Zaļie paliek bez “draugiem” Eiropā: vai nebija vairs jēgas maksāt biedru naudu? 4
Latvijas Zaļās partijas (LZP) ideoloģija, kas balstīta konservatīvajās vērtībās, atšķiras no tiem uzskatiem, kurus Latvijas zaļajos vēlējās ieraudzīt Eiropas Zaļās partijas vadība. Tāpēc LZP priekšsēdētājam Edgaram Tavaram viņa vadītā politiskā spēka izslēgšana no Eiropas Zaļās partijas neesot bijis pārsteigums.
“Tas tomēr ir politiski negatīvs signāls, kas nozīmē partijas izslēgšanu no starptautiskās arēnas,” “Latvijas Avīzei” savukārt sacīja bijušais LZP līdzpriekšsēdētājs Viesturs Silenieks, kurš 2003. gadā piedalījās Eiropas Zaļās partijas (EZP) dibināšanā, – kopš tā laika LZP bija tās biedre, EZP priekštece ir Eiropas Zaļo partiju federācija, kurā Latvijas zaļie iestājās 2001. gadā.
Eiropas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs Tomass Vaits intervijā Latvijas Radio ir norādījis, ka lēmums par LZP izslēgšanu ir saistīts ne tikai ar to, kā partija sevi ir pozicionējusi pēdējos gados, bet arī ar tās pārstāvju neierašanos uz sanāksmēm, nepiedalīšanos kopējā darbā, biedru naudu nemaksāšanu.
Tā bijusi 4000 eiro gadā, informēja LZP priekšsēdis E. Tavars, kuram tiek pārmests arī publiskais atbalsts ASV prezidenta Donalda Trampa politikai.
Viņš jau brīvdienās feisbukā ierakstīja, ka aizvien grūtāk kļuvis sevi asociēt ar “tā saucamajiem Eiropas modernajiem zaļajiem”, kuri LZP pārmet, piemēram, negatīvu attieksmi pret viendzimuma laulībām, vēršanos pret obligātajām patvēruma meklētāju kvotām, krievu minoritāšu tiesībām uz valsts finansētu izglītību dzimtajā valodā.
“Mēs neredzam nekā kopīga zaļajai idejai ar priekšnosacījumu būt seksuāli, etniski, ekonomiski kreisiem, moderniem vai pareiziem. Mūsu karogs ir zaļbaltzaļš, nevis varavīksnes vai sarkanā krāsā,” raksta E. Tavars. Viņš pirmdien “LA” apgalvoja, ka partija slēdzot atsevišķas vienošanās ar citu valstu zaļo partijām, kāda nesen esot parakstīta ar Igaunijas kolēģiem. E. Tavars jau esot saņēmis arī vairākus piedāvājumus, kas ļautu LZP palikt starptautiskajā apritē. Viena no iespējām esot jaunas Eiropas zaļo partijas veidošana.
Viens no LZP vecbiedriem, bijušais Saeimas deputāts, Rīgas Zooloģiskā dārza valdes priekšsēdis Ingmārs Līdaka “LA” apstiprināja, ka Eiropas zaļo prioritātes ir mainījušās un zaļās idejas ir palikušas novārtā. Viņaprāt, LZP izslēgšana no EZP nebūtu saistāma ar pārmaiņām LZP vadībā, kur tagad priekšgalā ir E. Tavars.
I. Līdaka arī neredzot jēgu maksāt biedru naudu organizācijai, kurā vairs nav domubiedru.
Iepriekšējā partijas vadība arī pēc EZP organizētajām sanāksmēm esot atzinusi, ka tajās apspriestie temati neesot saistīti ar tiem jautājumiem, kas bija LZP darba kārtībā.
V. Silenieks “LA” atzina – viņš varot piekrist, ka, maksājot biedra naudu, katrs vēlas saņemt pretim arī kādu labumu, kāds nav saskatīts. Un līdz ar to arī dalība Eiropas organizācijas pasākumos ir bijusi pasīva, jo “kā tu iesi uz ballīti, ja neesi maksājis”. Tajā pašā laikā esot jāskatās arī lielā bilde – Eiropas mērogā ir svarīga starptautiskā sadarbība un kontakti, kurus var izmantot, ja esi ģimenē.
V. Silenieks uzskata, ka nav jārunā par seksuālajām minoritātēm, bet gan par jautājumiem, kas ir kopīgi, piemēram, par atkritumu apsaimniekošanu, mobilitāti. “Kā tas var būt, ka visā Eiropā atbalsts zaļajiem pieaug, bet Latvijā krītas. Tad kaut kas nav kārtībā. Ja būtu jaudīga Latvijas Zaļā partija, tad nebūtu radušies tādi “Progresīvie”,” sacīja V. Silenieks.
Zaļās idejas ir viena no sociāldemokrātiskās partijas “Progresīvie” prioritātēm, par ko liecina arī tas, ka viens no partijas līdzpriekšsēdētājiem Edmunds Cepurītis pārstāv tieši vides politikas virzienu. LZP pagurumu zaļo ideju popularizēšanā “Progresīvie” izmantoja jau pirms 13. Saeimas vēlēšanām. Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņā “Progresīvie” bija vienojušies par sadarbību ar Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupu, kuras pārstāvji bija ieradušies arī uz “Progresīvo” kongresu.
