Zaļo un zemnieku savienība izjūk. Kas tiek minēts kā iemesls? 0
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Līdz ar Latvijas Zaļās partijas paziņojumu, ka tā izstājas no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), abu partiju pirms divdesmit gadiem izveidotā apvienība piektdien faktiski beidza pastāvēt. Latvijas Zaļā partija (LZP) jau otrdien oficiāli paziņos par jaunas apvienības veidošanu kopā ar Latvijas Reģionu apvienību (LRA) un Liepājas partiju, kurai varētu piebiedroties arī kāda biedrība – to savukārt varētu veidot uzņēmējs Uldis Pīlēns.
LRA priekšsēdis, Rīgas vicemērs Edvards Smiltēns apstiprināja, ka ir notikusi vienošanās par kopīgu startu vēlēšanās ar LZP un Liepājas partiju, kuru Saeimā pārstāv bijušais premjers Māris Kučinskis. Plašāk par to jaunās apvienības veidotāji informēs otrdien.
Latvijas Zemnieku savienības (LZS) politiskā nākotne ir neskaidrāka. Partijas līderis Armands Krauze teica, ka LZS plāno Saeimas vēlēšanās startēt ar ZZS nosaukumu. “Mums ir daudzi zaļi domājoši cilvēki, es pats esmu zaļais zemnieks,” “Latvijas Avīzei” teica A. Krauze.
LZS un LZP savas politiskās attiecības juridiski varēs izbeigt pēc tam, kad lēmumu par izstāšanos no ZZS Latvijas Zaļā partija būs pieņēmusi kongresā, kura laiks vēl nav paziņots. Tad LZP varēs iesaistīties citā apvienībā. Liepājas partija, tāpat kā “Latvijai un Ventspilij” (“LunV”), nav ZZS dalīborganizācija – ar abām 2018. gada oktobrī ZZS ir noslēgusi vienošanos līdz 13. Saeimas pilnvaru beigām.
Lemberga plānus zaļajiem neatklāja
Par ZZS apvienības izjukšanas galveno iemeslu tiek uzskatīta LZS nevēlēšanās pārtraukt sadarbību ar “Latvijai un Ventspilij,” kuru vada Aivars Lembergs. LZP priekšsēdētājs Edgars Tavars “Latvijas Avīzei” teica, ka mēneša laikā pēc LZS kongresa, kurā A. Krauze bija aicinājis biedrus izteikties par sadarbību ar A. Lemberga vadīto partiju “LunV”, nekādu atbildi viņš nebija saņēmis.
Uz tiešu jautājumu LZS vadība atbildējusi, ka negatavojas atteikties no līguma ar ventspilniekiem. Taču divas trešdaļas LZP biedru iebilstot pret kopīgu startu vēlēšanās ar A. Lemberga vadīto partiju, kas bijis viens no iemesliem, kāpēc ZZS palikusi opozīcijā.
Neoficiāli pieļauts, ka uz 14. Saeimas pilnvaru laiku ZZS līgumu ar “Latvijai un Ventspilij” varētu neslēgt, kam par iemeslu, iespējams, ir vēlme atvieglot iekļaušanos nākamajā valdībā, kā arī A. Lembergam noteiktās ASV Valsts kases sankcijas. Taktisku apsvērumu dēļ tas netiek afišēts, jo A. Lembergs ir gana populārs. Taču, ja pat neformāli partneriem šie plāni nav darīti zināmi, tas liecina, ka abu partiju starpā vairs nevalda agrākā savstarpējā uzticēšanās.
A. Krauze uzskata, ka patiesais apvienības izjukšanas iemesls nav A. Lembergs, bet gan tas, ka “Tavars un pārējie domā, ka tā varēs gūt labākus panākumus”. A. Krauze apgalvoja, ka marta beigās Jaunmoku pilī ir notikusi visu četru partiju – LZS, LZP, “LunV” un Liepājas partijas – pārstāvju tikšanās, kurā visi apstiprinājuši gatavību startēt kopā.
Uz šo tikšanos ZZS kolēģiem maija sākumā adresētā vēstulē atsaucās arī A. Lembergs, kurš šajā pasākumā sadzirdējis visu partiju vēlmi turpināt sadarbību. Divu partneru viedokļa maiņu viņš skaidro “ar bordānistu spiedienu”.
A. Lembergs arī esot skaidri visiem pateicis, ka viņš nebūs ZZS premjera kandidāts veselības stāvokļa dēļ. Taču politiskā darbība viņam nav liegta un viņš to negatavojas pārtraukt. A. Lembergs uzskata, ka E. Tavars pildot kādu pasūtījumu un gribot izjaukt ZZS.
Viņš arī vēlreiz paziņo savu viedokli par Krievijas agresiju Ukrainā: “Es, Aivars Lembergs, nosodu Krieviju kā iebrucēju. Bet esmu par kara nekavējošu pārtraukšanu un Ukrainas krīzes noregulēšanu sarunu ceļā. Esmu pārliecināts, ka ukraiņu tauta nevēlas karu uz savas zemes.”
ZZS sevi izsmēlusi jau pirms gada
“Gribu sagaidīt, ka vairākums LZS biedru raudzīsies pārmaiņu virzienā. Manuprāt, ir jāpasaka skaidrs “nē” sadarbībai ar Aivaru Lembergu. Arī ZZS apvienība sevi ir izsmēlusi. Par stipru Latvijas Zemnieku savienību,” tā tviterī 2021. gada martā pirms LZS kongresa ierakstīja toreizējais Vecpiebalgas novada priekšsēdis Indriķis Putniņš, kurš tagad ir Cēsu novada deputāts.
Kad tagad I. Putniņam “Latvijas Avīze” lūdza komentēt gadu seno ierakstu, viņš atbildēja, ka LZS ir tradīcijām bagāta un spēcīga partija, kas varēja iet pati savu ceļu un būt kopā ar partneriem ārpus ZZS.
Kā pirmo toreiz viņš uzlūkojis tieši Latvijas Reģionu apvienību, ar kuru bija un joprojām ir laba sadarbība vairākās pašvaldībās. “Taču tagad šādu apvienību veido citi, bet LZS savas neizlēmības dēļ ir palikusi pie sasistas siles, riskējot palikt arī ārpus Saeimas,” sacīja I. Putniņš. Viņš vēl piebilda: “LZS neizlēmība mani pārsteidz pat vairāk nekā Latvijas Zaļās partijas divkosība jeb viedokļa maiņa.”
LZS priekšsēdētāja vietnieks Augusts Brigmanis “Latvijas Avīzei” teica: “Nekur nav teikts, ka ZZS slēgs līgumu ar “Latvijai un Ventspilij”. Partija tādu piedāvājumu nav izteikusi un nav arī deleģējusi savus kandidātus sarakstā.”
Jaunmoku pilī visi četri partneri runājuši par kandidātu sarakstu līderiem un premjera kandidātiem. LZS ir nosaukusi Viktoru Valaini, bet daļa LZS biedru labvēlīgi izteikušies arī par M. Kučinski, par kuru A. Lembergam gan bijušas šaubas. Taču LZP un Liepājas partija uz M. Kučinski kā ZZS kandidātu neesot uzstājušas. Zaļā partija nosaukusi Didzi Šmitu.
“Tā visi mīcījās ap to tēmu. Gribu teikt, ka zaļie cūcīgi rīkojās. Viņi paši brauca uz Ventspili un runāja par vēlēšanām. Es šajos cilvēkos esmu vīlies,” atzina A. Brigmanis. Viņš pastāstīja, ka pēc ZZS pasūtījuma veiktajās aptaujās E. Tavars “nebija starp tiem, kuriem ir vilkme”, tāpēc viņš, iespējams, gribēja izdarīt kaut ko pamanāmu. LZS jau notiekot sarunas ar vairākiem citiem politiskajiem spēkiem par kopīgu startu Saeimas vēlēšanās, apgalvoja A. Brigmanis.
