Zaļie neļauj cirst 2
Latvijas Meža īpašnieku biedrība (LMĪB) pieņēmusi lēmumu lūgt Zemkopības ministriju grozījumus noteikumos par mežu apsaimniekošanu tālāk uz Ministru kabinetu nevirzīt.
LMĪB valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks šādu lēmumu pamato ar to, ka racionālas diskusijas vietā nepilnu gadu pirms vēlēšanām notiek meža īpašnieku un visas meža nozares labi apmaksāta nomelnošanas kampaņa, kurā tie, kas uzskata sevi par dabas draugiem, nekaunas degradēt pat Latvijas simtgadi, dibinot kustību “100 kailcirtes Latvijas simtgadei”. A. Muižnieks: “Turpinot virzīt grozījumus, mēs izsauksim vēl vairāk nomelnojušu pārmetumu valstij, saskarsimies ar meliem un viltus ziņām. Mēs atvainojamies visiem meža īpašniekiem, meža nozares darbiniekiem par nepatiesiem apgalvojumiem, kas izskanējuši no tā saukto zaļo organizāciju puses. Meža īpašnieki un nozarē strādājošie turpinās savu darbu. Mēs strādāsim, lai zeme tiktu izmantota efektīvi, bet politiķi lai domā, kā vairot ienākumus, lai uz lūgumiem palielināt finansējumu veselības aizsardzībai nebūtu jāatbild: nav naudas!” Viņš bija izbrīnīts par to, ka plakātus, kas aicina glābt mežus un kas izlīmēti autobusu pieturās galvaspilsētā, apmaksājis arī Sabiedrības integrācijas fonds, tā nodokļu maksātāju naudu tērējot nevis sabiedrības saliedēšanai, bet šķelšanai.
Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss par notiekošo izteica nožēlu, taču atzina, ka meža īpašnieku lēmumu respektē. K. Klauss: “Īstenībā darba grupās mēs bijām tālu pavirzījušies uz priekšu. Bet, izejot ārā no darba grupām, saskārāmies ar informatīvo karu. Taču mums ir jāapzinās – ja gribam iet turības virzienā, tad par lēmumu nepieņemšanu nāksies samaksāt dārgi.”
Mežkopis, meža ekonomists Jānis Iesalnieks secināja, ka slikti ir tas, ka diskusija par izmaiņām koku ciršanas un meža atjaunošanas noteikumos no profesionālās telpas pārcēlusies uz sabiedrisko attiecību jomu. J. Iesalnieks: “Mēs esam situācijā, kādā nonākusi visa pasaule. Arvien lielāka nozīme ir informācijas daudzumam, bet aizvien mazāka zināšanām. To cilvēku skaits, kuri savu viedokli veido un izplata uz emociju un sajūtu pamata, ir daudz, bet to, kuri savu viedokli informācijas telpā izplata, pamatojoties uz zināšanām, ir ļoti maz.”
Runa ir par grozījumiem ciršanas noteikumos, kas atļautu cirst priedes kailcirtē piejūras aizsargjoslā, kas atrodas 300 – 5000 m no jūras krasta, un ciršanas caurmēra samazināšanu līdz diametram, kāds atļauts Igaunijā un Skandināvijas valstīs.
Savukārt oponenti no dabas draugu organizācijām uzskata, ka lielākais šo plānoto meža apsaimniekošanas izmaiņu trūkums ir tas, ka nav bijis ietekmes uz vidi izvērtējums. Un tieši tāpēc vairākas ministrijas šos noteikumus neesot saskaņojušas. Otrs arguments – tiktu cirsts vairāk un jaunāki meži.
Uz to meža nozares pārstāvji atbildēja, ka ietekmes uz vidi vērtējums Ministru kabineta noteikumu grozījumiem nekad netiek veikts un tas, ka tiks cirsts būtiski vairāk, arī ir mīts, jo neviens negrasās mainīt metodiku, pēc kādas aprēķina ciršanas apjomu valsts mežos, bet privātajos mežos ciršanas apjoms varētu palielināties par kādiem pieciem procentiem.
Akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” pārstāvis Edvīns Zakovics izteica nožēlu, ka tuvākajā laikā nebūs iespējams piejūras priežu mežos izlabot kļūdas, kas pieļautas, veicot nelielas izlases cirtes, pēc kurām priede kā saulmīle mazajos atvērumos neatjaunojas.
E. Zakovics: “Oponenti pat necentās pierādīt, ka jaunās priedes var kvalitatīvi izaudzēt izlases cirtēs, kur tām trūkst saules. Tā vietā tika sacīts, ka priedes nemaz nav jāatjauno, jo tās nav jācērt vairākus simtus gadu.”
