Egils Līcītis: Prezidentam Vējonim nav vērts atgriezties dzimtajā partijā 2
Eksponēties par zaļu uzskatu cilvēku mūsdienās ir stilīgi, moderni un seksīgi. Sabiedrība, kurai rūp zemeslodes nākotne, vēlas turpmāk elpot gaisu bez oglekļa izmešiem, ēst tīru pārtiku, nevis no glifosātiem kaisīta lauka, peldēties nepiesārņotos ūdeņos. Tāpēc nav jābrīnās, ka Eiropas mēroga sensācija ir Vācijas Zaļo partijas atdzimšana un sprādzienveida pieņemšanās spēkā, Zviedrijas zaļo līdzdalība valdošajā koalīcijā un vides aizstāvju politiskā novirziena pieaugošā popularitāte citviet.
Skaitās, ka zaļie ir tā partija, kas šodien vispilnīgāk atspoguļo sabiedrības, īpaši jaunatnes, virzību, bet klimata aktīvisti 16 gadus veco zviedrieti Grētu Tūnbergu, kura asi kritizē politiķu nevēlēšanos veikt jele ko pret siltumnīcefekta gāzu izplūdes radīto globālo sasilšanu, bīda pretī Nobela Miera prēmijai.
Vēlētājiem ir diezgan no augsti studētiem juristiem, ekonomistiem – sistēmas politiķiem, kuri nekonsultējas ar plašiem neapmierināto iedzīvotāju slāņiem. Pārvaldāmie uzskata, ka vadītājus jāsāk vest pie prāta, tāpēc ir ar mieru atdot balsis bārdaiņiem sandalēs, kuru augstas nonēsātības pakāpes drēbēs ieķēries pa salmam un kuri sola atveseļot valsti, reciklēt visu, kas zemes virsū reciklējams, atindēt politiku no vīzdegunības. Kas zina, vai kādā jaukā dienā bārdaiņi nekļūs par Zinātņu akadēmijas īstenajiem locekļiem.
“Grīni” iekrāsotie varbūt ir viena jautājuma politisks spēks ar vienveidīgu darba iecirkni, taču, būdami tādi, kuri akceptē un iecietīgi izturas pret citādībām, piesaista citu vienvirziena marginālu uzskatu piekritējus. Dānijā brāļojas sarkani – zaļā alianse, raibā masā zilie, vegāni, marksisti liptin līp pie zaļajiem visā Eiropā un labprāt balso par īpatnēji domājošiem, zaļo dzīvesveidu pārstāvošiem politiskiem spēkiem.
Atbalstītāju vidū ir meičiņas, kas spēj sastresoties līdz slapjām acīm par dajebko, sākot ar neaizstāvētu un tādēļ uz ceļa samītu bizbizmārīti, un beidzot ar to, ka izkūst arktiskie ledi. Zaļi domājošie komplektējas no cilvēkiem, kuri izvairās lietot centralizētās kanalizācijas notekūdens sistēmas un pa lielajām darīšanām nokārtojas pilsētu publisko parku krūmājos, kā tualetes papīru izmantojot saplūktu lapu vīkšķi. Jebkurš laikabiedrs ar aktīvu dzīves pozīciju, kurš apzinīgi mazina pārtikas atkritumus, šķiro plastmasu no stikla un uzskata, ka nav jāizcērt meži, šīs planētas plaušas, ir potenciāls visu labo garu sūtīts zaļo kustību klients un balsotājs.
Vien pilsoņi, kuri dzīvo savos namos un guļ savās gultās, sevišķi dāmas, kuru ūdeles kažoks savulaik ir cietis un apskādēts no negudras tīnītes žiletes, pagaidām neatbalsta dabas draugu partijas, uzskatīdami tās par pārāk ekstrēmām, bet, kad balsstiesības piešķirs dzīvniekiem, tad zaļos spēkus nešaubīgi sagaida globāls triumfs.
Diemžēl Latvijas meitasuzņēmuma Zaļo partijas autoritāte nav kāpjoša, bet roku rokā miljiedarbībā vienā branžā ar dīvānzemniekiem – pakļauta erozijai. Partijas ganāmpulks formējas vienā daļā no erzaczaļiem dabas aizstāvjiem, kuriem savulaik kādam nedraugam mēle niezējusi dot trāpīgo “dolārzaļo” palamu, kamēr otra daļa sastāv no vientiesīgiem cilvēkiem, kas nav atmetuši paražu ticēt vilkaču eksistencei.
Zaļā partija arvien bijusi dumjākā partija Latvijā ar trūcīgu biedru apgrozības kapitālu, toties varenu tieci pēc gruntīgām vietām, kur pašlabuma meklētājiem leksēt no siles. Partijas vadoņiem Tavaram, Sileniekam&Co ir tiktāl sakars ar ekoloģiskām lietām, ka viņi izskatās pēc lunātiķiem, kas atrodas spēcīgā Mēness ietekmē.
Turklāt riteņbraucējs Silenieks gaužām neveselīgi arvien uzsvēris nepieciešamību kooperēties ar Latvijai nelojālo “Saskaņu”. Savādi, ka ar vietējiem zaļajiem politiskās attiecībās stājusies mana simpātija dr. Čakša, bet tās nudien nebūs uz ilgu laiku. Un arī prezidentam Vējonim nav vērts atgriezties dzimtās partijas rindās, lai strādātu blēņdaru labā.
Kad labo darbu čempioni bija pie varas – vai kāds redzēja pieķēdējamies zaļo politiskos līderīšus posta darbu vietās, kur notika riepu degšana, pie nelegālām izgāztuvēm silā, pie ķimikāliju noplūdēm upē? Nē? Nu tad tādai cilvēkiem un dabai nedraudzīgai, par zaļu vien maskētai partijai nav ko šķielēt uz kolēģu panākumiem Rietumeiropā un nav jāplāno saņemt augstāku statusu, lielāku atbalstu latviešu tautā. Vēlētāji atradīs citus politiskos spēkus, kuri pieteiksies par ekoloģisko pakalpojumu sniedzējiem un par kuru zaļo pārliecību varēs nešaubīties.
