Zalužnijs satraukts par iemesliem, kāpēc karš Ukrainā šobrīd ir iestrēdzis: “Tā bija mana kļūda” 156
Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs intervijā “The Economist” dalījies ar jaunākajām atziņām no kara, kas nav pārlieku optimistiskas. Viņš uzskata, ka karš ir nonācis strupceļā.
Pēdējos mēnešus pēc pretuzbrukuma Ukrainai ir izdevies pakāpties tikai par 17 kilometriem. Krievija desmit mēnešus cīnījās ap Bahmutu austrumos, kas ir vien sešus reiz sešus kilometrus liela pilsēta. Zalužnijs saka, ka kaujas lauks viņam atgādina pirms gadsimta notikušo lielo konfliktu.
“Tāpat kā Pirmajā pasaules karā mēs esam sasnieguši tādu tehnoloģiju līmeni, kas mūs noved strupceļā,” viņš saka. Ģenerālis secina, ka būtu nepieciešams milzīgs tehnoloģisks lēciens, lai izkļūtu no strupceļa. “Visticamāk, dziļa un skaista izrāviena nebūs.”
Pretuzbrukuma gaita ir mazinājusi Rietumu cerības, ka Ukraina varētu to izmantot, lai pierādītu, ka karš ir neuzvarams, liekot Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam sākt sarunas. Tas arī ir samazinājis ģenerāļa Zalužnija pieņēmumu, ka viņš varētu apturēt Krieviju, noasiņojot tās karaspēku.
“Tā bija mana kļūda. Krievija ir zaudējusi vismaz 150 000 karavīru. Jebkurā citā valstī šādi upuri būtu apturējuši karu. Bet ne Krievijā, kur dzīve ir lēta un kur Putina kunga atskaites punkti ir pirmais un otrais pasaules karš, kurā Krievija zaudēja desmitiem miljonu.”
Ukrainas armijai vajadzēja būt spējīgai pārvietoties ar ātrumu 30 km dienā, jo tā pārkāpa Krievijas līnijas. “Ja paskatās uz NATO mācību grāmatām un matemātiku, ko mēs darījām, četriem mēnešiem vajadzēja būt pietiekamam laikam, lai mēs būtu sasnieguši Krimu, cīnītos Krimā un atgrieztos no Krimas.”
Ģenerālis Zalužnijs “The Economist” saka, ka tā vietā viņš vēroja, kā viņa karaspēks iestrēgst mīnu laukos Bahmutas pieejās austrumos, un viņa Rietumu piegādāto aprīkojumu satriec Krievijas artilērija un bezpilota lidaparāti. Tāds pats stāsts izvērtās par ofensīvas galveno virzienu dienvidos, kur nepieredzējušās brigādes uzreiz nokļuva nepatikšanās: “Vispirms man šķita, ka ar mūsu komandieriem kaut kas nav kārtībā, tāpēc dažus no tiem nomainīju. Tad es domāju, ka varbūt mūsu karavīri nav piemēroti mērķim, tāpēc es pārvietoju karavīrus dažās brigādēs,” stāsta ģenerālis Zalužnijs.
Kad šīs izmaiņas neko nemainīja, ģenerālis lika saviem darbiniekiem atrast grāmatu, ko viņš kādreiz redzēja kā students. Tās nosaukums bija “Nocietināto aizsardzības līniju pārkāpšana”. To 1941. gadā izdeva padomju ģenerālmajors P.S. Smirnovs, kurš analizēja Pirmā pasaules kara cīņas. “Un, pirms es to sasniedzu pat pusceļā, es sapratu, ka tieši tur mēs atrodamies, jo tāpat kā toreiz mūsu tehnoloģiskās attīstības līmenis šodien ir apstādinājis gan mūs, gan mūsu ienaidniekus.”
Ģenerāļa Zalužnija vērtējums ir satraucošs: nekas neliecina, ka tehnoloģiskais izrāviens gan dronos, gan elektroniskajā karā būtu ap stūri. Un tehnoloģijai ir savas robežas. Pat pirmajā pasaules karā tanku ierašanās 1917. gadā nebija pietiekama, lai izkļūtu no strupceļa kaujas laukā. Lai izveidotu Vācijas zibenskaru 1940. gada maijā, bija vajadzīgs tehnoloģiju komplekts un vairāk nekā desmit gadus ilga taktiskā inovācija. Tas nozīmē, ka Ukraina ir iestrēgusi ilgā karā, kurā viņš atzīst, ka Krievijai ir priekšrocības. Tomēr viņš uzstāj, ka Ukrainai nekas cits neatliek, kā saglabāt iniciatīvu, paliekot uzbrukumā, pat ja tā pārvietojas tikai par dažiem metriem dienā.
Zalužnijs izmisīgi cenšas novērst kara iesēšanos ierakumos. “Lielākais risks, kas var rasties nobriedušam tranšeju karam, ir tas, ka tas var ievilkties gadiem un noplicināt Ukrainas valsti,” viņš saka. Pirmajā pasaules karā politika iejaucās, pirms tehnoloģijas varēja kaut ko mainīt. Četras impērijas sabruka un Krievijā izcēlās revolūcija.
Putins rēķinās ar Ukrainas morāles sabrukumu un Rietumu atbalstu. Ģenerāļa Zalužnija prātā nav šaubu, ka ilgs karš ir par labu Krievijai, kuras iedzīvotāju skaits ir trīs reizes lielāks par Ukrainu. “Būsim godīgi, tā ir feodāla valsts, kurā lētākais resurss ir cilvēka dzīvība. Un mums… visdārgākā lieta, kas mums ir, ir mūsu cilvēki,” viņš saka.
Pagaidām viņam pietiek karavīru. Bet jo ilgāk karš turpināsies, jo grūtāk to būs izturēt. “Mums ir jāmeklē šis risinājums, jāatrod šis šaujampulveris, tas ātri jāapgūst un jāizmanto ātrai uzvarai.”
