7
Agrāk militāro mācību leģendas tik plaši netiražēja. Ar kādu mērķi tas tiek darīts tagad?
Tas ir sabiedrisko attiecību gājiens. Turklāt “Zapad-2017” leģenda palīdz sasniegt jau pieminēto otro mērķi, jo tie ir vistīrākie draudi Baltijas valstīm un Polijai. Publiskotam scenārijam un visai retorikai, kas vēl sekos, uzdevums ir iespaidot mūsu sabiedrības daļu, kas eskalācijas gadījumā mēģinātu pretoties un mazināt gribu cīnīties. Informatīvais karš ir hibrīdkara elements. 2013. gadā to pašu mācību laikā notika pretējais – Krievija maskēja īsto leģendu un “Zapad-2013” sauca par pretterorisma mācībām. Šoreiz uzdevums būs parādīt Krievijas un Baltkrievijas savienības militāro varenību.
Kādu atspoguļojumu varam sagaidīt Krievijas medijos? Daļa no mūsu sabiedrības tomēr dzīvo Krievijas informatīvajā telpā.
Manuprāt, mūsu sabiedrības daļai, kura barojas no Krievijas medijiem, tiks stāstīts, ka jebkāda pretošanās ir bezjēdzīga, ka Krievijas militārā mašīna ir tik spēcīga, ka samals lupatās ikvienu, kurš pretojas. Rezultātā viens mūsu patriotiskais pilsonis, kurš uzskata, ka valsts jāaizstāv, strīdēsies ar citu pilsoni, kurš uzskatīs, ka pretošanās ir bezjēdzīga. Turklāt abi šie pilsoņi var būt lojāli valstij, nav ideoloģiskie pretinieki, viņiem rūp mājoklis, ģimene, mierīga dzīve utt. Daudzi atsakās piekrist, ka sekmīgas tautas izdzīvoja tikai tādēļ, ka pretojās pārspēkam šķietami bezcerīgos apstākļos.
Vai mācību laikā varam sagaidīt kādas provokācijas no Krievijas puses?
Ļoti ticami, ka mums tiks uzbrukts informatīvi un psiholoģiski. Pieļauju, ka kaut kas var notikt kiberdrošības jomā. Tagad būtu preventīvi jādomā, ar ko mūs vēl var pārsteigt un kā mēs reaģēsim. Minimums, ko katrs varam darīt šajā jomā, ir filtrēt informāciju un neļaut sev iebarot viltus ziņas un maldinošas puspatiesības.
Cik atbilstošs situācijai ir Drošības policijas lēmums liegt airsofta un citu spēļu spēlētājiem organizēt savas sacensības “Zapad” mācību laikā?
Pašlaik airsoftam vēl nav izstrādātas normatīvās bāzes, kas regulētu nozares komersantu, sabiedrības un valsts intereses. Bija nepieciešamība šobrīd atrisināt situāciju, taču DP varēja to darīt smalkāk, lietojot operatīvās metodes neuzkrītošāk. Tagad sanācis tā, ka tie patriotiskie airsoftisti, kuri ziedo arī Zemessardzei, pauž neapmierinātību par darbības traucēšanu, bet pavisam mierīgi un “saprotoši” ir tie airsofta spēlētāju klubi, kuri atdarina dažādus Krievijas armijas un specvienību formējumus. Airsofts ir jāregulē, bet to vajag darīt ar pozitīvu motivāciju – kaut vai veidojot klubu asociāciju, kuru atbalsta valsts.
Baltkrievija ielūgusi Latvijas pārstāvjus novērot mācības pie sevis. Taču ielūgums ir kā koncerta biļete uz mūzikas festivālu, ar kuru nevar piekļūt galvenajai skatuvei…
Mācību novērošana ir plašs jēdziens – šim nolūkam valstis izmanto tehniskos līdzekļus, brīvi pieejamos avotus, diplomātiskos kontaktus, arī informāciju no uzaicinātiem novērotājiem, kuri ir viens no elementiem kopējā bildē. Kaut arī uzaicinātiem novērotājiem izrāda plānoto programmu, šī “biļete” ir jāizmanto, reizēm no sīkām detaļām var izdarīt svarīgus secinājumus. Ideālais variants būtu, ja novērotāji varētu sekot katras mācībās iesaistītās vienības mācību gaitai visu laikaposmu. Bet tas iespējams tikai tad, kad starp valstīm valda labas attiecības un uzticība.
Vai Latvijai ar sabiedrotajiem nav jārunā par papildu drošības garantijām, piemēram, “Patriot” raķešu izvietošanu Baltijā?
ASV domnīcas RAND pētījumā bija minēts, ka Baltijas reģiona aizsardzībai nepieciešamas vismaz septiņas mehanizētas brigādes. Mazāks skaits nozīmē spēku un līdzekļu deficītu. Diez vai kāds cits Baltijas valstīm nodrošinās visu nepieciešamo personālu un bruņojumu, tādēļ mums pašiem jāiegulda savā aizsardzībā. Nevaram čīkstēt un lūgt vēl palīdzību, ja mums pašiem Latvijā nav pāris pilna štata mehanizētu kājnieku brigāžu, kuru izveidošana ir mums pa spēkam.
“Zapad” mācību kontekstā plaši apspriež to, vai pēc mācībām Krievijas spēki paliks Baltkrievijā. Cik tas ir reāli?
Ja atceramies, ne tik sen uz Baltkrieviju jau tika izdarīts spiediens no Krievijas puses, ka nepieciešams Baltkrievijā izveidot Krievijas Gaisa spēku aviācijas bāzi, bet līdz šim Lukašenko to atteica. Zinot Baltkrievijas atkarību no Krievijas, var prognozēt, ka šāda bāze Baltkrievijā ar laiku būs. Krievijai mācības “Zapad” nav nepieciešams izmantot, lai šo problēmu atrisinātu. Nav nepieciešams radīt krīzi tagad, kad mācībām pievērsta visas Eiropas uzmanība, agri vai vēlu Baltkrievija piekāpsies ekonomiskam spiedienam un process notiks pakāpeniski un gana draudīgi, tieši tādā veidā, kā Krievija to mīl pasniegt. No sākuma varētu būt Krievijas gaisa spēku bāze Baltkrievijā, bet vēlāk arī sauszemes spēku bāze. Tad tas būs Dāmokla zobens, kurš karāsies virs Baltijas valstīm. Krievijas sauszemes karaspēka bāze Baltkrievijā būtu ļoti spēcīgs trumpis, ko Krievija izspēlēs kādā izšķirošajā brīdī, bet diez vai šis brīdis jau ir pienācis. Nedomāju, ka Krievijas karaspēks šoreiz pēc mācībām paliks Baltkrievijā.
Ko saka amatpersonas un politiķi
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs: “Mēs vērīgi sekosim [“Zapad”] aktivitātēm un būsim modri, bet vienlaikus arī mierīgi, jo nesaskatām tiešu apdraudējumu kādai no NATO valstīm.”
