Zāļu ceļus izsekot arvien dārgāk 0
Nolūkā pasargāt ES un Eiropas Ekonomiskās zonas pacientus no viltotu zāļu iegādes legālajā medikamentu tirdzniecības ķēdē pērn turpinājās tā dēvētās viltojumu direktīvas ieviešana, kas jāpabeidz 2019. gadā.
Direktīvu pieņēma, Eiropas Savienības valstīm vienojoties. Latvijas Zāļu valsts aģentūras direktors Svens Henkuzens gan atgādina, ka Latvija to vērtēja skeptiski, jo uzskatīja, ka ieguvumi būs mazāki nekā ieviešanas un uzturēšanas izmaksas.
Kā liecina jaunizveidotās Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas (LZVO) informācija, saskaņā ar direktīvā noteikto katrā valstī jāizveido repozitorijs, kas savukārt tiek savienots kopējā Eiropas mēroga saslēgumā (centrmezglā). Repozitorijs ir sistēma, kas nodrošina medikamentu drošuma pazīmju verificēšanu, pārbaudot ražotnē uz katra medikamentu iepakojuma nodrukāto unikālo identifikatoru (tā dēvēto QR kodu). Tas notiks katrā no turpmākajiem aprites posmiem – lieltirgotavā, aptiekā, ārstniecības iestādē.
Repozitorija izveides izmaksas nav tieši atkarīgas no valsts zāļu tirgus lieluma – tās ir vienlīdz augstas gan mazajā Latvijā, gan, piemēram, lielajā Vācijā, uzsver Svens Henkuzens. Gan šīs, gan marķēšanas izmaksas var atstāt ietekmi uz zāļu cenām, jo par sistēmas izveidi un uzturēšanu maksā nozares uzņēmumi – ražotāji, lieltirgotavas un aptiekas. “Tas savukārt apliecina, ka globālā cīņa joprojām tiek vērsta nevis pret viltoto zāļu ražotājiem, bet pret godīgiem, kvalitātes standartus ievērojošiem ražotājiem,” spriež “Grindeka” valdes priekšsēdētājs J. Bundulis.
Vienlaikus izskan viedoklis, ka sistēmai būs kāds no ražotāju viedokļa pozitīvs blakusefekts: tā kā zālēm būs iespējams izsekot visā to piegādes garumā, samazināsies paralēlo importētāju peļņas iespējas. To var ilustrēt ar šādu iedomātu situāciju: uzņēmums X savus ražojumus Latvijā tirgo uz pusi lētāk nekā Beļģijā un līgumā ar vairumtirgotāju ir paredzējis, ka Latvijas lētais produkts Beļģijas tirgū nenonāks. Vairumtirgotājs šo vienošanos neievēro un veic paralēlo eksportu, zāles Beļģijā pārdodot nedaudz zem ražotāja noteiktās šī tirgus cenas un nopelnot uz starpības rēķina. Ieviešot unikālos kodus, tas vairs nebūšot iespējams, jo ražotājam radīsies iespēja pieķert līguma pārkāpēju – citā valstī būs parādījušās zāles, kurām būtu bijis jānonāk vienīgi Latvijas tirgū.