Zarnu attīrīšanas mītus atmasko Anatolijs Danilāns 3
Vēderizejas mīti
Liecības par zarnu attīrīšanas praktizēšanu saglabājušās pat no Senās Ēģiptes. Modernā medicīna gan to neiesaka, tomēr Latvijā tā turpina būt populāra un mulsināt sabiedrību. Daļa ļaužu tic, ka ar zarnu skalošanu iespējams atbrīvoties no toksīniem, kuri tajās iekļūst kopā ar pārtiku un tālāk izplatās uz citām orgānu sistēmām. Rīgas Stradiņa universitātes profesors Anatolijs Danilāns apgalvo, ka šī metode ir bezjēdzīga, turklāt nekādi toksīni zarnās nenonāk.
“Zarnu attīrīšanas ideja būtībā nav slikta doma – cilvēkam varbūt švakāk iziet zarnu saturs, nav tik laba zarnu satura strukturēšanās, un tad iztukšošana noder,” pieļauj profesors. “Bet citi domā – tajos izkārnījumos nevar būt nekas labs. Jādomā, ka tur ir šlakvielas jeb toksīni, kuri uzsūcās organismā, padara to vājāku, grauj imūnsistēmu. Ko tik neizdomā! Rezultātā cilvēks attīra zarnas, lai izskalotu visus draņķus un skraidītu pa pasauli kā jauns, vesels kumeļš. Tomēr zinātne nav pierādījusi, ka zarnu traktā no uztura produktiem veidotos šlakvielas, toksīni vai indīgas vielas, līdz ar to nav nekādas nozīmes, vai cilvēks skalo zarnu traktu vai ne. Indīgas vielas, protams, var apēst, bet tad skalošana nelīdzēs, jo toksīni uzsūksies tievajā zarnā, bet skalošanas laikā tiek izskalota tikai resnā zarna. Tādēļ toksiskas vielas labāk neēst!”
“Zarnu trakts ir daudzkārt izturīgāks, nekā cilvēkam šķiet, un nekādi toksīni tajā netiek ielaisti. Pat ja zarnu trakta iztukšošanās notiek reizi trīs dienās, tas nav aizcietējums, un nekāda saindēšanās nenotiek. Dažkārt cilvēks lieto daudz šķiedrvielu, grauž bambuku, un vēders iziet pat trīs reizes dienā – tā arī nav caureja,” apstiprina ārsts. “Kāds Latvijā jau diezgan sen palaidis pīli, ka normāla vēdera izeja ir vienreiz dienā un, piedodiet, pēc brokastīm. Cilvēki ir ļoti dažādi, un neviena zinātne neapgalvos, ka visiem uz poda jāiet pēc brokastīm. Tomēr jāsaprot, ka zarnu trakta iztukšošanās patiešām notiek biežāk, ja cilvēks ēd pareizi, – lieto šķiedrvielas, dārzeņus, augļus, linsēklas.”
“Ja modernajā medicīnā parādās kāda ideja, tā būtu jāpierāda ar pētījumu. Ir pētījums, kur salīdzināta liela cilvēku grupa, kur daļai (desmit vai divdesmit tūkstošiem cilvēku) vēdera izeja ir reizi trīs dienās, un otrai daļai vēders iziet vienu reizi dienā. Viņi tika novēroti vairākus gadus, un nekādas atšķirības veselības ziņā netika novērotas. Vajadzētu būt pētījumam, kur tādās pašās grupās desmit gadu garumā daļa sev skalo zarnas, bet daļa to nedara – tādu pētījumu gan nav, jo neatrastos tik daudz cilvēku, kas piekristu sev skalot zarnas desmit gadu garumā,” prāto speciālists. “Ir daži, kas mēnesi paskalo zarnas un domā, ka sākusies jauna dzīve. Citi domā, ka ar zarnu skalošanu un urīndzenošiem līdzekļiem dabūs nost svaru, bet tas nav iespējams.”
Tiek runāts arī par to, ka ēdiena paliekas, piemēram, gaļa, varot pielipt pie zarnu sieniņām un tur uzturēties pat vairākus gadus, bet profesors skaidro, ka veselam cilvēkam par to nebūtu jāuztraucas.
“Ja ir kāda nopietna slimība, piemēram, cukura diabēts, tad kuņģis var nemācēt pietiekami attīrīt savu saturu. Veselam cilvēkam kuņģī vai zarnās nekas nevar pielipt. Mēs izmantojam palielas kapsulas ar kameru, lai izpētītu cilvēka kuņģi un zarnu traktu, un šīs kapsulas pēc tam iekrīt podiņā. Ja cilvēkam ir audzējs vai zarnu sašaurinājumi, tad tiešām var būt stipras sāpes, zarnu saturs netikt cauri, bet tad jau ir nepieciešama ķirurga palīdzība,” skaidro Anatolijs Danilāns.
Tāpat ir cilvēki, kuriem patiešām ir zarnu aizcietējums, un tad, protams, pieļaujama zarnu klizma. To veic arī pirms dažādiem izmeklējumiem un operācijām. “Esmu labsirdīgs dakteris un ļauju cilvēkam būt brīvam. Par spīti tam, ka saku – skalošanai jēgas nav, tomēr, ja cilvēkam ārkārtīgi gribas pamēģināt, lai skalo. Tāpat arī šobrīd aktuālā krila eļļa – tā jau nav inde, taču tā arī neuzlabo cilvēka veselību.”
