Zaļie Ziemassvētku principi. Eglīti pēc svētkiem neizmet – tā kļūs par dakteri 0
Biedrības homo ecos: projektu vadītāja Elīna Pekšēna vispirms atklāj, ka viņas Ziemassvētki sākas jau novembrī – daudzus gadus viņa ir Ziemassvētku vecīša aģente, strādā Rūķīšu pastā. Tajā bērniem sūta ar tinti rakstītas Ziemassvētku vecīša vēstules. “Esmu iedegusies par šo projektu, tā ir burvīga alternatīva plastmasas invāzijai bērnu istabās un sirdī,” uzsver Elīna.
Viņa kopā ar vīru Ivo audzina divus dēlus. Elīna smaidot stāsta, ka abi ir saulgriežu bērni: Teodors dzimis pirms Ziemassvētkiem, un viņam šogad paliek desmit gadu, Leonards dzimis pirms Jāņiem, viņam ir septiņi gadi.
Vaicāta par Ziemassvētku svinēšanu, Elīna atzīstas, ka tie ir viņas mīļākie svētki. “Turklāt jo vecāka kļūstu, jo vairāk tos saredzu aiz spīguļiem, dāvanu medībām un uzmācīgās reklāmas. Taču ne vienmēr tā bijis. Domāju, mans stāsts nav unikāls. Vēl pirms desmit gadiem Ziemassvētku jampadraci lielākoties saistīju ar aktīvu iepirkšanos: jauni spīguļi eglītei, galda dekori no lielveikala, visādi nieciņi un smukumiņi… Taču nu jau vairākus gadus mēs ģimenē cenšamies iepirkties atbildīgāk, atturēties no spontāniem pirkumiem. Ne vienmēr tas ir viegli bērnu dēļ, taču nav neiespējami. Turklāt, ja liek malā pirkšanās vēlmi, vairāk laika paliek kopā un ģimeniski gatavot ēdienu, sarūpēt dāvanas, ir vairāk laika apmeklēt pasākumus un vienkārši baudīt ziemas vakarus.”
Elīnas 5 zaļie Ziemassvētku principi
1. Mums vienmēr ir eglīte, tai braucam pakaļ uz Latvijas valsts mežiem vai kādu paziņu īpašumu. Atstājam mežazvēriem dārzeņus par to, ka nočiepjam viņiem vienu eglīti. Jauki redzēt, cik centīgi puikas ar dārzeņu maisu brien brikšņos. Esam domājuši, ka varētu no egles atteikties, atstāt to mežā, tomēr pagaidām tā ir galvenā svētku rota mājās. Svētku kociņu atkritumos nemetam – tas kļūst par barību dzīvniekiem vai pārtop siltumā draugu krāsnī.
2. Eglīti rotājam ar vecām mantiņām un lampiņām. Ja kaut kas ir saplīsis, cenšamies salabot. Dažus gadus eglīti rotāja bērnu gatavoti smukumi.
3. Piedomājam par pārtikas daudzumu svētkos. Ir tikai tik, cik var apēst. Svētku galdā pēc iespējas ir vietējie produkti, dārzeņi no vecāku lauku mājām, Tiešās pirkšanas pulciņa. Ja mūsu oma sagatavo lielu katlu kāpostu vai sautējuma, ko savās mājās nevar noēst, bet mums varbūt būs iekrājies kāds pīrāga gabals, ejam cits pie cita ciemos ar ēdienu.
4. Dāvanas. Pieaugušajiem bieži tās ir biļetes vai dāvanu kartes uz pasākumiem. Jau divus gadus dāvanas mīļajiem gatavoju homo ecos: dāvanu darināšanas darbnīcās – no otrreiz izmantojamiem materiāliem top jauki pārsteigumi. Ja tomēr padodamies pirkšanās priekam, darām to amatnieku tirdziņos.
5. Dāvanas zem eglītes bērniem saiņojam otrreiz lietojamos materiālos. Tomēr te mazliet jāuzmanās, jo mazais puika ir vērīgs un var pajautāt – kā Vecīt’s tos pašus papīrus dabūja?!
Eglīte pārtop dakterī
Egle pēc svētkiem nav izmetama atkritumos, to var izmantot arī citādi, piemēram, stumbru ar vienādi apgrieztiem resnākajiem zariem piestiprina lauku mājā vai klētiņā pie sienas – iznāk jauks pakaramais. Arī eglītes skujas var pārtapt veselīgā labumā, ja no tām pagatavo vitamīnu dzērienu. Ir dažādas receptes, kas atšķiras vien niansēs. Var izmantot gan egles, gan priedes skujas. Protams, svaigi gādātas skujas ir jaudīgākas, taču arī mazliet pastāvējušas tās ir dzīvo vitamīnu avots.
Vērtīgu recepti iesaka farmācijas doktore un augu pētniece Vija Eniņa. Skujas sasmalcina, ar tām līdz pusei piepilda stikla burku, aplej ar aukstu ūdeni, kamēr trauks pilns. Atstāj līdz rītam ievilkties. Vēlams pievienot arī citrona sulu vai citu intensīvas garšas ogu sulu – skābā vidē vērtīgās vielas, ko satur skujas, labāk izdalās, turklāt askorbīnskābe tiek pasargāta no oksidēšanās. Gatavo novilkumu nokāš un dienas laikā izmalko. Var pievienot medu.
