Zaļie saimnieki gaida viesus 1
Aizvadītās nedēļas nogalē Rīgas pilī no Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un VARAM ministra Kaspara Gerharda rokām 35 lauku tūrisma uzņēmēji saņēma “Zaļo sertifikātu” – apliecinājumu videi draudzīgai saimniekošanai.
Kad dabiskais kļūst par luksusu
“Jo labāk mēs dzīvojam, jo nepieejamāks kļūst viss, kas ir dabisks. Tas top dārgāks, grūti uzturams, tādēļ jūs darāt pareizi un mūsdienīgi, apsaimniekojot savus īpašumus zaļi un daloties šajā pieredzē ar saviem viesiem,” lauku uzņēmējus uzrunāja asociācijas “Lauku ceļotājs” prezidente Asnāte Ziemele.
To īpaši novērtē ģimenes ar maziem bērniem, kuri tiecas pēc dabiskas vides, pēc svaiga ēdiena, saskarsmes ar mājdzīvniekiem, jo gandrīz katrā “Zaļā sertifikāta” saimniecībā ir dārzs, tīrums vai siltumnīca, kurā tiek audzēti dārzeņi, augļi, ogas un citi lauku labumi, ar kuriem ceļotāji var cienāties un tos iegādāties. Daudzviet pieejamas dažādas veselības un skaistuma procedūras, tostarp izmantojot no dabas nākušus materiālus. Vairāki saimnieki ir vides gidi, kas prot parādīt un skaidrot norises dabā, stāstīt par augiem, dzīvniekiem, sēnēm un biotopiem. Turklāt saimniecības cenšas būt bērniem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām draudzīgas, ar labiekārtotiem spēļu un rotaļu laukumiem.
Neticami daudz izpildāmo prasību
Tikt pie “Zaļā sertifikāta” reizē ir gan viegli, gan grūti. Viegli, jo pieteikums jāuzraksta pašam. Grūti, jo jāizpilda visi obligātie kritēriji. Vērtējumā jāsavāc vismaz 22 punkti. Apsekošanas laikā saimniekiem pašiem ir derīgi noskaidrot, cik ekonomiski viņi izmanto elektroenerģiju, apkuri un ūdeni, kādas ir iespējas samazināt notekūdeņu un kopējo atkritumu daudzumu, tos šķirojot, kā arī uzzināt par jaunākajām tehnoloģijām, ko varētu ieviest savā sētā.
Būtiski, lai siltuma ražošanā netiktu izmantots fosilais kurināmais, lai ēku logu un durvju siltumizolācija atbilstu būvnormatīvu prasībām un maksimāli tiktu taupīta elektrība, izmantojot ekonomiskās vai zemu emisiju diožu (LED) spuldzes, A klases energoefektivitātes sadzīves un biroja tehniku.
Attiecībā uz ūdens patēriņu uzmanība tiek pievērsta attīrīšanas iekārtām un taupīgiem tēriņiem, pārsvarā lietojot krānus ar ūdens padevi 8 – 9 litri minūtē un tualetes podus ar ekonomisku ūdens padeves mehānismu, kā arī vēršot klientu uzmanību veļas un dvieļu saudzīgai izmantošanai. Papildu punktus iespējams saņemt par bioloģiskajām attīrīšanas iekārtām un lietus ūdens savākšanu tehniskām vajadzībām, bet pat trīs papildu punktus – piedāvājot klientiem dažādu tipu velosipēdus, tostarp elektrovelosipēdus, un informāciju par apkārtnes augu un dzīvnieku sugām, biotopiem, bioloģisko daudzveidību.
“Zaļā sertifikāta” kritēriji pieprasa saimniecībām ne tikai nelietot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus un citas ķimikālijas savā apkaimē, bet arī padomāt par gultas veļu, paklājiem un aizkariem, kas būtu darināti no dabiskiem materiāliem, rūpēties, lai vismaz 80 procenti mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļu būtu ar ekomarķējumu un iespējami vairāk dažādu iepakojumu no biodegradabla (dabiski sabrūkoša) materiāla un lai netiktu izmantoti vienreiz lietojamie trauki.
Ne mazāk nozīmīga ir arī atkritumu apsaimniekošana – iepakojumu šķirošana un no saimnieciskās darbības radušos bīstamo vielu (baterijas, dzīvsudrabs, azbests, medikamenti, krāsas, lakas, sadzīves ķīmija, augu aizsardzības līdzekļi, eļļa, degviela) utilizēšana atbilstoši likumdošanā noteiktajai kārtībai.
Vissvarīgākā – zaļā vīzija
Tomēr kā pati pirmā tiek vērtēta vīzija, vai saimniekam ir stratēģisks redzējums par sava uzņēmuma vietu un lomu novada un tuvākās apkaimes vides resursu un dabas daudzveidības saglabāšanā. Tikai pēc tam seko energoefektivitātes un ūdens resursu taupīšanas pasākumi.
Engures novada Bērzciemā dzīvojošā Celkartu ģimene mantojusi senu zvejnieku mājiņu netālu no jūras un zvejnieku tradīcijas vairākās paaudzēs, tostarp arī zivju apstrādē un kūpināšanā. Mierīgai atpūtai viesiem tiek piedāvātas divas mājīgas istabiņas ar kamīnu un nelielu virtuvīti. Viņu moto ir “Zivis, nāciet sētiņā!”, un ciemiņi te var dabūt gardas zivis gan no Baltijas jūras, gan Engures ezera. “Ja tu dzīvo savā zemes pleķītī, izpildīt zaļās prasības nav grūti, jo citādi jau nemaz nevar te dzīvot – viss ir jāsaudzē un jātaupa. Tas ir mūsu pašu interesēs, lai arī bērniem nākotnē būtu kur laist saknes,” filozofiski saka saimniece Iveta.
Rugāju novada lauku tūrisma mītnes “Rūķīši” saimniekam Guntim Štālam “Zaļais sertifikāts” pieder jau 12 gadus. Viņš piedāvā ne tikai naktsmājas, bet arī ēdināšanas pakalpojumus, pirti un makšķerēšanu. Veidojoties saimniecībai, pamazām pilnveidota arī zaļā saimniekošana un sertifikāta prasību izpilde lielas grūtības nav sagādājusi. “Šķirot atkritumus ir izdevīgi, jo tādējādi samazinās apjoms un maksa par tiem. Esmu nomainījis visas spuldzes pret LED apgaismojumu, arī tā krietni ietaupu,” atzīst saimnieks, kurš tuvākajā laikā gatavojas uzstādīt saules baterijas karstā ūdens iegūšanai.
Katru gadu “Zaļā sertifikāta” saņemšanai var pieteikties jauni pretendenti, bet to jau saņēmušie tiek pārbaudīti reizi trīs gados. “Lauku ceļotājs” ik gadu tūristiem sagatavo dažāda veida izdevumus, kuros iekļautas arī “Zaļā sertifikāta” saimniecības un to piedāvājums, kas apzīmēts ar nosaukumu “Zaļās brīvdienas”.
Šis sertifikāts ieviests 2000. gadā un pašlaik piešķirts 73 lauku saimniecībām (saraksts atrodams “Lauku ceļotāja” interneta vietnē www.celotajs.lv.
