Zāļu tēju pārzinātājs Ivars Geiba
Zāļu tēju pārzinātājs Ivars Geiba
Foto – Valdis Semjonovs

Pamatā − roku darbs
 0

Lielākā daļa ārstniecības augu ir pašu sēti un stādīti. Vietējās pļavās un mežos ievāc tikai vīgriezes, ugunspuķes, bērzu un aveņu lapas. Visgrūtāk klājas Vidusjūras, Amerikas un Tibetas augiem – tie bargākās ziemās nosalst pirmie. Taču pieprasījums pēc zeltsaknes, leizejas, lofanta un ehinācijas ir tik liels, ka Geibas tos stāda atkal un atkal. “Kurmīšu” saimnieks zeltsakni dēvē par Latvijas žeņšeņu – to var lietot gan imunitātes stiprināšanai, gan pret stresu un nogurumu. Tiem, kuriem novājināta imūnsistēma, noteikti vajadzētu būt draugos arī ar ehināciju. Savukārt garšīgo un aromātisko, daudz dabisko antioksidantu saturošo lofantu Tibetas mūki atzinuši par brīnumlīdzekli pret novecošanu.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Arī zāļu tējām ir sava mode. Sākumā vispieprasītākie bijuši baldriāni, vēlāk – dažādu tēju maisījumi. Viena un tā pati prece ilgāk par trim gadiem pircēju uzmanību nepiesaista, tāpēc nepārtraukti jādomā kaut kas jauns.

Veidojot tēju maisījumus, “Kurmīšu” saimnieks daudz studējis dažādas ārstniecības augu grāmatas. Vērtīgi padomi atrasti arī internetā, taču vislielākā pateicība pienākoties izcilajam ārstniecības augu pētniekam, bioloģijas zinātņu doktoram Dailonim Pakalnam, pie kura pirmajos saimniekošanas gados Ivars Geiba konsultējies visbiežāk.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pēdējā laikā “Kurmīšu” saimniecība kļuvusi mehanizētāka, taču ārstniecības augu stādīšana, ravēšana un novākšana joprojām ir roku darbs. Sausajā laikā augu rindstarpas izpļauj ar trimmeri. Irdinot augsni, lapas un ziedi apput, un tas nav labi. No iegādātā speciālā tehniskā aprīkojuma pārsvarā izmanto tēju sijātāju, šķirotāju, smalcinātāju un pusautomātiskās kaltes. Agrāk zālītes žuva nedēļu, turpretī tagad tās ir gatavas fasēšanai diennakts laikā.

Vasarā “Kurmīšu” pļavās rosās desmit palīgu, ko saimnieks agri no rīta atved no Krāslavas. Līdz brīdim, kamēr nokrīt rasa, strādnieki ravē, bet pēc tam vāc zāļu tējas. Ar Nodarbinātības valsts aģentūras Krāslavas filiāles atbalstu katru mēnesi šeit strādā pieci skolēni. Viena no pastāvīgajām darbiniecēm apmācīta Eiropas Sociālā fonda ietvaros.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.