Zāļu deficīts – problēma Eiropas mērogā. Nepietiek personāla un izejmateriālu 28
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Zāļu trūkums aptiekās nav nekāds jaunums, taču šī nepatīkamā parādība īpaši saasinājusies pēc Covid-19 pārciestās pandēmijas. Līdz ar epidemioloģiskās drošības ierobežojumu beigām strauji palielinās saslimstība ar dažādām vīrusu izraisītām infekcijām, un tam visam vēl klāt nāk karš Ukrainā. Šī bruņotā konflikta dēļ augstākas ir kļuvušas enerģijas izmaksas un dārgākas izejvielas ražotājiem. Ražotājs var izlemt pārtraukt produkta ražošanu, kad tas vairs nav pietiekami izdevīgi, atstājot pircējam ļoti maz alternatīvu.
Nepietiek personāla un izejmateriālu
Patlaban daudzu Eiropas valstu aptiekās trūkst antibiotiku, pretsāpju un pretdrudža līdzekļu, arī zāles epilepsijas ārstēšanai un pat medikamenti onkoloģiskajiem slimniekiem.
“Visām akūtajām respiratorajām vīrusu infekcijām klāt nāk arī bakteriālās infekcijas, turklāt lielākā daudzumā nekā iepriekšējā sezonā, kad tika ievēroti ierobežojumi. Pēc Latvijas patēriņa datiem ir redzams, ka ir nepieciešams vairāk medikamentu, nekā tiek piegādāts, īpaši antibiotikas (amoksicilīns, amoksicilīns ar klavulānskābi, fenoksimetilpenicilīns). Ļoti pieprasītas ir arī bērnu suspensijas – pretiekaisuma, pretdrudža un pretsāpju medikamenti. Šo medikamentu deficīts šobrīd ir izteikti jūtams,” skaidro Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktora vietnieks Sergejs Akuličs un piebilda, ka amoksicilīns un amoksicilīns ar klavulānskābi trūkstot 26 no 27 Eiropas Savienības valstīm.
Kaut gan mūsu valstī šo zāļu piegādes notika gan pagājušajā nedēļā, gan šonedēļ, tās plānotas arī janvāra beigās un februārī, tomēr pieprasījums ir tik liels, ka to neesot iespējams pilnībā apmierināt.
Galvenais iemesls antibiotiku iztrūkumam ir ražošanas jaudu nepietiekamība, lai apmierinātu pieaugušo pieprasījumu. Akuličs pastāstīja, ka zāļu ražotāji Eiropā ir veikuši apjomīgus materiālos ieguldījumus, lai no februāra paplašinātu ražošanu. Ražošanas problēmas esot saistītas ar personāla un izejmateriālu nepietiekamību, īpaši zāļu iepakojuma materiālu deficītu, kas radies tādēļ, ka ļoti trūkstot papīra, kartona un alumīnija, kuru piegādāja Krievija un Ukraina. Medikamentu ražotājiem esot jāmeklē alternatīvas piegādes, un tas aizņemot laiku.
Ļauj tirgot svešvalodās marķētās zāles
Ja cilvēks ir slims, viņš grib ātrāk nopirkt nepieciešamās zāles un viņu neinteresē visas šīs zāļu ražotāju problēmas. Tāpēc valstis pēc iespējas ātrāk cenšas atrast alternatīvus risinājumus. Piemēram, ZVA izsniedz atļaujas steidzamības kārtā pārdot antibiotikas un arī citas deficītās ES reģistrētās zāles, kas ir paredzētas citu valstu tirgiem un nav marķētas latviešu valodā.
“Recepšu medikamentiem vienmēr ir ārsta priekšraksts par to, cik reižu dienā pirms vai pēc ēšanas zāles ir jālieto. To redz arī farmaceits aptiekā, un viņš uz zāļu iepakojuma uzlīmē informāciju, kā medikaments ir lietojams,” stāsta Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere.
Jāpiebilst, ka zāļu piegādes no citām valstīm to paredzētajos iepakojumos notiek diezgan ierobežotā apjomā un nevar nosegt visu zāļu iztrūkumu tirgū. ZVA eksperti aktīvi uzrunājuši gan zāļu reģistrētās apliecības īpašniekus (ražotājus), gan zāļu vairumtirgotājus un lieltirgotavas par alternatīvajām zāļu iegādes iespējām. Daudzi esot atraduši šādas iespējas, bet pieprasījums joprojām esot ļoti liels.
Ne vairāk par divām kastītēm paracetamola
Interneta portāls “Euronews. next” ziņo, ka Lielbritānijā Neatkarīgo aptieku asociācija ir nosaukusi amoksicilīna trūkumu par “ļoti satraucošu”, jo valstī pieaug saslimstība ar skarlatīnu un pneimokoka infekcijām. Šo slimību dēļ dzīvību zaudējuši deviņi bērni.
Veselības speciālisti brīdina arī par antibiotiku deficītu pat tādās valstīs kā Kanāda, ASV un Itālija.
Francijas valdība ir atzinusi, ka gan amoksicilīna, gan parastā pretsāpju un pretdrudža līdzekļa paracetamola piegādes bijušas ierobežotas, taču pēc ilgākas meklēšanas kādā no aptiekām tomēr šīs zāles varot atrast. Kāda divu bērnu māte Lionā stāsta, ka aizvadītā gada novembra beigās viņa devusies uz sešām dažādām aptiekām, kamēr atradusi amoksicilīnu, lai izārstētu trīs gadus vecā dēla ausu infekciju.
Francijā ir liels pieprasījums arī pēc paracetamola, tāpēc par veselības aprūpes politiku atbildīgās iestādes ir ieteikušas farmaceitiem pārdot ne vairāk kā divas zāļu kastītes vienam pacientam. Šajā valstī ir ziņots arī par dažu diabēta ārstēšanai paredzēto zāļu nepietiekamību.
Eiropas ziņu vietnē “EURACTIV” var uzzināt, ka, piemēram, atšķirībā no Francijas un citām valstīm Beļģijas aptiekās gan netrūkstot amoksicilīna, jo šīs valsts aptiekas esot aprīkotas ar laboratoriju, kuras spēj ražot šo bērniem paredzēto antibiotiku.
Arī Zviedrija saskaras ar medikamentu deficītu, un viena no pacientu grupām, kas šajā ziņā skarta ļoti smagi, ir cilvēki, kuri sirgst ar epilepsiju, jo trūkstot vairāku pieprasītu zāļu šīs slimības ārstēšanai.
Savukārt Čehijas veselības aprūpes politikas veidotāji mierina iedzīvotājus, ka nepastāvot risks, ka pacients pilnībā palikšot bez antibiotikām – vienmēr esot pieejamas alternatīvas. Tomēr pamata zāļu, piemēram, penicilīna, trūkuma dēļ ārsti spiesti izrakstīt plaša, nevis šaura spektra antibiotikas, kas vērstas pret konkrētiem baktēriju veidiem. Tas nav nekas labs, jo pārmērīga un neatbilstoša antibiotiku lietošana paātrina pret antibiotikām rezistentu baktēriju rašanos un izplatīšanos.
Arī Latvijā situācija ar penicilīnu nav viennozīmīgi gluda, jo tā ražotājs ir informējis ZVA par šī medikamenta pieejamības pārtraukumu. Tāpēc ZVA ir izsniegusi atļauju Latvijā nereģistrēta, bet citās ES valstīs reģistrētā šaurākā spektra penicilīna (fenoksimetilpenicilīna) izplatīšanai.
Palielina strādājošo skaitu
“Pēdējos septiņus astoņus gadus mēs jūtam, ka problēma [zāļu deficīta] ir palielinājusies,” “Euronews.next” secina Eiropas Savienības Farmācijas grupas (PGEU) ģenerālsekretāre Ilarija Passarani, kura pārstāv kopienas farmaceitus. Viņa skaidro, ka galvenais iemesls esot saistīts ar zāļu ražošanas globalizāciju, kuras dēļ zāļu ražošanas posmi ir sadalīti vairākās vietās visā pasaulē.
Tiek lēsts, ka Ķīnā un Indijā ražo no 60 līdz 80 procentiem pasaules aktīvo farmaceitisko vielu. Šī tirgus koncentrācija ir saistīta ar riskiem. “Ja ir problēma ar konkrētu ražotāju, tad zāļu trūkums ir jūtams visā pasaulē,” sacīja Pasarani.
Piemēram, Silēzijas farmaceitu kameras priekšsēdētājs Mikolajs Konstantijs Polijas preses aģentūrai sacījis, ka šajā valstī trūkstot pat tādu medikamentu, ko lieto vēža ārstēšanai. “Mēs to tikpat kā nevaram ietekmēt, jo šo zāļu ražošana pirms daudziem gadiem tika pārcelta uz Āziju, kas tagad ierobežo pieejamību,” sacīja Konstantijs.
Intervijā “EURACTIV” “Zāles Eiropai” ģenerāldirektors Adrians van den Hovens, prognozējot, kad varētu sarukt zāļu deficīts, secinājis, ka situācija varot normalizēties “apmēram viena mēneša laikā, ja vien infekciju līmenis samazināsies”. Tā ir problēma, ka infekciju sezonas pēc pandēmijas nav tik paredzamas kā pirms kovida izplatības.
Hovens skaidrojis, ka farmācijas nozare patlaban palielinot farmācijas rūpnīcās strādājošo skaitu, lai varētu ražot vairāk antibiotiku. Pozitīvi viņš novērtējis to, ka daudzas no šīm zālēm joprojām tiekot ražotas Eiropā.
“Daļa no tām tiek ražotas Indijā, bet liela daļa joprojām tiek ražotas šeit, Eiropā, Austrijā, Francijā, kā arī Apvienotajā Karalistē,” stāsta ģenerāldirektors.
Kļūdas, izrakstot medikamentus
Eiropas Zāļu aģentūra 2022. gada martā izveidoja vadības grupu, lai risinātu zāļu piegādes problēmas. Šī grupa strādā, lai nodrošinātu labāku saziņu un koordināciju starp dažādiem farmācijas nozares dalībniekiem. Veselības aprūpes speciālisti un pacientu pārstāvji cer uz plašāku rīcību saistībā ar jauno farmācijas regulējumu, kas pašlaik tiek apspriests Briselē. Eiropas Komisijas priekšlikumi gaidāmi līdz šī gada beigām.
Pētījumā, ko 2022. gada jūlijā veica “The Pharmaceutical Journal”, vairāk nekā puse aptaujāto Apvienotās Karalistes farmaceitu uzskatīja, ka zāļu trūkums apdraud pacientu veselību. Nesen veikts pētījums Francijā atklāja, ka viena medikamenta aizstāšana ar citiem 11% gadījumu izrādījās kā kļūdaina medikamentu izrakstīšana.
“Bet jāņem vērā arī tas, ka pat tikai zāļu nomaiņa ar alternatīvu medikamentu var palielināt blakusparādību risku vai iegūt atšķirīgu efektivitāti un līdz ar to mazāku ieguvumu pacientiem,” secinājusi PGEU ģenerālsekretāre Pasarani.
