Katrā gadalaikā savs ēdiens 0
Vislabāk baudīt to, ko attiecīgajā laikā dod daba. Vasarā, lai dzesētu organismu, ieteicams ēst skābputru, pašmāju un arī tropiskos augļus, bet ziemā vislabāk mieloties ar vietējiem āboliem un dzērvenēm.
Mūsu platuma grādos aukstā laikā ideāls ēdiens ir skābēti kāposti, taču bez etiķa gatavotie. Var droši baudīt sālītu mājās audzētas cūkas speķi, ar ieraugu gatavotu maizi un sīpolu vai ķiploku. Tas dos enerģiju un ļaus pretoties vīrusiem.
Pavasarī godā jāceļ diedzētie graudi, kuros ir liela vitamīnu deva. Tie noderēs arī aknu, žultspūšļa un visa organisma attīrīšanai.
Mostoties dabai, makrobiotikas speciālists iesaka ievērot gavēni (izņēmums ir tie, kam ir veselības problēmas, grūtnieces un mazi bērni). Viņaprāt, veselajiem atslodzes dienas ieteicamas regulāri vismaz reizi nedēļā, to laikā izdzerot vienīgi 1,5–2,5 litrus ūdens.
Karalienes godā – putra
Viens no galvenajiem makrobiotikas stūrakmeņiem ir putra, kas vārīta bez piena, jo dod enerģiju un spēku. Ne velti mūsu senči sirmā senatnē to ēda pat divas līdz trīs reizes dienā.
Latvijā īpaši iesaka grūbas, prosu, kvinoju un griķus, kas satur daudz dzelzs.
Ziemā galdā pārsvarā jāceļ griķi, vasarā – brūnie rīsi, pavasarī – grūbas, bet rudenī – prosa un auzas.
– Griķi organismā rada karstumu, kas vajadzīgs ziemā, bet rīsi – vēsuma sajūtu, kas nepieciešama vasarā. Grūbas attīra aknas un palīdz uzlabot zarnu darbību, prosa – uzlabot aizkuņģa dziedzera funkciju, kā arī stabilizēt cukura līmeni, ja to vāra četras reizes. Darot to tikai vienreiz, šis rādītājs var paaugstināties, – skaidro Roberts Lācītis.
Vienā ēdienreizē nevajadzētu uzņemt vairāk kā četrus produktus, lai organisms neapjuktu. Putras vislabāk baudīt kopā ar dārzeņiem. Vasarā tos var ēst galvenokārt svaigus, kaut gan pētījumi liecina, ka vērtīgās vielas labāk uzsūcas, ja tie ir nedaudz termiski apstrādāti. Svaigēšana vairāk piemērota dienvidu zemju iedzīvotājiem.
– Kad Mičio Kuši stāstīju, ka daudzi makrobiotikas ieteiktie produkti Latvijā nav pieejami, viņš ieteica ņemt vērā, kā ēda mūsu senči, un uzturu papildināt ar citiem vērtīgiem produktiem, piemēram, kurkumas sulu, kas ļoti labi uzsūcas organismā, – stāsta makrobiotikas speciālists.
Kā novērojis Roberts Lācītis, daži, pieraduši ēst pēc šīs uzturmācības principiem, kādreiz notiesā arī kartupeļus ar mērci, taču tas vairs nav ikdienas ēdiens.
Nē kartupeļiem un raugam!
Makrobiotikā atzīst, ka govs piens satur daudz sievišķo hormonu, tauku lodītes, kas organismā slikti uzsūcas. Tas piemērots teļam, nevis cilvēkam. Ja mājās ir govs, var droši celt galdā sieru, sviestu, biezpienu, rūgušpienu. Izvēloties rūpnieciski gatavotus produktus, jāraugās, lai tiem būtu neilgs lietošanas termiņš.
Roberta Lācīša pieredze liecina: atteikšanās no piena produktiem nenozīmē, ka organismā pietrūks kalcija, jo tas bagātīgi atrodams, piemēram, mandelēs, melnajās plūmēs un sezama sēklās. Turklāt, neēdot gaļu vai ierobežojot tās daudzumu uzturā, organismā mainās bioķīmiskie procesi un, iespējams, šo vielu vajag mazāk.
Makrobiotikā par neveselīgiem atzīst nakteņu dzimtas dārzeņus – kartupeļus, tomātus, papriku un baklažānus –, kas rada organismā skābu vidi, veicina kuņģa un zarnu trakta problēmas un citas kaites. Atsevišķos pētījumos atklāts, ka tie var provocēt artrīta attīstību un kavēt kalcija uzsūkšanos organismā. Turklāt Latvijas zinātnieki atzinuši, ka kartupeļi satur benzodiazepīnu – atkarību izraisošu vielu. Makrobiotikā par īpaši neveselīgu uzskata ūdeni, kurā tie vārījušies.
– Kad iesaku dzert svaigi spiestu kurkumas sulu, man atbild, ka tā nav vietējā sakne, bet kartupeļi arī tādi nav. Tie satur organismam nevēlamo cieti, taču noder kā zāles, ja ir kuņģa čūla. Turklāt kartupeļu sula palīdz pret vēdera aizcietējumu, – stāsta makrobiotikas speciālists.
Pētījumi liecina, ka raugs var veicināt vēža šūnu attīstību, tāpēc nav ieteicams ēst raudzētu maizi. Turklāt, atsakoties no putras, zarnu trakts slinko un lielāko daļu uzņemtā ēdiena pārvērš taukos. Priekšroka dodama ar ieraugu gatavotai maizei, taču arī to nevajadzētu ēst pārāk bieži.
Nav vēlams aizrauties ar zemes sāls lietošanu, jo pētījumi liecina, ka tas padara asinsvadus plānus un trauslus. Toties jūras sāls ietekmē tie kļūst lokani, tādēļ ilgākā periodā var samazināt holesterīna līmeni asinīs.
