Zaļzemnieki mēģina aizkustināt sorosiešu sirdi 0
Vai nav likteņa ironija… Vēl pirms gada daži Sorosa finansētajām organizācijām pietuvināti “eksperti” apgalvoja, ka Latvijas valstij neesot svarīgāka uzdevuma kā tikt vaļā no nomācošās oligarhu valdīšanas.
Praktiski tas pirmkārt nozīmēja Zaļo un zemnieku savienības izdabūšanu no koalīcijas un tās politiskās ietekmes mazināšanu, jo Andra Šķēles un Aināra Šlesera “lablatvieši” jau bija iesēdināti opozīcijā un to politiskā nākotne zīmējās diezgan drūma. “Vienotība” tika pastāvīgi kaunināta, ka esot kļuvusi pārāk pakļāvīga ZZS vēlmēm un pat rodas iespaids, ka noteikumus koalīcijā diktējot Aivars Lembergs. Valda Zatlera rosinātās Saeimas atlaišanas un jaunu vēlēšanu iespaidā kvēlās ieceres īstenojās un ZZS tika iesēdināta opozīcijā. Attiecīgie “eksperti” uzgavilēja, kad Zatlera Reformu partija noteica vienu stingru “sarkano līniju” – nekad nesadarboties ar ZZS (tā pagaidām arī tiek noturēta).
Laikam jau šī notikumu attīstība likusi zaļzemniekiem mainīt taktiku un nedaudz pielabināties Kažokai, Sedleniekam un citiem niknajiem kritizētājiem, iesēžoties uz laiku viņu laivā un mēģinot paairēt kopā. Varbūt šie pēkšņi attapsies, ka velns nav tik melns, kā mālē?
Runa ir par grozījumiem likumā “Par tautas nobalsošanu”, kas līdz šim visvairāk nepatika diviem grupējumiem – jau minētajiem “ekspertiem” ar I. Kažoku priekšgalā un radikāli noskaņotajiem pretlatviskajiem spēkiem. Taču tagad līdera lomu negaidīti uzņēmusies ZZS, kas (piepalīdzot “Saskaņas centram”) mēģinās organizēt “referendumu par referendumiem”.
Atgādināšu, ka runa ir par to, ka līdzšinējo 10 tūkstošu parakstu vietā referenduma ierosināšanai turpmāk vajadzēs 50 tūkstošus, bet vēlāk iecerēts atcelt līdzšinējās divas parakstu vākšanas kārtas un referenduma rosinātājiem uzreiz būs jāiesniedz desmitās daļas jeb 150 tūkstošu vēlētāju paraksti.
Zaļie zemnieki šobrīd mēģina pasniegt sevi kā “demokrātijas sargus”, bet šī loma apvienībai ir tik nedabiska, ka pat labs tēlojums neļautu tai noticēt. Zemnieku savienība pozicionējusi sevi kā centriska partija un līdz šim parasti demonstrējusi piesardzību pret pārāk lielu liberālismu valsts pārvaldē un likumdošanā. Piemēru netrūkst. Kaut vai 2008. gada diskusijas par grozījumiem Satversmē, kas ļautu vēlētājiem pašiem ierosināt Saeimas atlaišanu. ZZS šo ieceri neatbalstīja un centās padarīt iespējami smagnējāku, pamatojot, ka “referendums nav jāizmanto politiskās konjunktūras radītu problēmu risināšanai”. Arī pret pašvaldību referendumu ieceri ZZS ir iebildusi. Vārdos zemsavieši gan daudzkārt atbalstījuši Latvijas pilsoņu tiesības vēlēt Valsts prezidentu tiešās vēlēšanās, bet tā ir bijusi tikai izkārtne – partija nav pielikusi pūles, lai šo priekšlikumu realizētu dzīvē.
Īsto iemeslu pirms jau pieminētā 2008. gada referenduma atklāja A. Lembergs – tā ir “politiskā spēle”. “Ja es esmu opozīcijā, es esmu par to, lai grozījumi tiktu pieņemti, bet, ja es esmu pozīcijā, es esmu pret,” aģentūrai LETA klāstīja Lembergs. Šobrīd ZZS ir opozīcijā un referendumi tai vēl var noderēt, pie viena vēl aizkustinot sorosiešu sirdis.
Vai referenduma likuma grozījumi ir demokrātijas apdraudējums? Nē, jo reti kurā demokrātiskā valstī ir tik viegla referendumu ierosināšanas kārtība, kā līdz šim bija Latvijā. Tas nav slikts demokrātijas instruments, ja pret to izturas atbildīgi.
Diemžēl mēs redzam, ka vieglā referendumu organizēšanas kārtība ir ieinteresējusi grupējumus, kas ar tās palīdzību grib iedragāt Latvijas valstiskumu. Savā ziņā šī ir ārkārtas situācija, kurā nepieciešamas vairākas atkāpes un šaura politiskā konjunktūra nav iemesls, lai tam traucētu.
