Zaļie dodas pie jauniem partneriem: jaunās apvienības pagaidu nosaukums ir “Reģionu spēks” 0
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc Zaļo un zemnieku savienībā (ZZS) kopā ar Latvijas Zemnieku savienību aizvadītajiem 20 gadiem Latvijas Zaļā partija sestdien kongresā nolēma izstāties no tās un uz 14. Saeimu startēt kopā ar jauniem partneriem – Latvijas Reģionu apvienību (LRA), Liepājas partiju (LP) un uzņēmēja Ulda Pīlēna vadīto biedrību. Tajā būs ar partijām nesaistīti nozaru profesionāļi, kas varētu kandidēt Saeimas vēlēšanās. Jaunās apvienības pagaidu nosaukums ir “Reģionu spēks”, bet Latvijas Zaļās partijas (LZP) kongresā vairāki tā delegāti aicināja koriģēt nosaukumu, lai tajā parādītos arī “zaļo” vārds. Pretējā gadījumā partijas atbalstītāji nobalsos par ZZS, nemaz nenojaušot, ka Latvijas Zaļo partiju tajā ir nomainījuši sociāldemokrāti.
Nākamajā sestdienā lēmumu par iestāšanos jaunajā apvienībā plāno pieņemt Liepājas partija, kurai ir sadarbības līgums ar ZZS līdz šīs Saeimas pilnvaru beigām. Pēc tam notiks apvienības dibināšanas kongress. No LZP kongresa 268 delegātiem par izstāšanos no ZZS nobalsoja 257 delegāti, pret bija desmit, bet viens biļetens bija sabojāts. Par iestāšanos apvienībā ar tās pagaidu nosaukumu “Reģionu spēks” nobalsoja 255 delegāti, bet pret bija 13 partijas biedri. Debatēs pret aiziešanu no ZZS uzstājās LZP vecbiedri Arvīds Ulme un Oļegs Stoļarovs. Varēja vērot, ka starpbrīdī daži delegāti viņus uzslavēja par drosmi. Debatēs ik pa laikam tika norādīts, ka pēdējā laikā ar LZS sadarbība nav vedusies, taču beigās LZP priekšsēdis Edgars Tavars sacīja: “Nemetīsim ar akmeni bijušajiem partneriem, jo tā jau gana daudz ir sarunāts. Mums tagad ir jāiet tālāk.”
Zemnieki arī kļūšot zaļāki
Vairāki delegāti izteica pateicību Zemnieku savienībai, jo, ja nebūtu abu politisko spēku sadarbības ZZS, tad Latvijas Zaļās partijas biedrs nebūtu kļuvis par Valsts prezidentu – šo amatu savulaik ieņēma viens no LZP agrākajiem līderiem Raimonds Vējonis. Tāpat LZP nebūtu ne sava premjera, ne Saeimas priekšsēdētāja – abos posteņos ne pārāk ilgu laiku bija vēl viens LZP līdzpriekšsēdētājs Indulis Emsis. To kongresā atgādināja LZP domes priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka, kurš pateicās Augustam Brigmanim, Jānim Dūklavam, Armandam Krauzem un vēl vairākiem LZS vadošajiem politiķiem. Vienlaikus viņš atzina, ka abu partiju ideoloģija un intereses ar laiku kļuva pārāk atšķirīgas. Sadarbībā ar LZS bija ierobežotas iespējas veikt zaļos darbus, jo tie saskārās ar lielo zemnieku interesēm, atklāja I. Līdaka. Ādažu novada deputāts Raitis Kubuliņš atzina, ka, aizejot no ZZS, ir jāpiedzīvo arī zaudējumi – ir zaudēts valsts budžeta finansējums, bet tas neesot galvenais. Viņaprāt, galvenais ir zaudētais “zaļo” nosaukums. Redzot feisbukā, kā bijušie kolēģi no LZS, kuriem paliek ZZS zīmols, tagad tiekas ar dabas organizāciju pārstāvjiem, esot bažas, ka vēlētāji var arī nepamanīt, ka tur vairs nav LZP. “Ja apvienības nosaukumā nebūs vārda “zaļā”, tad es pacentīšos veikt pretdarbību,” teica Guna Rukšāne.
LZS priekšsēdētāja vietnieks Augusts Brigmanis “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka partija tagad pastiprināti pievērsīsies šiem jautājumiem un tiksies ar vides organizācijām, jo “tagad mums ir brīvas rokas”. Plānots iesniegt Saeimā arī ar vides lietām saistītas LZS iniciatīvas, jo šis jautājums ir svarīgs arī lauksaimniecībā. Kad LZS bija kopā ar LZP, tad zemsavieši par zaļo tematu esot runājuši pieklusinātāk, jo centušies šo laukumu atdot LZP. Tas neesot attaisnojies, ko parādīja arī Rīgas domes vēlēšanas, uzskata A. Brigmanis. “Zaļo” tēmu esot pārtvērusi partija “Progresīvie”, kas par to runājusi daudz vairāk. Jāatgādina, ka nesen Rīgā notika Eiropas Zaļo partiju kongress, kurā “Progresīvie” kļuva par Eiropas Zaļo partiju kopienas kandidāti. LZP nav šajā partiju grupā. No publiski pieejamās informācijas par LZP kongresu A. Brigmanim ir iespaids, ka arī sestdien tajā daudz vairāk ir runāts par situāciju Ukrainā, nevis par vides jautājumiem.
Kongresā patiesi vairākās runās bija pieminēts Krievijas iebrukums Ukrainā un Latvijas iespējas sniegt palīdzību Ukrainas iedzīvotājiem. Par to daudz runāja Pēteris Dimants, kurš pats ir iesaistījies palīdzības sniegšanā. “Latvijas Zaļā partija, kas dibināta 1990. gada 13. janvārī, ir atmodas laika partija, kurai toreiz galvenais uzdevums bija atjaunot savu valsti. Tagad svarīgākais uzdevums ir nosargāt savu valsti,” sacīja E. Tavars.
Pretendē uz lielāko ietekmi reģionos
Kongresa gaitai līdz beigām sekoja līdzi arī jaunie sabiedrotie – Latvijas Reģionu apvienības priekšsēdis Edvards Smiltēns, Liepājas partijas pārstāvis Māris Kučinskis un uzņēmējs Uldis Pīlēns, kurš apstiprināja, ka virkne bezpartijisko profesionāļu ir gatavi iesaistīties jauna reģionālā spēka veidošanā, “lai Latvijas valsts būtu labi pārvaldīta un tajā būtu līdzsvarota visu reģionu attīstība”. M. Kučinskis atgādināja, ka jebkuras jaunas apvienības veidošana ir sarežģīta, jo katram ir savas tradīcijas un savs iekšējās komunikācijas modelis, bet laika vairs nav daudz, lai sabiedrība iepazītu apvienību kā vienotu politisko spēku.
LRA priekšsēdis E. Smiltēns uzskata, ka jaunā apvienība tagad būšot arī ietekmīgākais spēks pašvaldībās, daļā no kurām partijas jau strādā kopā koalīcijā. No 43 pašvaldībām “Reģiona spēka” partiju priekšsēži ir 11 pašvaldībās. LRA vada Ādažu, Gulbenes, Limbažu, Mārupes, Preiļu, Saulkrastu un Tukuma novadu. LZP ir vadībā Jēkabpils, Saldus novadā un Jūrmalas pilsētā, bet Liepājas partijas mērs ir Liepājas pilsētā. Daļā vietvaru LZP biedri ir startējuši kopā ar LZS no ZZS saraksta, un tur abas partijas turpina strādāt kopā.
