Zāļu meklējumos no aptiekas uz aptieku. Arī slimnīcās situācija nav diez ko labāka 12
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Man ir gripas pacients Balvos, kuram esmu izrakstījusi pretvīrusa preparātu. Taču tas nav pieejams ne Balvos, ne arī tuvākajos novados. Pacientam pēc tā ir jābrauc uz Rēzekni. Tā nav normāla situācija,” uzskata Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas (LLĢĀA) vadītāja Līga Kozlovska, kura ir arī ģimenes ārste Balvos un Saeimas deputāte. Viņa vada Sabiedrības veselības apakškomisiju, kurā šonedēļ uz sēdi bija sapulcējušies ģimenes ārsti un Veselības ministrijas atbildīgās amatpersonas, lai spriestu, kā rīkoties, kad cilvēki aptiekās nespēj atrast viņiem izrakstītos medikamentus.
Zāļu deficīta problēma ir ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā, jo, kovidam atkāpjoties, ir strauji pieaugusi saslimstība ar dažādām vīrusu izraisītām slimībām, no kurām cilvēku imūnsistēma bija pasargāta pandēmijas laikā. Tāpēc strauji ir pieaudzis gan antibiotiku, gan pretdrudža, pretsāpju un citu medikamentu patēriņš.
“Antibiotiku pieejamība šobrīd ir ļoti apgrūtināta. Vienīgais kompensējamais preparāts amoksicilīns kapsulās nav nopērkams jau ilgu laiku. Veselības ministrija informē, ka tuvākās šo zāļu piegādes būs tikai 13. februārī. Veselu mēnesi tiem pacientiem, kuriem pienākas valsts atlaide, mums nebūs ko piedāvāt. Pārsvarā tie būs bērni,” pastāstīja LLĢĀA viceprezidents un Jaunsvirlaukas ģimenes ārsts Ainis Dzalbs. Viņš rosina steidzamības kārtā iekļaut valsts apmaksāto medikamentu sarakstā alternatīvos medikamentus ar aktīvo vielu amoksicilīns.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidentei Sarmītei Veidei, kurai ir ģimenes ārsta prakse Rīgā, lielas bažas esot gan par antibiotiķu, gan arī par ķermeņa temperatūru pazeminošu medikamentu deficītu.
S. Veide: “Pirmie signāli no pacientiem par to, ka aptiekās nav nepieciešamo zāļu, mums parādījās jau septembrī, kad sākās saslimstības pieaugums. Bērni slimo daudz vairāk nekā iepriekšējā sezonā gan ar pneimoniju, gan deguna blakusdobumu infekcijām, gan tonsilītu un citām vīrusu infekcijām, kuru ārstēšanai ir ļoti nepieciešamas antibiotikas. Amoksicilīns ir pirmās izvēles medikaments visās vadlīnijās, īpaši bērniem. Vecāki meklē un aptiekās nevar šo medikamentu atrast. No rīta pacientam, kuram ir pneimonija, to izrakstām, un viņam steidzīgi to jāsāk lietot, bet līdz vakaram viņš to nav varējis dabūt, pat ja tas tiek pasūtīts, piemēram, atsevišķās aptiekās, kur to var izdarīt. Ja savlaikus nesāk dzert zāles, bērniem ātri pasliktinās veselības stāvoklis. Valstij viņu ārstēšana slimnīcās izmaksā daudz dārgāk nekā ārstēšanās ar zālēm mājas apstākļos.”
Ģimenes ārsti uzskata, ka viņiem nebūtu pašiem katru rītu jāmeklē, kurās aptiekās ir pieejamas nepieciešamās antibiotikas, ka šī informācija būtu jāsaņem no Veselības ministrijas atbildīgajām institūcijām. Par zāļu deficītu mediķi iepriekš neesot bijuši informēti, par to viņi uzzinājuši tikai un vienīgi no saviem pacientiem.
Sagatavots kritisko zāļu saraksts
Izrādās, ka arī slimnīcās situācija nav diez ko labāka. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) klīniskā farmaceite Inese Sviestiņa norādīja, ka zāļu deficīta problēma esot daudz plašāka par pašreizējo medikamentu nepieejamības saasinājumu.
“Slimnīcas farmaceiti par to runā gadiem. Ziņojam Veselības ministrijas Farmācijas departamentam, sniedzam atskaites Zāļu valsts aģentūrai, ka mums vismaz desmit gadus ir grūtības sagādāt ne jau tikai amoksicilīnu un ibuprofēnu, bet arī virkni citu stacionāros lietojamo medikamentu. Izlīdzamies ar Latvijā nereģistrētiem medikamentiem, kas slimnīcai rada lielāku finanšu slogu. Turklāt arī šie nereģistrētie medikamenti ne vienmēr ir uzreiz pieejami,” pastāstīja Inese Sviestiņa. Viņa rosina valsts būtisko rezervju sarakstā iekļaut vismaz tos medikamentus vai aktīvās vielas, kas ir būtiski nepieciešamas stacionāriem, lai krīzes situācijās pacienti nepaliktu bez zālēm. Lai pasargātu savus pacientus, būtu jāizveido būtisko krīzes medikamentu saraksts, kā tas esot izdarīts citās valstīs.
Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere informēja, ka kopā ar Zāļu valsts aģentūru jau esot sagatavots šāds kritisko zāļu saraksta projekts un tas nosūtīts izvērtēšanai ministrijas galvenajiem speciālistiem. Šīs zāles būtu jāiekļauj valsts apmaksāto zāļu rezerves fondā, bet šim mērķim ir nepieciešams papildu finansējums. Ministru kabineta noteikumi liek slimnīcām sagādāt zāļu krājumus ar trīs mēnešu rezervi, taču, kā uzsvēra Kaupere, kritiskās situācijās ar triju mēnešu krājumiem nepietiekot. Kopš vīrusu radīto slimību uzliesmojuma jau pagājuši vairāk nekā trīs mēneši, un zāļu rezerves slimnīcās ir beigušās.
Nepieciešamas vadlīnijas antibiotiku aizstāšanai
BKUS virsārste Renāte Snipe norādīja, ka antibiotiku nepieejamība pagarina pacientiem stacionārā pavadīto laiku. Viņa aicināja centralizēti izveidot komisiju, kura izstrādātu vienotas rekomendācijas, kā rīkoties, ja nepieciešamās antibiotikas nav pieejamas. Ar kurām antibiotikām tās var aizvietot, lai ārsti lieki netērētu laiku, meklēdami informāciju, un lai neveicinātu antibakteriālo rezistenci, ja aizvietošanu katrs veiks pēc savas saprašanas.
Arī Līga Kozlovska atzina, ka antibiotiku un citu zāļu nepieejamības dēļ būtiski palielināsies izmaksas par bērnu un pieaugušo ārstēšanu, jo ģimenes ārsts tos pacientus, kurus varēja izārstēt mājās, sūtīs uz stacionāru.
Patlaban Nacionālais veselības dienests (NVD) risinot jautājumu, kā rīkoties, ja aptiekās trūkst tas vienīgais medikaments, kas ir iekļauts kompensējamo zāļu sarakstā un paredzēts konkrētas slimības ārstēšanai. NVD Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktora vietniece Zinta Rugāja sacīja, ka jābūt iespējai to īslaicīgi aizvietot ar kādu citu Latvijas zāļu reģistrā iekļautu medikamentu.
Medikamentu deficītu veicina arī tas, ka arvien progresējot zāļu izķeršana aptiekās, kopš par medikamentu iegādes grūtībām sākuši interesēties plašsaziņas līdzekļi.
“Aptiekās farmaceiti stāsta, ka, piemēram, vienas bērnu pretdrudža suspensijas vietā tajā brīdī, kad tā parādās aptiekās, tiekot ņemtas trīs. Jāatzīst, ka tā sniega bumba veļas arvien uz priekšu,” secina Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča.
Par zāļu iegādes problēmām arī citās Eiropas valstīs lasiet “Latvijas Avīzē” rīt pielikumā “Tepat, Eiropā”.
