– Kur vietējiem iedzīvotājiem būtu jāziņo, ja pagastā parādās aizdomīgas personas vai pretvalstiskas darbības? 33
– Iedzīvotāji var vērsties policijas iecirknī vai tuvākajā zemessardzes vienībā. Mēs saņemam daudz informācijas no iedzīvotājiem, un viņu aktivitāte ir daudzkārt pieaugusi pēc Ukrainas notikumiem. Šī informācija atkarībā no tās satura tiek nodota atbildīgajām amatpersonām un institūcijām. Katram zemessargam bataljonā ir arī savi papildu pienākumi. Mēs ne tikai rekrutējam un apmācām zemessargus, bet arī informējam sabiedrību par valsts aizsardzību, mūsu uzdevums ir zināt iedzīvotāju noskaņojumu novadā un reģionā. Zemessardzes rotas un bataljoni situāciju pārzina ļoti labi.
– Vai zemessardzes vienībām ir zināms, kā būtu jārīkojas, ja pienāk tā saucamā “X stunda”?
– Valsts aizsardzības operatīvajā plānā ir noteikti uzdevumi katrai vienībai. Tie zemessargi, kas apgalvo, ka nezina savus uzdevumus, visticamāk, nav bijuši uz apmācībām.
Ģ. Vikmanis: – Vai pašlaik redzat varas politisko gribu vairāk finansiāli atbalstīt zemessardzi?
– Notikumi Ukrainā ir veicinājuši politiķu izpratni par valsts aizsardzību. Šogad esam papildus saņēmuši 3,32 miljonus eiro ekipējuma iegādei un apmācību nodrošināšanai. Tagad katrā bataljonā būs viena paaugstinātas gatavības rota – tas nozīmē, ka mums ir cilvēki, kas ir apmācīti un sagatavoti ātrai reaģēšanai krīzes gadījumā. Nākamgad, ja piešķirs finansējumu, iepirksim papildu uzkabes un bruņucepures. Vieglie strēlnieku ieroči mums ir pietiekamā daudzumā, taču nepieciešams dažādot ieroču arsenālu, lai būtu plašākas uguns atbalsta spējas. Plānojam iegādāties prettanku ieročus. Zemessardzei jābūt līdzvērtīgi ekipētai kā NBS Sauszemes spēku brigāde, jo šie spēku veidi pildīs līdzvērtīgus uzdevumus, aizstāvot valsti, kad tas būs nepieciešams. Zemessargi ir pilntiesīgi karavīri, taču viņu apmācību sistēma ir citāda. Vidēji zemessardzē cilvēki aktīvi dienē astoņus gadus, ir arī tādi, kam izdiena sasniedz 15 gadus. Mēs esam kodols, kas nodrošina valsts aizsardzību.
