respektīvi, uz zarnu sieniņām tomēr palikušas fēču paliekas. Ar šo ūdens irigatoru šīs paliekas ļoti labi var noskalot, līdz ar to pilnvērtīgi izmeklēt zarnas gļotādu.
Irigācija jeb ūdens padeve garantē kvalitatīvu kolonoskopijas norisi – tā noskalo zarnu gļotādu no nevēlamiem aplikumiem un zarnas vizualizē pilnā apjomā. Tādā veidā tiek atrasti polipi, īpaši plakanie un zobainie, kuri nepilnīgi iztīrītas zarnas gadījumā paslēpušies zem fēču pārpalikuma. Tāpat irigatoru izmanto, ja zarnu gļotāda aplikta ne vien ar fēču paliekām, bet arī putām vai gļotām. Tas arī vajadzīgs, lai precīzāk noteiktu bojājuma vietu un biopsija (nelielu audu gabaliņu paņemšana) būtu maksimāli mērķtiecīga.”
Speciāla krāsviela
Kolonoskopijas izmeklējuma sakarībā gastroenteroloģe vēl piebilst, ka zarnas gļotādu var iekrāsot ar speciālu krāsvielu. “Šī metode tiek plaši izmantota Eiropā un arī Japānā. Mēs lietojam metilēnzilo šķīdumu, un mums ir iespēja pamanīt polipus, ko nevarētu izdarīt bez iekrāsošanas vai ar iekārtas digitālo krāsojumu. Gļotādā parādās līdz šim neredzēti, sevišķi plakani polipi. Tas, uz ko mēs vairāk orientējamies, ir tā sauktie zobainie polipi, kuriem ir pierādīts malignitātes (ļaundabīgas atradnes) risks līdz pat 20–30%. Izmantojot šo iespēju, polipi atklājami biežāk un precīzāk.
Vislabāk doties pie speciālista, pirms radušās kādas indikācijas. Tas ir svarīgi, jo zarnas polipi un zarnu vēzis par sevi nekādi nesignalizē agrīnās stadijās, bet kad jau ir attīstījies,” brīdina gastroenteroloģe Ilona Vilkoite.
Mūsu eksperte
Ilona Vilkoite, gastroenteroloģe, endoskopiste
