Zariņa vietā OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijā strādās Ādamsons 1
Saeima šodien piekrita mainīt obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas jautājumiem veltītās parlamentārās izmeklēšanas komisijas sastāvu, tajā ieceļot deputātu Jānis Ādamsonu (S).
Ādamsons komisijā strādās partijas biedra Ivara Zariņa vietā.
Iesniegumu par Zariņa atsaukšanu no parlamentārās izmeklēšanas komisijas bija iesnieguši vairāki partijas “Saskaņa” frakcijas deputāti, tostarp pats Zariņš.
Lēmumu atstāt komisiju Zariņš pieņēmis, paužot neapmierinātību ar lēmumu komisijas vadībā ievēlēt deputāti Ievu Krapāni (KPV LV), kurai, viņaprāt, neesot nepieciešamās kompetences šim darbam.
“Šāda savdabīga komisijas locekļu izvēle, virzot par komisijas vadītāju cilvēku, kuram nav nekādas sapratnes par izmeklējamo priekšmetu, liecina, ka komisijas vairākums nav ieinteresēts veiksmīgā izmeklēšanas procesā, bet vēlās to izgāzt,” aģentūrai LETA iepriekš pauda Zariņš.
Viņaprāt, esot acīmredzami, ka galvenais nolūks ir izmantot šo komisiju nevis “OIK afēras” izmeklēšanai, bet gan lai panāktu tālāku partijas “KPV LV” sabrukšanas procesu, ļaujot tai izgāzties ar saviem vēlētājiem dotajiem solījumiem, “tādejādi diskreditējot sevi galīgi un kļūstot par “barību” pārējiem politiskajiem spēkiem, kuri atbalstīja šādu komisijas vadību”.
Zariņam nav pieņemams arī tas, ka šīs komisijas sastāvā ir locekļi, kuriem ir acīmredzams interešu konflikts.
Diskusija par Zariņa atsaukšanu no komisijas izvērtās arī par strīdu starp partijas “KPV LV” bijušajiem un esošajiem biedriem. Kādreizējais partijas pārstāvis Aldis Gobzems, kā arī partijas Saeimas frakcijas iekšējais opozicionārs Didzis Šmits pārmeta deputātam Jānim Vitenbergam pārmeta balsojumu pret Zariņu komisijas vadītāja amatā, uzsverot, ka Zariņš esot objektīvi kompetentāks jautājums.
Gobzems atsauca atmiņā to, kā Vitenbergs esot gribējis dažādus amatus, tāpēc, Gobzema ieskatā, viņš labprāt sadarbojoties ar partiju apvienību “Jaunā vienotība”. Arī Šmits pauda neapmierinātību ar Vitenberga rīcībām, norādot, ka pēc šīs sēdes viņu ceļi vismaz uz kādu laiku šķirsies.
Kā ziņots, par komisijas priekšsēdētāju ievēlēta Krapāne, bet par tās sekretāru – parlamentārietis Mārtiņš Šteins (AP). Komisijā strādās arī deputāti Arvils Ašeradens (JV), Sandis Riekstiņš (JKP), Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) un Viktors Valainis (ZZS).
Parlamentārā komisija atbilstoši 23.maijā pieņemtajam lēmumam strādās sešus mēnešus.
Maija pirmajā pusē atbilstoši Satversmei parlamentā tika iesniegti nepieciešamie 34 deputātu paraksti komisijas izveidei. Kā pirmais par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu parakstījies tās iniciators, opozīcijas deputāts Didzis Šmits (KPV LV). Tāpat parakstījušies vairāki Zaļo un zemnieku savienības deputāti, citi “KPV LV” iekšējie opozicionāri, pie frakcijas nepiederošie un partijas “Saskaņa” deputāti.
Parlamentāro izmeklēšanu paredzēts veikt par valsts rīcību, izveidojot Latvijas un Eiropas Savienības tiesību normām neatbilstošu valsts atbalsta sistēmu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem resursiem un koģenerācijā. Tāpat paredzēts izmeklēt, kāpēc notikusi neatbilstoša un nepietiekama šo sistēmu uzraudzība un kontrole.
Izmeklēšanas pamatojums un tajā noskaidrojamie jautājumi sagatavoti uz apmēram astoņām lapām.
Apņemšanās likvidēt OIK bija viens no galvenajiem partijas “KPV LV” priekšvēlēšanu solījumiem. Pašlaik šīs partijas ministrs Ralfs Nemiro vada par OIK jautājumu atbildīgo Ekonomikas ministriju un meklējot risinājumus OIK likvidēšanai, turklāt tādā veidā, lai valstij nerastos lielas izmaksas. Nemiro paudis atbalstu parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidei.
