Zaļumus neaizmirstiet! Kā filozofe Ilze un ekonomists Juris sāka audzēt mikrozaļumus 2
“Kad cilvēki jautā, kā tos ēst, sakām, mīļie, dariet tāpat kā ar dillēm un lokiem – beriet visam pa virsu!” Vienkārši un saprotami ir Inciema puses lauksaimnieku Ilzes un Jura Lipsku padomi, kā uzturā lietot mikrozaļumus. Uz pavasara sliekšņa spriganie asni un pirmās lapiņas maltītei derēs kā garšīga un veselīga piedeva.
Kamēr pats nepamēģināsi – nesapratīsi
Lipsku bioloģiskajā saimniecībā, kuras ražotā produkcija plašāk pazīstama ar zīmolu “Absolūts ēd”, arī pašā aukstākajā laikā zem lampām dīgst zaļumi. Rit astotā sezona, kopš filozofe Ilze un ekonomists Juris kļuvuši par simtprocentīgiem lauksaimniekiem. Sāka viņi no nulles divu hektāru zemes gabalā, kas bija aizaudzis ar krūmiem.
Tagad uz tā uzbūvēta māja, saimniecības ēka zaļumu audzēšanai un septiņas siltumnīcas, kurām līdzās top vēl divas, vasarā vagās un dobēs aug ap 40 dažādu dārzeņu veidu, tostarp 43 šķirņu ķirbji. Plašumā gājis mikrozaļumu klāsts – kressalātiem, sinepēm un zirnīšiem pievienojušās saulespuķes, redīsi, brokoļi, sarkanie kāposti, skābenes, rukola un pats pēdējais jaunums – gurķumētra. Izaudzēto klientiem Rīgā un tuvākajās apkārtnes pilsētās paši pieved klāt vai nodod veikaliem.
Sakuplojusi arī Lipsku ģimene – četri bērni ir gan viņu prieks, gan mazie palīgi dārza darbos.
“Kad skatos atpakaļ, kam tikai neesam gājuši cauri, padomāju – ārprāts, kā mēs to visu varējām izturēt! Laikam jau palīdzēja dullums, jo bez tā laukos neiztikt, un mērķis, uz kuru gājām,” spriež Ilze. Arvien biežāk viņiem vaicā pēc padoma, ko un kā audzēt. Varot pastāstīt lielos vilcienos, bet katram jau vajadzīgs paša prakses laiks. “Mums arī tā bija – kad sākām, daudz ko darījām pilnīgi citādi nekā tagad – visu apguvām gadu gaitā. Mācies, tausties, eksperimentē, un arī šobrīd viss vēl nav ideāli, daudz ko vēl nezinām,” atzīst saimnieki. Viņi zināšanas apguvuši kursos un no interneta vai drukātās literatūras publikācijām. Abi spriež, ka tas bijis pluss, jo nav vilkusies līdzi konvencionālās lauksaimniecības bagāža. Studijas bioloģiskajā zemkopībā būtu noderējušas, taču Latvijā kā atsevišķa programma tās nav pieejamas.
Vai ar zaļumiem var paēst?
Jautājums, uz kuru Lipskiem joprojām nākas atbildēt – vai tad ar zaļumiem var paēst? Skaidrs, ka mikrozaļumi lielākoties ir maltītes piedeva, taču ļoti vērtīga, jo papildina ēdiena garšu un bagātina ar vitamīniem un minerālvielām (skatīt uzziņu). Oi, kā pavasarī mums to trūkst, tāpēc vien vērts uzgrauzt zaļos asnus un lapiņas. Kopumā, kā novērojuši Lipski, cilvēki sākuši ēst “zaļāk”, ko var secināt ne tikai no pieprasījuma viņu saimniecības produkcijai, bet arī plašāka piedāvājuma veikalos un konkurentu pieauguma.
Pašu mājā gaumes un garšas ir dažādas. Ilzes favorītes ir sinepju jaunās lapiņas. “Vispikantākās, tāpēc aicinu tīrā veidā negaršot, būs par asu, bet pie maigiem dārzeņu ēdieniem – ideāli! Ķirbju zupai var pat nelikt piparus vai citas garšvielas, uzkaisiet tikai sinepju zaļumus – garša lieliska un izskats arī.” Pie asajiem dzinumiem pieder arī kressalāti, kurus liek pie dažādiem olu ēdieniem, zupām, kopā ar olīveļļu sablendē pesto kā gardu piedevu gaļas ēdieniem. “Ja kressalātus diedzējat paši, jāatceras, ka bojājoties tie sāk nelabi ost,” piebilst Juris, kurš saimniecībā ir galvenais zaļumu audzētājs un produkcijas piegādātājs.
Gan pašu atvasēm, gan klientu jaunajai paaudzei vislabāk garšo zirņu dzinumi. “Pats lielākais pieprasījums – pēc zirņiem, jo saldi un sulīgi. Kad atbrauc pie mums pakaļ, redzu, mazie mašīnā vienu kastīti tūlīt notiesā, aizvedam uz skolu – tur tāpat, neviens nav skubināms uz ēšanu, tātad nav taisnība, ka bērni neēd zaļumus, tikai viņiem tie jādod,” smaidot nosaka saimniece. Arī saulespuķu lapiņas var ēst vienas pašas, Lipsku ģimenē tās ir iecienīts ikdienas zaļums. “Riekstainā garša derēs uz maizītēm, salātos, kokteiļos un pat uz siera kūkām,” iesaka Ilze. Pie maigajiem pieder arī sarkano kāpostu dzinumi, kurus pievieno pat bērnu biezenīšiem.
Rukolas zaļumiņi varot apburt jebkuru gardēdi – uz maizes uzziež sviestu, kas sajaukts ar tomātu pulveri, uzliek tomātiņus un pa virsu mazās rukolas lapiņas. Toties pēdējais jaunums gurķumētra vieniem garšo, citiem – ne. “Garšaugs gan ar pikantu, gan maigāku svaigu gurķu pēcgaršu, liekams uz maizītēm, kokteiļos. Kādā ārzemju interneta lapā atradu recepti, ka no gurķumētras lapiņām pavasarī vāra zupu, līdzīgi kā mēs to gatavojam no nātrēm,” skaidro Ilze. Viņas pienākumos – saimniecības popularizēšana un klientu piesaiste, bet aizraušanās – ēdienu gatavošana un dalīšanās ar receptēm “Absolūts ēd” mājaslapā, kurā katrs var sekot līdzi arī Lipsku mikrozaļumu jaunumiem.
Ilzes Lipskas receptes
Humuss un mikrozaļumi
Vārītus turku zirņus sablendē kopā ar krāsnī cepta ķirbja mīkstumu, olīveļļu, sasmalcinātu ķiploku vai ķiploka pulveri un citrona sulu. Sastāvdaļas jāizvēlas tādās proporcijās, lai masa veidojas bieza un smērējama uz maizes. Turku zirņu vietā var izmantot pelēkos zirņus, pupiņas, cūku pupas.
Pasniedz kopā ar svaigiem gurķiem, papriku, grauzdētu maizi vai sausmaizītēm un zaļumiem. Uz maizes uzziež humusu un uzkaisa krietnu šķipsnu rukolas, zirņu, brokoļu, redīsu mikrozaļumu. Zaļumu maisījumu katrs izvēlas pēc savas garšas.
Dārzeņu zupa ar mikrozaļumu cepurīti
Katlā apcep sīpolus un burkānus, pielej buljonu – pašu gatavotu vai veikalā pirktu bioloģisko dārzeņu buljona koncentrātu. Pievieno sagrieztu papriku, ķirbi un sakņu seleriju. Labākai garšai dārzeņus var iepriekš apcept cepeškrāsnī. Pieber speciālo “SpiceHouse” zupas garšvielu vai citas garšvielas pēc savas patikas. Kad dārzeņi mīksti, pievieno kausēto sieru un sablendē.
Pasniedz ar sagrieztiem ķiršu tomātiņiem, brinzas vai fetas siera gabaliņiem, pa virsu uzkaisa cepurīti no rukolas, zirņu, brokoļu, redīsu mikrozaļumiem. Zaļumu maisījumu katrs izvēlas pēc savas garšas.
Uzziņa
Pētnieku atziņas par mikrozaļumiem
Mikrozaļumu uzturvērtības izpēte, kas sākta tikai ap 2010. gadu ASV, pārsteidza pašus pētniekus. Salīdzinot vienu un to pašu dārzeni dažādās attīstības stadijās, zinātnieki atklāja, ka sākotnēji augs satur pat četras līdz sešas reizes vairāk vitamīnu un minerālvielu nekā pieaudzis.
* Sarkano kāpostu mikrozaļumi C vitamīnu satur sešas reizes vairāk par šī auga nobriedušu galviņu.
* Koriandra mikrozaļumos ir trīs reizes vairāk beta karotīna (viela, no kuras organismā veidojas A vitamīns) nekā izaugušās lapās. Arī skābeņu, sarkano kāpostu, kressalātu, zirņu un bazilika zaļumi beta karotīnu agrīnā vecumā satur ievērojami vairāk nekā pieaugušā stadijā.
* E vitamīna bioloģiski aktīvāko formu alfa tokoferolu (kā antioksidants kavē novecošanos, nozīmīgs kaulu veselībai un asins recēšanai) no izpētītajiem 25 mikrozaļumiem visvairāk satur redīsu mikrozaļumi.
Uzziņa
Dīgsti un mikrozaļumi uzturā
* Izdiedzētos asnus jeb dīgstus uzturā lieto kopā ar sēklām.
* No izaudzētajiem mikrozaļumiem uzturā izmanto auga dīgļlapas un/vai pirmās īstās lapas, sēklas netiek lietotas.
