Zandarta gaidās. Zebrus ezera zandartu karaļa Ivana Ariko padomi 0
Ābeles zarā sēdošie zvirbuļi kļūst arvien apaļāki, krāšņie pīlādžu ķekari tērpjas ledus kristālu rotās, debesīs izskanējušas pēdējo gājputnu klaigas – viss liecina par ziemas tuvošanos un, protams, par jaunu zemledus makšķerēšanas sezonu. Viena no manām ziemas mērķa zivīm noteikti ir zandarts, un, tā kā pēdējos gados izdevies šajā jomā gūt samērā labus rezultātus, šajā rakstā mēģināšu atbildēt uz makšķernieku biežāk uzdotajiem jautājumiem un padalīties pieredzē, kas gūta Zebrus ezerā desmit gadu garumā kopā ar Zebrus ezera zandartu karali Ivanu Ariko, kurš šogad teiksmainajā Zebrus ezerā atklās savu divdesmit devīto zemledus copes sezonu.
Labākais laiks startam noteikti ir pirmais drošais ledus, un te pat nav svarīgi, vai tas ir caurspīdīgs vai matēts, jo ļoti bieži ir gadījies, ka plēsoņa uzrodas zibenīgi, kā tumša ēna uzbrūkot māneklim. Vēl labāk, ja caurspīdīgā ledus laikā izdodas atrast vietu netālu no ūdenī augošajām ūdenszālēm. Makšķerēšanas laikā būtu vēlams sēdēt ar seju pret sauli, lai jūsu mestā ēna negultos uz apstrādājamā āliņģa.
Lai arī kādu makšķerēšanas inventāru jūs izvēlētos, vienu lietu der atcerēties vienmēr – visiem inventāra posmiem, sākot ar āķi un beidzot ar mazmakšķerīti, jābūt ļoti izturīgiem. Kārtīga kampiena brīdī, kad prāvā zivs uzbrūk māneklim un copmaņa roku pierauj pie ledus, diemžēl bieži nācies dzirdēt krakšķošas un plīstošas skaņas un tām sekojošu vārdu straumi svešā mēlē, kuru labāk necitēt. Tas varbūt liksies nedaudz dīvaini, bet Zebrus ezera zandarti ļoti kūtri reaģē uz šķērsbļitkām, bet aktīvi kampj parastās, planējošās bļitkas. Te nu es ar pilnu pārliecību varu teikt, ka neatsverami ir tautas amata meistaru darinājumi. Pats darbojos tikai un vienīgi ar drauga Ivana darinātajām bļitkām, kuras pēc izgatavošanas, jau aprīkotas ar āķiem un neiztrūkstošo sarkanās dzijas pušķīti, meistars pārbauda milzīgā ar ūdeni pildītā katlā. Ivans ievērojis, ka Zebrus zandartu pamatbarību ziemā veido vīķes, pliči un raudiņas, tad nu arī šīs zivtiņas tiek atdarinātas. Bļitkas Ivans darina no dūralumīnija, nerūsējošā tērauda un sudraba.
Kā uzskata zandartu speciālists Ivans, ļoti svarīgi atrast konkrētajai dienai piemērotu bļitkas grimšanas ātrumu un krāsojumu. Šeit vietā pieminēt, ka es zandartu ķeršanai lietoju 0,35 mm resnu auklu un, lai arī tā ir samērā pastīva, tomēr gana droša un nodrošina bļitkai ideālu spēli. Par to pirms krietniem gadiem izlasīju kādā krievu izdevumā, pārbaudīju praksē un iepatikās. Lietojot paresnu auklu ar lielu atmiņu, īsti labi neder bezinerces spolīte, jo resna aukla, to raustot, iziet no gropītes un nostājas uz lociņa, un piecirtiena brīdī nobrūk. Es iesaku lietot nelielu parasto inerces spolīti vai multiplikatoru. Supervieglos mānekļus nogremdēt ar resnu auklu būs pagrūti, var lietot tievāku, labas celtspējas pīto auklu, bet cīņā ar lielu zivi to var pārgriezt asās āliņģa apakšējās malas.
Vēl viena ļoti svarīga inventāra detaļa ir karabīnīte, tai noteikti jābūt ar griezulīti un prāvu cilpu, lai neslāpētu bļitkas spēli. Arī bļitkas caurumiņiem jābūt pietiekami lieliem.
Īpašu vērību iesaku pievērst āķiem. Tiem jābūt superdzēlīgiem un izturīgiem. Iegādājieties jau pārbaudītus, uzticamus āķus, bet, ja jūsējo veikalā nav, tad labāk ar knaiblītēm āķi pārbaudīt turpat veikalā. Manā praksē ir bijis gadījums, kad iegādājos nezināmas firmas āķus, kurus pārdevējs ļoti slavēja, aprīkoju ar šiem āķiem pāris bļitkas un jau pirmajā copes braucienā zaudēju cīņā ar prāvu zivi – divi no trīs āķiem karājās uz leju kā varžu kājiņas. Diemžēl veikalos parādījušies slavenu firmu pakaļdarinājumi.
Tievos sporta urbjus atstājiet mājās! Protams, ka vienā copes dienā izurbt teju vai simt caurumus biezā ledū ar 150 mm bori nav viegli, bet vēl grūtāk būs noskatīties, kā monstrīgs zandarts nekādi nebūs iedabūjams izurbtajā āliņģī. Ja ledus plāns, pie rokas verga un netālu draugi, tad tā vēl ir pusbēda, bet, ja esat viens un starp jums un sapņu zivi teju vai pusmetru bieza ledus siena, zandarta izredzes ir krietni vien lielākas nekā jūsējās.
Sākot copi, es parasti dodos uz iedomāto vietu un izurbju 10 – 20 āliņģus ar apmēram desmit metru intervālu, atgriežos pie pirmā un to apmakšķerēju, katram āliņģim veltu kādas piecas minūtes. Ja kādā no āliņģiem ir cope, ir vērts šai vietai pievērsties pamatīgāk vai vēlāk atgriezties vēlreiz. Labākais ķeršanas laiks 2 – 3 stundas no saullēkta un tikpat pirms saulrieta. Ja kādā vietā zandarts ņēmis vakarā, noteikti ir vērts šeit atgriezties agri no rīta un pārtīrītos caurumos atkal jutīsiet intensīvu copi.
Dzenoties pēc ilkņainā plēsoņas, neaizmirstiet par savu un citu drošību uz ledus!
