Dārgo un vidēji dārgo zāļu cenas samazināšoties, bet lēto zāļu cenas pieaugšot. Kā rast līdzsvaru zāļu cenās? 2
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
2019. gadā Latvijas sabiedrību pāršalca Konkurences padomes (KP) pētījuma rezultāti, kas paziņoja, ka Latvijā ir Baltijas valstīs nelabvēlīgākais zāļu cenu veidošanās mehānisms patērētājiem, proti, vislielākie zāļu piecenojumi.
Pašā farmācijas tirgū pētījuma secinājumi vai, precīzāk, to publiskais atspoguļojums tika uztverti neviennozīmīgi. Kā izsakās veselības uzņēmumu grupas “Repharm” padomes loceklis Dins Šmits, “ziņojuma analītika nebija izcila. KP paņēma divus medikamentus, vienam ražotāja sākumcena ir 20 eiro par iepakojumu, bet otram 50 eiro.
Salīdzinot šo medikamentu cenas ar līdzīgu medikamentu cenām Igaunijā un Lietuvā, nonāca pie secinājuma, ka medikamentu cenas Latvijā ir augstākas. Šo grupu medikamentiem tā arī ir, tā ir taisnība. Taču no tā tika izdarīti secinājumi, ka zāļu piecenojumu politika Latvijā ir nepareiza.
Tomēr pētījuma veicējiem kaut kā garām bija paslīdējis fakts, ka medikamentu grupā ar cenām no nulles līdz septiņiem eiro zāļu piecenojuma līmenis Latvijā ir zemāks nekā kaimiņvalstīs.
Tas ir ļoti svarīgi, jo vairāk nekā 90% medikamentu kompensējamo medikamentu grupā ir tieši šajās cenu robežās.”
Jāpiebilst, ka Konkurences padomes ziņojumā gan ir norādīts, ka “lētā gala” medikamenti Latvijā ir lētāki nekā kaimiņvalstīs, taču publiskajā atspoguļojumā uzmanība tika koncentrēta uz to, ka vidējo un dārgo zāļu grupā piecenojumi Latvijā ir lielāki.
Zāles kļūst lētākas
KP ziņojums izraisīja vairākus efektus farmācijas industrijā un valsts politikā šajā jomā.
Pirmkārt, sākās diskusija par pāreju uz fiksētiem zāļu piecenojuma procentiem, atdarinot kaimiņvalstu pieredzi, taču šī diskusija pagaidām apturēta – gan tāpēc, ka valstī plosās Covid-19 krīze, gan tāpēc, ka vispirms tika nolemts ķerties pie cita veida reformas.
Proti, 2020. gada 1. aprīlī stājās spēkā reforma, ar kuru ārstiem tika uzlikts pienākums receptēs norādīt zāļu aktīvo vielu jeb t. s. starptautisko nosaukumu, bet aptiekām tika uzlikts pienākums piemeklēt pacientiem lētāko zāļu alternatīvu.
Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere stāsta, ka minēto reformu dēļ pērn notika zāļu cenu samazinājums.
“2020. gadā cenas samazinājās aptuveni 600 dažādiem medikamentiem, dažiem no tiem cenas gada laikā samazinājās pat vairākkārtīgi. Rezultāts bija konkurences pieaugums zāļu lieltirgotāju un aptieku vidū – viņu ieņēmumi samazinājās, jo radās nopietna motivācija panākt lētāku medikamentu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā un samazināt to cenu.
Tā periodā no pērnā gada aprīļa līdz novembrim pacientu kopējais līdzmaksājums par zāļu iegādi salīdzinājumā ar tādu pašu periodu 2019. gadā samazinājās par 28,3% jeb 8,25 miljoniem eiro. Par 17% ir palielinājies lētāku līdzvērtīgas efektivitātes zāļu skaits kompensējamo zāļu sarakstā, proti, līdzvērtīgu zāļu grupā konkurence ir pieaugusi un zāļu cenas samazinājušās,” saka I. Kaupere.
Apgrozījuma kritums – līdz 10%
“Repharm” padomes locekļa Dina Šmita vērtējumā pērnais gads izraisījis aptieku apgrozījuma kritumu 5–10% robežās.
Viņa vērtējumā lielāks efekts tomēr esot Covid-19 krīzei, konkrēti tam, ka pandēmijas ierobežojumu dēļ daudzi pacienti vairs nespēj savlaicīgi apmeklēt ārstu, tātad arī saņemt receptes un nopirkt medikamentus.
Īpaši šis efekts esot vērojams pēdējo mēnešu laikā, kad iekļūšanai aptiekā jāstāv rindā ārā aukstumā, daudzi to nevēloties darīt. Tomēr daļa no šiem procentiem esot arī starptautisko zāļu nosaukumu norādīšanas sekas.
Cik liela daļa – to precīzāk varēšot pateikt tikai šā gada maijā, kad būs apkopoti pilni viena gada darbības rezultāti šādā režīmā. Savukārt zāļu piecenojumu principu maiņa, par ko tika diskutēts 2019. un 2020. gada mijā, Covid-19 krīzes laikā ir apturēta, kas, pēc visu aptaujāto domām, ir saprātīgs lēmums, jo jāļauj izvērtēt pirmās reformas sekas.
Tomēr diskusijas atsākšana par zāļu piecenojuma principu maiņu esot neizbēgama.
Ja tiks ieviesti fiksēti zāļu piecenojumi, tad visticamākie efekti būs vidēji dārgo un dārgo zāļu cenas samazinājums, taču lēto zāļu cenas pieaugs.
D. Šmita vērtējumā šis efekts varētu sevišķi negatīvi ietekmēt mazās, neatkarīgās aptiekas, kuru apgrozījumā lētajām zālēm ir lielākais īpatsvars – to izdzīvošana varētu tikt apdraudēta.
Sarunā ar “Latvijas Biznesu” I. Kaupere nenoliedza, ka joprojām turpinās tādu pieeju meklēšana, kas ļautu pacientiem samazināt līdzmaksājumus par medikamentiem.
Viens no šādu meklējumu rezultātiem būs Pasaules Veselības organizācijas ekspertu ziņojums par situāciju ar zāļu cenām un iespējamiem darbības virzieniem, kura publiskošana gaidāma šā gada martā.
Aptiekas cīnās par vietu zem saules
Aptieku skaita ziņā būtiskas pārmaiņas pēdējā laikā nav notikušas. Būtiskākās pārmaiņas šajā jomā varētu ieviest šobrīd apspriestie Ministru kabineta noteikumu “Aptieku un aptieku filiāļu izvietojuma kritēriji” grozījumi. Šobrīd šis MK noteikumu projekts tiek saskaņots.
Problēmas būtība ir tajā, ka pašreizējie aptieku izvietojuma noteikumi ļaujot tos izmantot negodīgi – nevis pacientu servisa uzlabošanai, bet gan aptieku komerciālo interešu aizstāvībai.
“Noteikumi teic, ka, ja aptieka gatavo zāļu šķīdumus pati, tad cita aptieka nevar atrasties tuvāk kā 500 metrus no tās. Daži komersanti šos noteikumus izmanto negodīgi – uz brīdi aptur šīs licences, ļauj ienākt tirgū un pietuvoties tuvāk par 500 metriem citai aptiekai, tad atkal atjauno licences un šādi liedz no jauna ienākušajai aptiekai darboties.
Tāpat noteikumu nepilnības izmanto arī cīņai par aptieku izvietošanu slimnīcā – ja kāda aptieka vai aptieku ķēde ir uzvarējusi konkursā par aptiekas izvietošanu medicīnas iestādē, tad citi veikli komersanti atver pie slimnīcas aptieku, paziņo, ka tā gatavos zāļu šķīdumus, tātad 500 metru rādiusā ap to nedrīkst atrasties citas aptiekas, un liedz darboties aptiekai, kas izvietota medicīnas iestādē. Tādēļ gaidāmo MK noteikumu grozījumu mērķis ir noteikt 500 metru rādiusu visu veidu aptiekām, piespiežot aptiekas izretoties un ļaujot visiem darboties,” stāsta I. Kaupere.
Viņa informēja, ka minēto noteikumu grozījumi skars arī nelielas apdzīvotas vietas, kuru iedzīvotāju skaits nepārsniedz 2500 cilvēku, kur līdz šim nav bijusi neviena aptieka – galvenokārt tāpēc, ka farmaceiti baidoties, ka vienas aptiekas atvēršana izraisīšot arī konkurentu aptieku atvēršanu, taču nelielais iedzīvotāju skaits esot pietiekams tikai vienas aptiekas rentablai darbībai.
Gaidāms, ka noteikumu grozījumi noteiks, ka šādās apdzīvotās vietās var atrasties tikai viena aptieka – tas gan attieksies tikai uz tām aptiekām, kuras vēl plānots atvērt, jau atvērtajām darboties neliegs.
Jāpiebilst, ka par apspriešanai nodoto MK noteikumu grozījumu projektu kritiski izteikusies Konkurences padome, izsakot bažas, vai projektā noteiktais mērķis – samazināt aptieku dominējošā stāvokļa attīstību un veicināt iedzīvotāju izvēles iespējas, tostarp nodrošināt iedzīvotājiem labāku farmaceitisko aprūpi – ar piedāvāto risinājumu tiks sasniegts.
KP ieskatā lietderīgi būtu apsvērt ierosinājumu atcelt apdzīvotā vietā esošos ierobežojumus jaunu aptieku atvēršanā un vienlaikus noteikt, ka jaunu aptieku apdzīvotā vietā nedrīkst atvērt fiziska vai juridiska persona, kurai šajā apdzīvotajā vietā jau pieder pēc skaita vismaz 40% aptieku.
