Zāļu pircējiem trūkst naudas 4
Autores: Dace Skreija, Indra Lazdiņa “Lursoft”
Šis ir laiks, kad uzņēmumi ar nopietniem riskiem saskaras gan vietējā, gan ārvalstu tirgos. Medikamentu ražotāju svarīgākie noieta tirgi atrodami šobrīd riskantajā austrumu pusē, savukārt vietējā tirgū prevalē stagnācija, ko nosaka valsts paviršā attieksme pret iedzīvotāju veselību, nepalielinot veselības budžetu. Attiecībā pret IKP veselības budžetā vērojams samazinājums, bet absolūtos skaitļos tas nav pieaudzis pat par vienu procentu (2015. gada budžeta salīdzinājums ar 2014. gadu).
Iespējama līdera maiņa
Lai arī Latvijas farmācijas smagsvaru – “Grindeks” un “Olainfarm” – noieta tirgi ir līdzīgi, uzņēmumu 2014. gada darbības rezultātos vērojamas kardinālas atšķirības. “Olainfarm” pagājušo sauc par kārtējo rekordu gadu, kad apgrozījums un peļņa palielinājusies. Savukārt “Grindeks” piedzīvojis apgrozījuma un peļņas samazinājumu, liecina uzņēmuma finanšu pārskats par 2014. gada deviņiem mēnešiem “NASDAQ OMX” Rīgas biržā. Turklāt, spriežot pēc 2014. gada deviņu mēnešu rezultātiem, “Olainfarm” pēc konsolidētā apgrozījuma ir apsteidzis “Grindeks”. Līdz šim “Grindeks” ir bijis nozares līderis.
Atšķirības ir divos publiski redzamos aspektos. Pirmkārt, “Grindeks” ir lielāks fokuss uz NVS tirgiem, it īpaši Krieviju un Ukrainu (Krievija un Ukraina veido vairāk nekā 60%), savukārt “Olainfarm”, lai arī Krievija un Ukraina ir ļoti svarīgi tirgi, tirgus portfelis ir vairāk diversificēts (Krievija un Ukraina veido 50%). Otrkārt, “Olainfarm” ir vairāk orientējies uz recepšu medikamentiem, kurus mazāk ietekmē tirgus satricinājumi, piemēram, valūtas devalvācijas u.tml. Turklāt “Olainfarm” vadība neslēpj, ka līdz pat 25% no kompānijas apgrozījuma novirza pārdošanai, mārketingam, kas ir spēcīgs ierocis pozīciju nostiprināšanai ārvalstu tirgos.
Bez šaubām, abus uzņēmumus ietekmē notikumi Krievijā un Ukrainā, Rietumu un Krievijas savstarpējās sankcijas, rubļa vērtības kritums utt. Abi uzņēmumi, vērtējot nākotnes perspektīvas, runā par turpmāku tirgu diversifikāciju, jaunu tirgu apgūšanu, tādējādi samazinot riskus. “Mūsu uzdevums ir saglabāt realizācijas apjomus NVS valstīs, paralēli audzējot tos citos tirgos. Tā mēs varam mazināt NVS īpatsvaru,” rezumē AS “Olainfarm” valdes loceklis Salvis Lapiņš. Turklāt “Olainfarm” ar savu “Latvijas aptieku” tīklu kļūst arvien nopietnāks spēlētājs arī medikamentu mazumtirdzniecības jomā savā valstī. Vairāk nekā 20% no saražotā “Olainfarm” realizē Latvijā.
Riski ir tā vērti
“Olainfarm” piederošais uzņēmums “Silvanols” 2014. gadu vērtē kā stabilu attīstības posmu, lielāko uzsvaru liekot uz ārvalstu tirgu apgūšanu, pērn eksporta apjoms kāpis par vairāk nekā 20%. SIA “Silvanols” valdes priekšsēdētājs Artjoms Borcovs teic, ka šogad plāno palielināt uzņēmuma apgrozījumu par vairāk nekā 25%. “Šajā gadā esam paredzējuši lielu izaugsmi eksporta tirgos, kuru galvenokārt sekmēs eksports uz Centrālās Eiropas un Āzijas valstīm,” atklāj A. Borcovs.
Arī “Rīgas farmaceitiskā fabrika” 2014. vērtē kā stabilu gadu. Uzņēmuma Rīgas biržā pieejamais finanšu pārskats par 2014. gada deviņiem mēnešiem liecina, ka šajā periodā sasniegts 1,9 miljonu eiro apgrozījums, kas ir par 14% vairāk nekā 2013. gada atbilstošajā periodā. Turklāt ir trīskāršota arī uzņēmuma peļņa. “2015. gadā turpināsim jaunu inovatīvu produktu izstrādi, kā arī paplašināsim savu darbību eksporta tirgos. Plānojam divkāršot mūsu eksporta apjomus,” atklāj AS “Rīgas farmaceitiskā fabrika” valdes priekšsēdētājs Kaspars Bāliņš.
Savukārt “Grindeks” piederošais uzņēmums “Kalceks” 2014. gadā apgrozījumu palielinājis par 35%. AS “Kalceks” valdes priekšsēdētājs Juris Hmeļņickis atklāj, ka šogad tiek plānots apgrozījuma pieaugums par 40%. “Strādājam pie biznesa diversifikācijas, lai nebūtu atkarīgi no vienas vai divām valstīm,” teic J. Hmeļņickis.
Neskatoties uz ģeopolitiskajiem riskiem austrumu pusē, valūtu kursu svārstībām utt., Latvijas zāļu ražotāji neapsver iespēju samazināt klātbūtni šajos tirgos. Runa ir par apjomu saglabāšanu atsevišķās valstīs un palielināšanu citās NVS valstīs. Tāpat daudz spēka tiek veltīts, lai apgūtu Centrālās un Rietumeiropas valstu, kā arī Āzijas tirgu.
Tirdzniecībā stagnācija
Publiski pieejamie dati liecina (Zāļu valsts aģentūra par 2014. gada trim ceturkšņiem), ka lielāko zāļu lieltirgotavu un zāļu apgrozījums Latvijā pērn kopumā ir saglabājies 2013. gada līmenī vai ļoti nedaudz pieaudzis. Arī atsevišķu kompāniju darbības rezultāti ir nedaudz atšķirīgi.
Latvijas lielākā zāļu vairumtirgotāja “Recipe Plus” vadība teic, ka pagājušais gads ir vērtējams pozitīvi: gan apgrozījuma, gan peļņas rādītāji ir stabili, ar nelielu augošo tendenci. Arī “Tamro” rīkotājdirektore Dita Martinsone apliecina minimālas pozitīvās tendences.
Kopš pagājušā gada novembra SIA “Euroaptieka” ir jauns valdes priekšsēdētājs Māris Lūks. Viņš teic: “Mēs strauji virzāmies uz augšu, vienlaikus esam pārorientējušies savā vērtību skalā un līdz ar vadības maiņu uzņēmumā esam sākuši vairāk pievērsties farmaceita lomas stiprināšanai aptiekās, kā arī īpašu nozīmi pievēršam klientu labai farmaceitiskai aprūpei.”
Savukārt “GlaxoSmithKline” apgrozījums Latvijā turpinājis nedaudz sarukt, 2014. gadā tas bijis 15,6 miljoni eiro. “Lai arī absolūtos skaitļos apgrozījums ir nedaudz mazāks nekā 2013. gadā, izslēdzot dažu ārējās vides faktoru ietekmi uz darbības rezultātiem, var teikt, ka uzņēmuma komerciālie rādītāji divos iepriekšējos gados ir bijuši līdzvērtīgi,” norāda “GlaxoSmithKline Latvia” ārējo attiecību vadītāja Signe Vēliņa, prognozējot, ka arī 2015. gadā uzņēmuma darbības rezultāti saglabās divu iepriekšējo gadu līmeni.
Nozares izaugsme atkarīga no veselības budžeta
Šī gada nozares pārstāvju prognozes liecina par turpmāku stagnāciju vai lēnu izaugsmi, jo nozares izaugsme samērā tieši korelē ar veselības budžeta pieauguma tempiem. Vienlaikus nozarē pastāv neziņa, jo paredzētas vairākas izmaiņas likumdošanā, bet nav skaidrs, kāda būs to ietekme uz konkrētiem tirgus dalībniekiem – ražotājiem, vairumtirgotājiem, aptiekām, iedzīvotājiem. Turklāt līdz ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām tiek prognozēts jūtams elektroenerģijas tarifa pieaugums, līdz ar to iedzīvotājiem nāksies lielākus līdzekļus novirzīt rēķinu apmaksai par patērēto elektrību. Tomēr pagaidām vēl ir grūti aprēķināt, cik lielu iespaidu tas atstās uz izdevumiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbību.
