0
Individuālie iet mazumā
Aptieku skaits 2016. gadā nav īpaši mainījies, vien nedaudz sarucis un joprojām ir virs 800. “Diemžēl tas noticis uz lauku rēķina,” saka ZVA vadītājs S. Henkuzens. “Ārpus pilsētām netrūkst aptieku, kuras uztur to īpašnieki – individuāli farmaceiti – uz entuziasma pamata, bet nereti aptiekas tiek slēgtas, īpašniekiem aizejot pensijā.” Dažas no tām pārņem jau esošu aptieku ķēžu īpašnieki, bet tā nenotiek ar visām. Tas atkarīgs no iedzīvotāju skaita konkrētajā teritorijā un paredzamā apgrozījuma.
Ja pacientu pieaugumu nav ko gaidīt, lielajiem aptieku holdingiem par šādu aptieku nav intereses, tāpēc S. Henkuzens uzskata – lai arī mazākapdzīvotās vietās joprojām būtu pieejama farmaceitiskā aprūpe, vai nu nepieciešams fundamentāls valsts atbalsts lauku aptiekām, vai arī jādomā par jaunām pakalpojumu formām, kā nogādāt zāles līdz pacientiem. “Piemēram, Zviedrijā zāles hroniskajiem slimniekiem regulāri piegādā uz tuvējiem veikaliem, bet Itālijā darbojas mobilās aptiekas, kas medikamentus pieved klāt, savukārt Igaunijā kompensējamos medikamentus iespējams iegādāties licencētās interneta aptiekās un tās piegādā kurjers,” virzienus jaunu pakalpojumu attīstīšanai iezīmē ZVA vadītājs.
Dažādi pakalpojumi, pacients – viens
Par mērenu tirgus kāpumu 5 – 7% apmērā 2016. gadā runā Dins Šmits, kura vadītajam holdingam “Repharm” pieder gan Latvijā lielākais medikamentu vairumtirgotājs “Recipe Plus”, gan lielākās aptieku ķēdes – “Mēness aptieka” – īpašniece akciju sabiedrība “Sentor Farm aptiekas”. Viņš atzīmē, ka lielākais faktors, kas sekmējis biznesa izaugsmi, bijis jau pieminētā C hepatīta terapijai paredzēto zāļu ietveršana kompensācijas sistēmā: “Vairākums šo zāļu tika pārdotas mūsu aptiekās. Tā ir sagadījies, ka arī Latvijas Infektoloģijas centrā esošā aptieka pieder mums.”
Pēc D. Šmita teiktā, viens no farmācijas biznesa modeļiem ir turēt aptiekas tikai vietās, kur tas ir rentabli, otrs – ka aptieka ir tuvāk mājām kā vieta, kur pieejama kvalificēta speciālista aprūpe. Tā kā šī uzņēmuma aptiekas pārsvarā orientējas uz recepšu zāļu izsniegšanu, tām esot būtiski abi modeļi, lai varētu īstenot vēl vienu savas darbības stratēģisko virzienu – attīstīt augsti kvalificētu farmaceitisko aprūpi.
“Farmaceiti arī ir izglītoti medicīnā – gan ne tik ļoti kā ārsti, bet viņiem vajadzētu būt ārsta darba turpinātājiem,” uzskata D. Šmits. Holdingā ietilpst ne vien zāļu lieltirgotavas un aptiekas, bet arī Centrālā laboratorija un poliklīniku tīkls “Veselības centru apvienība” (un uzņēmums “Rīgas Farmaceitiskā fabrika”). Šāds komplekts nodrošina patērētāja piesaisti vienam uzņēmumam – no pieņemšanas daktera kabinetā un analīzēm līdz pat gājienam uz aptieku ar recepti kabatā. D. Šmits to dēvē par integrētu pakalpojumu un neslēpj, ka uzņēmuma interesēs ir šādi noturēt pacientu. Pakalpojuma nosaukums ir “Veselība plus”, tas aktīvi funkcionē trīs diagnožu grupās (diabēts, hipertensija, hroniskas elpceļu slimības). Holdinga vadītājs izceļ pacienta ieguvumus – visus pakalpojumus iespējams saņemt ātri un vienuviet – un tikai pasmaida par minējumu, ka šādā shēmā ārsts varētu būt ieinteresēts vadīt pacientu uz aptieku, pat ja dzert zāles īsti nemaz nav nepieciešams. “Tas būtu tuvredzīgi. Man grūti iedomāties, ka ārsti varētu izrakstīt zāles, kas nav vajadzīgas,” spriež D. Šmits.
Tomēr zināms, ka “integrētajai pieejai”, par ko jūtama arī citu farmācijas uzņēmumu interese un pakāpeniska darbība šajā virzienā, uzmanību pievērš arī Konkurences padome. S. Henkuzens saka: “Protams, nav pieļaujams, ka pacienti kļūst par šādas sistēmas upuriem, tiekot piespiesti pastiprināti pirkt medikamentus.” Viņš uzskata – kad pilnībā tiks iedarbināta e-recepte, būs vieglāk konstatēt, ja kāds medikaments tiek izrakstīts vairāk nekā vidēji, iespējams, bez racionāla pamatojuma.
E-recepte un farmaceiti
SIA “Euroaptieka” valdes priekšsēdētājs Ivars Nelsons atzīst, ka e-recepte ir liels solis uz priekšu, taču nebūs viegls process visiem iesaistītajiem. “Pagājušajā gadā sākām pārdot pret e-receptēm. Pagaidām šis process ir sākuma stadijā. Pirmā reakcija bija pretestība, taču, lai atvieglotu darbu un palielinātu apkalpošanas ātrumu, ieviesām savu sistēmu, kas integrēta ar valsts portālu.” Viņaprāt, nepieciešamība tehnoloģiski pielāgoties jaunajai kārtībai radīs problēmas individuālajiem aptieku īpašniekiem, kuri nevarēs atļauties ieguldīt jaunā tehnikā vai programmatūras iegādē, kā arī ārstiem rajonos.
Pēc I. Nelsona teiktā, nozarē joprojām vērojams arī izteikts cilvēkresursu – farmaceitu – trūkums. Gan Latvijas Universitāte, gan Rīgas Stradiņa universitāte sagatavo šos speciālistus, taču interese par to nav liela – līdzīgi kā par citām studiju programmām, kurās ir matemātika, ķīmija vai fizika. Ne visi pēc studiju beigšanas dodas strādāt savā profesijā, citi dod priekšroku darbam zāļu ražošanas uzņēmumos. Tāpēc kā pozitīvu pagājušā gada iezīmi I. Nelsons atzīmē farmaceita asistenta profesionālās studiju programmas izveidi Rīgas 1. medicīnas koledžā, kas sniedz iespēju divarpus gados apgūt šo amatu – kā potenciālu pamatu farmaceita kvalifikācijai. Tas paveikts sadarbībā ar aptieku tīkliem, piedaloties arī “Euroaptiekai”. “Piesaistījām arī farmācijas sudentus, dodot iespēju pirmo darba pieredzi gūt tieši “Euroaptiekās”,” stāsta I. Nelsons.
