Zanda Kalniņa-Lukaševica par sabotāžu Baltijas jūrā: “Mums ir jābūt gataviem vēl vairāk dažāda veida provokācijām un uzbrukumiem” 0
Jau pērn ziņojām, ka Baltijas jūrā tika bojāti vairāki stratēģiski svarīgi enerģētikas un sakaru kabeļi, tostarp “EstLink 1” un “EstLink 2”. Pēc šī notikuma arvien plašāk tiek runāts par to, vai būtu nepieciešama un vai ir iespējama Baltijas jūras slēgšana jeb tās nodošana pilnīgā NATO kontrolē.
TV24 raidījumā “Ziņu TOP” Saeimas priekšsēdētājas biedre (JV), Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Zanda Kalniņa-Lukaševica norāda, ka Baltijas valstis, tostarp Somija un Zviedrija, jau ir uzsākušas ciešāku sadarbību ar NATO un turpina patrulēšanu reģionā, lai novērstu turpmākas sabotāžas darbības. Tas jo īpaši attiecas uz svarīgajiem enerģētikas kabeļiem, kas ir būtiski Baltijas valstu elektroapgādes drošībai, īpaši ņemot vērā plānoto desinhronizāciju no Krievijas enerģētikas tīkla. Šāda sabotāža, kas saistīta ar Krievijas ēnu floti, tiek uzskatīta par mēģinājumu izraisīt paniku un destabilizet reģionu.
Pēc kabeļu bojājumiem NATO ir pastiprinājusi patrulēšanu reģionā, lai nodrošinātu enerģētikas un sakaru infrastruktūras aizsardzību. Kalniņa-Lukaševica uzsvēra: “Tas, kas šobrīd ir pat bez formāla ceturtā panta iedarbināšanas – ir notikušas konsultācijas NATO ietvaros, un ir jau šobrīd, uzreiz bijusi atbilde.”
Viens no galvenajiem draudiem, kas pastāv reģionā, ir tā dēvētie “ēnu kuģi” – kuģi, kuru darbība tiek veikta noslēpumaini, un to ir grūti izsekot. Šie kuģi bieži tiek izmantoti sabotāžas operācijās, kas vērstas pret stratēģiskajiem objektiem, kā arī, iespējams, veic darbības, kas apdraud visas jūras drošību. Kalniņa-Lukaševica norāda, ka pašlaik ir sankcionēti 52 ēnu kuģi, taču viņa norāda, ka ir skaidrs, ka šādi ēnu kuģi ir daudz vairāk: “Šiem kuģiem ir nepieciešama apdrošināšana, ja viņi ir sankcionēti, tad to viņi nevar iegūt. Ir vajadzīga pietauvošanās ostās, vajadzīga arī uzpildīšanās gan degvielai, gan pārtikai. Šīm sankcijām ir nozīme. Mums jāspēj tās plest vēl plašāk un panākt starptautiski stingrāku reakciju. Ir labi, ka ir 52 kuģi sankcionēti, tai skaitā, decembrī būtisks skaits tika papildināts. Un es sagaidu, ka 27. janvārī, kad ir nākamā ES ārlietu padomes sanāksme, arī šis jautājums tiks pārrunāts un tiks pieņemti nākamie lēmumi, gan par ēnu kuģiem, gan mūsu stratēģiskās infrastruktūras aizsardzību.”
Kā uzsvēra Kalniņa-Lukaševica, Baltijas valstīm ir jābūt gatavām dažādiem izaicinājumiem. Viņa arī pauda cerību, ka turpmākajās Saeimas ārlietu debatēs 30. janvārī tiks apspriesta plašāka sadarbība starp NATO dalībvalstīm, lai stiprinātu reģiona drošību un novērstu ārvalstu iejaukšanās riskus. “Mums ir jābūt gataviem vēl vairāk dažāda veida provokācijām un uzbrukumiem,” viņa uzsver, ka ir jābūt gataviem, ka uzbrukumi var notikt gan informatīvajā telpā, gan infrastruktūras jomā.
Kalniņa-Lukaševica uzsver, ka koordinācija un sadarbība Baltijas jūras ietvaros tiek pozitīvi vērtēta: “Koordinācija un sadarbība šobrīd Baltijas jūras ietvaros ir ļoti cieša un laba, ko norāda arī somi, zviedri un pārējie mūsu reģiona partneri.” Viņa piebilda, ka Baltijas jūras reģiona partneriem jābūt gatavām dažāda veida provokācijām un uzbrukumiem.
