Zane Lazdiņa: “Zinu, ko nozīmē smakt…” 10
Ērglēniete Zane Lazdiņa ir vienīgā pulmonālās arteriālās hipertensijas paciente Latvijā, kurai plaušu transplantācija deva iespēju atgūt pilnvērtīgu dzīvi.
Būdama paaugstināta riska grupā, viņa ir viena no tiem, kuri varēja potēties pirmie. Un tā arī darīja, saprotot, ka gudrāka par ārstiem nekļūs, lasot kaut iespējami visu, ko publiskajā telpā dāsni piedāvā sociālie tīkli. Starp abām potēm Zane pārslimoja Covid-19, gūstot arī šo daudzus no mums jau skārušo pieredzi.
Sargāties un nodrošināties
Sākoties pandēmijai, kamēr vīruss skāra citas valstis, Zanei nebija īpašu bažu par savu veselību. Bet, kad arī Latvijā kovids bija klāt, cits pēc cita sekoja mediķu ieteikumi izolēties, uzmanīties, sargāties. Reizē ar neziņu sākās arī nedrošība. Par bailēm gan Zane nerunā. Tādu nebija pat toreiz, 2014. gada aprīlī, kad Austrijas klīnikā Vīnē par “ziedot.lv” akcijā iegūtiem 120 tūkstošiem eiro viņai pārstādīja plaušas. Ja jums nepieciešams smelties drosmi dzīvot, tad vajadzētu aprunāties ar Zani!
Pulmonālās arteriālās hipertensijas biedrība rīkoja “ZOOM” konferences, sarunas grupiņās, gan stāstot, kas nedēļu pēc nedēļas arvien vairāk kļūst zināms par vīrusa dabu un ierobežošanas iespējām, gan arī iedrošinot un emocionāli stiprinot retās slimības pacientus. Citi biedrības dalībnieki baidījās un joprojām izvairās vispār iziet ārā no mājas. Zane tomēr devās uz veikalu un izbrauca pastaigās pie dabas.
Iespēju potēties viņa sagaidīja reizē ar citiem orgānu transplantāciju pārcietušajiem un riska grupā esošajiem cilvēkiem. “Īpaši nesteidzos, bet sapratu, ka tas būs jādara. Vienmēr esmu uzticējusies ārstiem. Viņi ir atbildīgi par manu veselību, kā profesionāļi ir izdarījuši visu, lai es dzīvotu. Ja es neuzticētos, tad manis, visticamāk, nebūtu. Nekas no manas ārstēšanās programmas nenotiek pašai uz savu galvu.
Arī no Vīnes ārsti atrakstīja, ka būtu vēlams vakcinēties ar kādu no trim tobrīd pieejamajām vakcīnām: “Pfizer/BioNTech”, “AstraZeneca” vai “Moderna”. Ieteica, nepamatojot, kura no tām būtu labāka vai iedarbīgāka vai kā citādi īpašāka. Vienkārši – jāpotējas un jāpasargā sevi, cik vien var. Protams, ka zināju visapkārt skanošās sabiedrības bažas par potes drošumu.
Ka tā nav labi izstrādāta, pārbaudīta, ka var būt veselības riski. Bet drīz sapratu vienu: man tajā nav jāklausās. Ja es sāktu preparēt ikvienu ziņu, kas pienāk katru dienu, ka viena pote laba, cita slikta… zaudētu mieru, pretī neiegūstot nekādu skaidrību. Jāuzticas ārstiem! Esmu valstī vienīgā ar transplantētām plaušām, viņi par mani parūpējā,s un potēties ir mana atbildība šajā sadarbībā,” pārliecināta Zane.
Otrajā martā viņa saņēma pirmo “Pfizer” poti un… pēc nedēļas saslima ar kovidu. Divas turpmākās nedēļas pagāja, guļot gultā. Tikai vēlāk nespēks atkāpās un varēja iziet īsās pastaigās dārzā. Tobrīd Slimību profilakses un kontroles centrā tas bija teju vai pirmais gadījums, kad cilvēks izslimo kovidu starp potēm. Tagad tādu gadījumu kļuvis ievērojami vairāk. Pēc saslimšanas vēl kādu laiku bijušas sirdsklauves, kas pamazām pārgājušas. Otro vakcīnas devu dakteri Zanei noteica aprīļa vidū, un šobrīd viņa ir bruņota gan ar poti, gan pārslimojuša cilvēka imunitāti.
Vai nepabeigtā potēšanās palīdzēja pārslimot vīrusu vieglāk? Nav zināms, un pētījumi to neapliecina, taču šomēnes pēc ikgadējām veselības pārbaudēm Vīnē Zane guvusi apliecinājumu tam, ka ir vesela un ne pēc potes, ne arī kovida pārslimošanas nav veselības sarežģījumu vai komplikāciju.
Vīnes slimnīcā dakteri stāstījuši, ka cilvēkiem ar pārstādītiem orgāniem, kuri saņem imūnsupresīvo terapiju (svarīgi noturēt pazeminātu imunitāti organismā, lai tas nesāktu atgrūst pārstādīto orgānu), imunitāte ir citāda: varot būt pat ļoti augsts antivielu līmenis.
Otrā iespēja pilnvērtīgai dzīvei
Pulmonālā arteriālā hipertensija ir neārstējama plaušu slimība. To raksturo asinsspiediena paaugstināšanās plaušu artērijās – asinsvados, kas nogādā venozās asinis no sirds labā kambara uz plaušām. Jo augstāks spiediens ir plaušu artērijās, jo smagāk jāstrādā sirdij, lai piegādātu asinis ķermenim. Tiek traucēta organisma apgāde ar skābekli, un sašaurinās plaušu asinsvadi. Sirds ir smagi pārpūlēta, sākas tās mazspēja.
Kopš grūtā gada, kad Zane pārcieta plaušu pārstādīšanas operāciju, ir pagājis gana daudz laika, lai neatcerētos slimošanu visos sīkumos. Bet nevar aizmirst to, kā ir tad, kad bezspēkā nevar pagriezt galvu, lai niecīgā kustība neizraisītu elpas trūkumu un vēl lielāku nespēku.
Slimības sākumā Zanei bija koši sārtas lūpas – viena no slimības izpausmēm. Vēlāk tās ieguva zilganu nokrāsu, slimībai progresējot, mainījās arī ādas krāsa. Skatoties bildēs, šķiet, ka Zane tolaik bija nosauļojusies ļoti brūna, kaut patiesībā toni radīja hronisks skābekļa trūkums organismā. Viņa novārga, kājas kļuva ļoti tievas, bet krūškurvis paplašinājās, ķermenī krājās ūdens.
Lai uzlabotu organisma apgādi ar skābekli, bija jālieto skābekļa koncentrators. Tad kļuva par grūtu vadīt automašīnu. Staigāt vairs nebija spēka, sēdēja ratiņkrēslā un savas dienas vadīja gultā. “Zinu, ko nozīmē smakt,” saka Latvijā vienīgā meitene ar iespēju elpot un dzīvot pilnvērtīgi pēc plaušu transplantācijas.
Par dzīvības glābšanu Zane pateicas arī dakterim Andrim Skridem. Viņš nodibināja personiskus kontaktus ar Vīnes klīniku, kur šādas operācijas veic, iepazinās ar dakteriem un sarunāja konsultāciju, kas bija iesākums tam, ka Zane varēja piedzimt no jauna! Ar īpašu sirsnību viņa atceras daktera rūpes, kas sniedzās tālu pāri obligātajam. Viņš ne mirkli neļāva sašļukt Zanes pārliecībai, ka viss būs labi, viss izdosies, tikai nedaudz jāpagaida, jāpaciešas. Vīnē šādas operācijas noris bieži un ir sekmīgas, un kāpēc gan lai tā nebūtu arī Zanes gadījumā.
Operāciju vadīja viens no labākajiem plaušu speciālistiem Eiropā, torokālais ķirurgs profesors Šaroks Tagavi no transplantācijas centra vadītāja profesora Valtera Klepetko komandas. Tā ilga astoņas stundas. Pēcāk Zanei stāstīja, ka nomocītā, izteikti paplašinātā sirds operācijas laikā uzreiz pēc elpošanas atjaunošanas ir sākusi acīmredzami samazināties. Tagad tā atgriezusies normas robežās un ir “laimīga”, kā jokojot jau pēc reanimācijas sacīja Vīnes klīnikas kardiologs.
Stāstot par sevi un pārdzīvoto, Zanes balsī nemana lielu emocionalitāti. Drīzāk lietišķumu, konkrētību un iekšēju spēku. Spēja koncentrēties uz galveno, domājams, bija labi pavadoņi ceļā uz veselības atgūšanu. Novērtējot iegūto otro iespēju dzīvot, Zane uzskata – tas, kas saņemts, jādod pretī citiem cilvēkiem. Un no sirds jāpriecājas par iespējām, ko mēs ikdienā ne vienmēr novērtējam.
Potēties, lai simts reižu drošāk
“Ļoti laba doma,” iesaucas kardiologs, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Reto slimību koordinācijas centra vadītājs, Saeimas deputāts Dr. med. Andris Skride, kad uzzina, ka rakstīsim par Zanes Lazdiņas pieredzi kovidlaikā. Jo ir pārliecināts, ka pozitīvi un patiesi stāsti šobrīd mums visiem ir vajadzīgi visvairāk.
Jūs sekojat līdzi Zanes veselībai, sakiet, ko viņai ieteicāt, kad pandēmija vēl tikai sākās?
Ik pēc trim mēnešiem Zanei ir jāveic plaušu rentgens, plaušu funkciju testi un jānodod analīzes. Starp šiem terminētajiem izmeklējumiem mēs sazināmies “WatsApp” vai sazvanāmies, un, protams, kamēr nebija vakcīnas, es biju satraucies par Zanes veselību. Stingri piekodināju viņai doties ārpus mājas tikai pastaigās svaigā gaisā un izvairīties no jebkādiem kontaktiem ar citiem cilvēkiem. Jo Zanes gadījumā, lietojot imūnsupresīvos medikamentus, jebkura nopietnāka infekcija, vīruss vai baktērija var izrādīties dubultbīstamāka nekā citiem cilvēkiem, kuri imūnsupresantus nelieto.
Kad tika izstrādātas un apstiprinātas pirmās vakcīnas, gan Zanei, gan citiem saviem pacientiem stingri ieteicu vakcinēties. Sazinājos ar Vīnes plaušu transplantācijas centru, kurš faktiski ir lielākais pasaulē, un jautāju pieredzi: kura vakcīna būtu labāka, drošāka, ieteicamāka. Viņi rekomendēja “Pfizer” vai “Moderna”. Tiklīdz tā bija pieejama Latvijā, Zanei tās saņemšanai bija zaļais koridors.
Pats pārslimoju kovidu pagājušā gada aprīlī, kad vīruss vēl bija jauns un mazāk zināms, vakcīnas nebija un bija satraukums, kā slimība attīstīsies. Bet, par laimi, tā noritēja mierīgi. Un, tiklīdz decembrī bija pieejama vakcīna, tā uzreiz pirmajā dienā devos sapotēties.
Var domāt: slims cilvēks un… vakcinēties? Tas varētu šķist nesavienojami un bīstami.
Cilvēki nereti domā – es jau tāpat esmu slims ar kādu slimību, imunitāte ir novājināta, spēka nav, vakcinācija tikai pasliktinās manu veselības stāvokli. Taču jāzina, ka tā nav taisnība. Šādos gadījumos, kad cilvēkam ir kāda blakusslimība, tieši ir jāvakcinējas!
Kuru slimību pacientiem ir nomākta imunitāte? Pieļauju, ka mediķi šiem cilvēkiem jau palīdz ar informāciju, bet dažus tipiskākos piemērus, lūdzu.
Imūnsupresēti pacienti ir tie, kuriem pārstādīti orgāni, ir reimatoloģiskās saslimšanas, piemēram, sistēmas sklerodermija, sistēmas sarkanā vilkēde, multiplā skleroze un daudzas citas. Arī hematoloģisko slimību, onkoloģisko slimību gadījumos nereti ir jālieto imūnsupresanti. Populārākais no šiem medikamentiem ir prednizolons. Ja tas jālieto, tad jāzina, ka cilvēka imūnā sistēma ir nomākta. Šiem slimniekiem vakcīna ir ļoti vajadzīga.
Dubulta vajadzība potēties ir cilvēkiem ar paaugstinātu arteriālo asinsspiedienu, cukura diabētiķiem, cilvēkiem ar palielinātu ķermeņa masas indeksu, lai slimība nenoritētu strauji un bīstami.
Jāzina arī, ka slimības gaitai nav nekāda sakara ar “labu imunitāti” un rūdīšanos. Specifisko imunitāti mēs nevaram citādi iegūt kā tikai ar vakcīnu vai pārslimšanu. Bet pārslimot ir simts reižu bīstamāk. Un ar vakcīnu iegūtā imunitāte ir daudz noturīgāka, un arī tās iedarbīguma kvalitātei nav sakara ar katra personisko imunitāti.
HIV vīrusam, C hepatīta vīrusam, Covid-19 vīrusam, ērču encefalītam un citiem vīrusiem ir pilnīgi vienalga, kāda ir cilvēka imunitāte, jo, ja organismā iekļūst noteikts vīrusa daudzums, jūs diemžēl saslimstat. Pašam vīrusam ir gluži bez nozīmes, ko jūs darāt papildus savai veselībai – nūjojat, peldaties, slēpojat (kas, protams, ir labi organismam kopumā un ir jādara)… bet tieši pretvīrusu aizsardzībā galvenais, vai jūsu organismā ir vai nav specifiskās antivielas.
Kur jūs gūstat datus un faktus savām profesionālajām zināšanām par kovidu?
Izmaiņas datos ir straujas, jaunumi par zinātniskajiem pētījumiem pienāk nemitīgi. Ārsti tās saņem tiešsaistes konferencēs, saziņā profesionālajās organizācijās un grupās, kurās regulāri apmainās ar materiāliem. Esmu Eiropas Kardiologu biedrības valdē, kur apvienojušies šīs jomas speciālisti, un arī tur daudz apspriežamies par kovidjautājumiem, sekojam, kura vakcīna labāk iedarbojas uz jaunajiem saslimšanas veidiem. Bet pamats informācijai ir publikācijas speciālistiem pieejamos portālos, kur ievieto tikai pārbaudītu informāciju.
Piemēram, “PubMed”. Dati papildinās nemitīgi. Šodien [saruna notiek 23. augustā] tieši lasīju, ka “Moderna” vislabāk aizsargā no kovida deltas varianta, ja salīdzina ar citām vakcīnām. Tas saistīts ar lipīdu apvalku, kas ir šīs vakcīnas sastāvā.
Publikācija sagatavota sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu
