Zane Oliņa: Mūsdienīga izglītība ikvienam jaunietim Latvijā 1
Zane Oliņa, PhD, Skola2030 mācību satura ieviešanas vadītāja
Mācību gads tuvojas noslēgumam, un skolās tiek skandināti pēdējie zvani topošajiem absolventiem, bet nākamie vidusskolēni aktīvi izvēlas skolas, lai turpmākos trīs gadus pavadītu pēc iespējas jēgpilnāk, saskaņā ar savām spējām un interesēm.
Un tieši šajā laikā ceļu uz izskatīšanu valdībā ir sācis vispārējās vidējās izglītības standarta jeb, ierastāk runājot, jaunā vidusskolas modeļa projekts. Tajā esam piedāvājuši iespēju skolēniem mērķtiecīgi iegūt viņu interesēm un nākotnes plāniem atbilstošu programmu – apgūt izglītības saturu trijos līmeņos un iespēju 30 % mācību programmas ļaut skolēnam izvēlēties pašam, vidusskolas posma noslēgumā mācoties mazāku skaitu mācību priekšmetu padziļināti.
Tas nozīmētu iespēju un atbildību katrai vidusskolai veidot savu vidējās izglītības piedāvājumu jeb “izvēļu grozus” saskaņā ar savām iespējām un saskaņā ar “savu” jauniešu interesēm un vajadzībām.
Jā, šāds modelis nozīmē mērķtiecīgu un pārdomātu plānošanu un dažviet – arī lielākas izmaksas.
Tas vislabāk īstenojams skolās ar divām paralēlklasēm, taču to iespējams īstenot arī dažāda lieluma, t. sk. nelielās skolās, – esam modelējuši iespējamos risinājumus. Tomēr viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem jaunā vidusskolas modeļa sekmīgai īstenošanai ir sadarbība – starp skolām, pašvaldībām un pat uzņēmējiem.
Ir skaidrs, jo daudzveidīgāku un pievilcīgāku izglītības iespēju piedāvājumu skolas izveidos, jo lielāka ir iespēja, ka vairāk jauniešu paliks mācīties savā pilsētā, novadā, reģionā un pēc studijām atgriezīsies dzimtajā pusē.
Trešdaļu satura vidusskolēns izvēlas atbilstoši savām spējām un interesēm
Piedāvātais vidusskolas modelis paredz mācību saturu apgūt trijos līmeņos. Katram līmenim ir raksturīgas konkrētas zināšanas, prasmes un sagatavotība.
Atbilstoši apgūtajam saturam iespējams kārtot attiecīgā līmeņa valsts pārbaudes darbus.
Turpat trešdaļu jeb 30 % no vidusskolā apgūstamā satura vidusskolēns varētu izvēlēties atbilstoši katra interesēm un nākotnes plāniem. Tas skolēnam vidusskolas pēdējās klasēs ļautu vienlaikus mācīties mazāku mācību priekšmetu skaitu, katru no tiem apgūstot vairāk un dziļāk, specializējoties šaurākā jomu lokā.
Izglītības satura piedāvājums paredz, ka visi skolēni vidusskolā iegūst vispusīgu izglītību (mācīsies vismaz vienu pamatkursu no katras mācību jomas), ko papildinās mācību satura apguve augstākajā līmenī trīs padziļinātajos kursos. Papildus skolēni varēs izvēlēties arī dažādus citus specializētos kursus no skolas piedāvātajiem.
Daudzveidīgas, mērķtiecīgas izvēles iespējas, iedziļināšanās noteiktā jomu lokā, lai skaidrāk apzinātos savas intereses un labāk sagatavotos nākamajām profesionālajām gaitām, ir svarīgi mūsdienīgas izglītības raksturlielumi, lai mācībās pilnvērtīgi iesaistītu katru jaunieti. Pašlaik Valsts izglītības satura centra piedāvājumā ir izveidoti 11 “izvēļu grozu” piemēri, taču skola var veidot arī savus “izvēļu grozus” ar nosacījumu, ka ikkatrā no tiem ir vismaz trīs padziļinātie kursi.
Ikvienai vidusskolai Latvijā būs jāpiedāvā vismaz divi šādi padziļināto kursu komplekti ar vismaz vienu atšķirīgu padziļināto kursu katrā no tiem.
Labām jābūt visām skolām Latvijā, ne tikai dažām
Mūsu piedāvātie izglītības satura plānošanas principi paredz to, ka visām vidusskolām Latvijā jābūt īpašām un labām. Pētījumi rāda, ka drošas nākotnes garants katram vidusskolas absolventam ir spēcīga sagatavotība tālākām studijām vai iegūta profesija. Ar vispārīgu vidusskolas izglītību mūsdienās nepietiek.
Vairs nevaram atļauties “parastas” vidusskolas, kurās skolēni mācās no visa kā pa druskai, bez skaidra mērķa un papildu iespējām, gaidot, kad varēs uzsākt patstāvīgu dzīvi, kamēr viņiem līdzās daļa jauniešu jau septītajā klasē – divpadsmit gadu vecumā – izdarījuši savas pirmās izvēles, iestājoties proģimnāzijās vai viņu vienaudži no desmitās klases sešpadsmit gadu vecumā uzsākuši profesijas apguvi profesionālās izglītības iestādēs.
Katrai skolai būs rūpīgi jāizsver un jāattīsta savs unikālais piedāvājums un jāpārdomā vēl “solis tālāk” – jārēķinās arī ar citu skolu piedāvāto un jādomā gan par to, kā apmierināt jauniešu daudzveidīgās intereses, gan par to, kādu nozaru profesionāļi vajadzīgi konkrētā teritorijā, lai tā sekmīgi attīstītos.
Mēs arī ceram, ka šāda dzīves diktēta nepieciešamība palīdzēs uzlabot izglītības kvalitāti visās vispārējās vidējās izglītības iestādēs.
Ieviešot šādu vidusskolas modeli, skolēniem veidosies dziļāka izpratne un labākas prasmes apgūstamajos mācību priekšmetos, lielāka motivācija mācīties, un viņi patiesāk apzināsies savas intereses. Kvalitatīvas izglītības piedāvājums un augstas prasības visās mācību jomās nodrošinās absolventu labāku kopējo sagatavotību turpmākajām dzīves gaitām.
Īstenošana dažāda lieluma skolās ir iespējama
Kopumā pārmaiņām vispārējā vidējā izglītībā ir saņemts sabiedrības atbalsts. Lielākās pedagogu un arī skolēnu bažas saistās ar to kvalitatīvu īstenošanu dažāda mēroga un profila vispārējās vidējās izglītības iestādēs, taču ir skaidri jāpasaka – lai nodrošinātu iespējami labāko vispārējo vidējo izglītību skolēniem Latvijā, būs jāiedziļinās un jāiesaistās gan skolotājiem, gan skolu vadītājiem, gan pašvaldībai un sabiedrībai kopumā.
Analizējot un paredzot iespējamos scenārijus, redzams, ka piedāvājumu vislabāk īstenot vidusskolās ar vismaz divām paralēlklasēm jeb 50 un vairāk skolēniem katrā klašu grupā. Šādās vidusskolās arī visdrīzāk būs vairāk tādu skolotāju, kas spēs nodrošināt kvalitatīvu padziļinātu mācīšanu.
Apzinoties Latvijas realitāti, proti, to, ka 60 % vidusskolu Latvijā ir ļoti mazas vai mazas – ar mazāk nekā 90 vidusskolēniem pavisam 10.–12. klasēs (šādās skolās mācās kopumā 30 % Latvijas vidusskolēnu), aplūkotas iespējas jauno modeli īstenot arī skolās ar vienu paralēlklasi un nelielu skolēnu skaitu. Atbilstošu stundu sarakstu var īstenot ļoti dažāda lieluma – arī nelielās – skolās, tikai šādā gadījumā jārēķinās ar ierobežotāku padziļināto kursu skaita piedāvājumu un lielākām izmaksām, jo divpadsmitajā klasē padziļinātos kursus skolēni mācīsies vairākās mazākās grupās.
Atbildība nodrošināt mūsdienīgu izglītību ikvienam bērnam Latvijā
Ceļi, ko skolas vai pašvaldības kā skolu dibinātāji izvēlēsies vidējās izglītības īstenošanai, var būt dažādi, un tie atkarīgi no konkrētā reģiona infrastruktūras un skolēnu vajadzībām. Pilsētās, kurās skolas atrodas tuvāk viena otrai, iespējams, labi darbosies specializēto skolu princips, bet reģionu attīstības centros piemērotāks risinājums varētu būt lielākas vidusskolas, kas piedāvā plašu izvēļu spektru dažādām skolēnu interesēm.
Taču ir pilnīgi skaidrs – kā valsts, tā pašvaldību līmenī izglītības jomā iesaistītajiem un ekspertiem, arī sabiedrībai kopumā būs jāmeklē vislabākie risinājumi, kā vidējās izglītības posmā no 10. līdz 12. klasei izveidot tādu skolu tīklu visā Latvijā, lai iespējami vairāk skolēnu varētu mācīties skolās, kas ilglaicīgi var piedāvāt plašas un kvalitatīvas izglītības izvēli.
Viens no risinājumiem varētu būt pēc ģeogrāfiskā principa noteikt “izvēļu grozus” jeb padziļināto kursu komplektus, kam vajadzētu būt noteikta apvidus skolu piedāvājumā, lai skolēniem neatkarīgi no dzīvesvietas un saprātīgā attālumā būtu pieejama tāda izglītība, kas atbilstu viņu tālākajiem profesionālajiem plāniem.
Šādā gadījumā nacionālas nozīmes attīstības centros jeb deviņās lielajās pilsētās skolēniem jābūt pieejamiem visiem divpadsmit padziļinātajiem kursiem, kamēr reģionālas nozīmes attīstības centros vajadzētu noteikt prasību visām skolām savos kursu komplektos kopumā nodrošināt vismaz 8 no 12 padziļinātajiem kursiem.
Tas ir īstenojams ar dažiem izņēmumiem, – esam modelējuši skolēnu un iespējamo paralēlklašu skaitu katrā no attīstības centriem.
Savukārt minimālā prasība ikvienai skolai, kas jau tagad minēta standarta projektā, ir katrai izglītības iestādei neatkarīgi no tās lieluma vai ģeogrāfiskā novietojuma nodrošināt vismaz divu padziļināto kursu komplektu īstenošanu skolēnu izvēlei.
Izvērtējot iepriekšējo periodu mācību satura ieviešanas pieredzi un riskus vienveidīgai skolu specializācijai reģionos, pastiprināta uzmanība jāpievērš tam, lai visi skolēni, kas to vēlas, varētu apgūt matemātikas un dabaszinātņu mācību priekšmetu vismaz optimālajā līmenī, lai neierobežotu skolēnu tālāko profesionālo izvēli. Tādēļ standarta projektā ieteikts iekļaut prasību visām vidusskolām skolēna izvēlei noteikti piedāvāt optimālā līmeņa pamatkursus matemātikā, fizikā, ķīmijā un bioloģijā.
Meklējot un veidojot savu piedāvājumu un iespējamo specializāciju, skolām būs nepieciešams atbalsts un ilgtermiņa partneri gan no augstskolu vidus, gan uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām un citām iesaistītajām pusēm. Mācību darba sekmīgai norisei noderēs gan idejas, padoms un ekspertīze skolēnu projektiem, gan piekļuve laboratorijām, skolēnu iesaiste pētniecības projektos un sadarbības iespējas ar uzņēmējiem produktu prototipu veidošanā, gan atbalsts materiāltehniskās bāzes izveidē un skolotāju profesionālajā pilnveidē.
Tā, piemēram, jau tagad aktuāls ir jautājums, vai visās skolās, kas to vēlēsies, varēs piedāvāt augstākā līmeņa kursus dizainā un tehnoloģijās vai programmēšanā, specializētos robotikas vai digitālā dizaina kursus. Tā ir iespēja laikus skolēnus ieinteresēt un motivēt mācīties noteiktus kursus augstākajā līmenī tālākām studijām attiecīgā profila programmās, tā veidojot savu profesionālās darbības ceļu.
Atbalsts pārmaiņām
Šajā pavasarī notikušajās konsultācijās ar nozares svarīgākajām interešu grupām – skolotājiem, skolu vadītājiem, pašvaldību un to izglītības pārvalžu pārstāvjiem, augstskolu pārstāvjiem un nozaru ekspertiem – izteikts atbalsts Skola2030 piedāvātajiem izglītības satura plānošanas principiem vispārējā vidējā izglītībā, t. sk. trim mācību satura apguves līmeņiem un iespējai skolēniem apgūt vairāk šaurāku jomu loku.
Vidējās izglītības satura piedāvājums atbilst arī vecāku un pašu skolēnu redzējumam par nepieciešamajām pārmaiņām.
Vecāku aptaujā, ko 2018. gadā veikusi Skola2030 sadarbībā ar Edurio un kurā piedalījušies vairāk nekā 700 respondentu, vecāki īpaši norādījuši, ka vidusskolā jābūt iespējai skolēniem mācīties vairāk to, kas viņus interesē. Tāpat aptaujā vecāki uzsvēra vajadzību pēc praktiskām, tūlīt dzīvē lietojamām prasmēm un nepieciešamību apgūt tādas prasmes kā problēmu risināšana, sadarbība, kritiskā domāšana, kā arī prasmes patstāvīgi mācīties un plānot savu darbu.
Līdzīgu atbalstu izteikuši arī paši vidusskolēni diskusijā par piedāvāto izglītības saturu tikšanās laikā Izglītības un zinātnes ministrijā šī gada marta sākumā. Kā lielākos izaicinājumus jaunieši norādījuši atšķirīgas lielāko un mazāko skolu iespējas piedāvāt skolēniem iespējami lielākas un dažādas padziļināto un speciālo kursu izvēles, skolotāju kvalifikāciju un atbalsta vajadzību pašiem skolēniem, lai izdarītu labāko izvēli saistībā ar profesionālajiem mērķiem.
Priekšā vēl daudz sarunu un plānu izstrāde modeļa praktiskajai īstenošanai. Skolām un pašvaldībām vajadzēs atbalstu spēcīga piedāvājuma izveidei, būs nepieciešama profesionālā pilnveide skolotājiem, kuri mācīs jaunos vidusskolas kursus, bet skolēniem – vispusīga informācija un individuālas konsultācijas pārdomātām izvēlēm. Tomēr aicinu, risinot praktiskus jautājumus, nepazaudēt šo pārmaiņu mērķi – mūsdienīgas izglītības ieguves iespējas katram Latvijas vidusskolēnam.
