Zalužnija aiziešana var ietekmēt stāvokli armijā un arī Rietumu palīdzību 20
Populārā Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieka Valērija Zalužnija aiziešana var ietekmēt Ukrainas bruņoto spēku kaujas morāli un atstāt negatīvu ietekmi uz sabiedroto palīdzību, TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” ASV laikrakstā “Washington Post” publicēto atstāsta NBS majors, Zemessardzes štāba priekšnieks Jānis Slaidiņš.
Slaidiņš gan uzskata: ja Ukraina ir pārgājusi stratēģiskā aizsardzībā, tad lai cik spējīgs ģenerālis nāktu, situācija frontē būtiski nemainītos. Tāpēc atrast piemērotu kandidātu nemaz nebūs tik viegli.
Joprojām tiek runāts par diviem kandidātiem, kuri varētu nākt Zalužnija vietā. Viens no tiem ir 38 gadus vecais Ukrainas izlūkdienesta vadītājs Kirilo Budanovs. Viņam ir pieredze speciālo operāciju spēku vadīšanā, bet ne kā armijas komandierim. Viņa iecelšana nozīmētu biežākus triecienus pa Krievija teritoriju. Nav gan saprotams, vai viņš grib šo amatu.
Slaidiņš uzskata, ka Budanovs ir pārāk jauns šim amatam. Viņš nav arī pārliecināts, vai viņa spējas un izglītības līmenis ir tāds, lai varētu komandēt armiju. Tādas noteikti esot otram iespējamam kandidātam uz Zalužnija vietu – Ukrainas bruņoto spēku sauszemes komandierim 58 gadus vecajam Oleksandram Sirskim. Viņš vadīja Kijivas aizstāvēšanu, 2022. sekmīgi veica Harkivas operāciju.
Taču Ukrainas bruņoto spēku ierindas karavīri viņu ne īpaši mīl, jo uzskata par padomju kara skolas paraugu.
Slaidiņš atzīmē, ka šis personāžs ir līdzīgs ASV ģenerālim Džordžam Patonam – viņa organismā nav cilvēcisko resursu gēna. Tas nozīmē, ka viņš ir gatavs iet pāri līķiem, lai sasniegtu rezultātu. Slaidiņš pieļauj, ka tieši tāpēc viņš Ukrainas karavīru vidū nav tik iecienīts kā Zalužnijs.
Jau vēstīts, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā Itālijas raidsabiedrībai “Rai1” atzina, ka apsver jautājumu par Ukrainas Bruņoto spēju virspavēlnieka Valērija Zalužnija nomaiņu, kā arī par valsts vadības restartu.
Žurnālists lūdza Zelenski komentēt mediju informāciju par iespējamo Zalužnija nomaiņu.
“Kad mēs par to runājam, es domāju par veselas virknes valsts līderu rotāciju, nevis tikai vienā sektorā, tādā kā militārais. Es apsveru šo [Zalužnija] nomaiņu, bet nevar teikt, ka šeit mēs nomainām vienu cilvēku,” sacīja prezidents.
“Ja mēs gribam uzvarēt, mums ir jāvirza visi vienā virzienā, jābūt pārliecinātiem par uzvaru, mēs nedrīkstam izmist, nolaist rokas, mums ir jābūt pareizai pozitīvai enerģijai… Tāpēc es runāju par restartu, nomaiņu, es domāju kaut ko nopietnu, kas nav saistīts ar vienu cilvēku, bet gan ar valsts vadības virzienu.”
Zelenskis piebilda, ka “tas ir jautājums par cilvēkiem, kam ir jāvada Ukraina. Protams, ir vajadzīgs restarts, jauns sākums.”
“Pēc diviem gadiem ir svarīgi, ka mums ir izdevies nosargāt savu valsti. Aptuveni 26% valsts teritorijas joprojām ir okupēta, bet mēs redzam, ka Krievijas armija nevar būtiski pavirzīties uz priekšu. Mēs esam viņus apturējuši,” sacīja Zelenskis.
Viņš norādīja, ka Ukrainai ir izdevies apvienot pasaules līderus.
“Šodien valsts zina, kas ir karš, diemžēl daudzas ģimenes ir zaudējušas tuviniekus, ir ievainotie un daudzi ir frontē, bet mēs neesam vieni, mums ir izdevies apvienot pasaules līderus,” piebilda prezidents.
Viņš arī pastāstīja raidsabiedrībai par kara pirmajām dienām.
“Pirmās dienas bija ļoti dažādas, cilvēki bija ļoti nobijušies. Vispirms bija liels haoss, pēkšņs iebrukums, uzbrukumi pilsētām naktīs. Cilvēki bija šokā. Tagad ir citādi, mēs sākām aizstāvēt savu zemi un ģimenes. Mums nebija citas alternatīvas,” uzsvēra valsts vadītājs.
