– Vai nebūtu pareizāk, ja rotai vai bataljonam būtu lielāka piederība novadam? Tas veicinātu vietējo atbalstu, patriotismu un bataljoni negaidītu atbalstu no valsts, bet vietējās pašvaldības un iedzīvotāji tos aktīvi atbalstītu. Varbūt nopirktu tanku… 33
– Bataljonu civilie uzdevumi tiek īstenoti pēc teritoriālā principa. Iestāties zemessardzes vienībā var arī ārpus savas dzīvesvietas, piemēram, ir zemessargi, kas dzīvo Rīgā vai Siguldā, bet ir iestājušies Jelgavas bataljonā. Bataljonu atbildības teritorijās ir atbalsta punkti, kas darbojas citās lielākajās apdzīvotajās vietās. Kad Ogres un Bauskas bataljoni tika apvienoti, Bauskā palika rota. Aucē darbojas rota. Pēc Tukuma bataljona apvienošanas ar Dobeles bataljonu Tukumā turpina darboties divas rotas. Madonā ir rota, kas ir atbalsta punkts Gulbenes bataljonam. Šādu piemēru ir daudz. Ja mazā pagastā nav policijas iecirkņa inspektora, bet ir zemessargi, tad viņi, sadarbojoties ar pašvaldību, rūpējas arī par sabiedrisko kārtību. Ir pagasti, kas šo uzdevumu izpildē atbalsta zemessardzi, piemēram, nodrošina degvielu transportlīdzekļiem. Ja spēkus vajadzēs koncentrēt noteiktā reģionā, tad pārējie bataljoni nāks palīgā. Mūsu uzdevums ir aizstāvēt valsti – kur būs apdraudējums, tur visi dosimies palīgā.
– Tomēr nenoliegsim – ja zemessardzes vienībām būtu ciešāka piesaiste novadiem, tad novads tās vairāk atbalstītu.
– Līdz 2003. gadam zemessardze varēja nodarboties ar saimniecisko darbību. Daudzi pagastu iedzīvotāji ziedoja mums naudas līdzekļus, tika pirkti ieroči un transporta vienības. Arī tagad mēs sadarbojamies ar pašvaldībām, piemēram, ja tās vēlas zemessardzes iesaisti pilsētu svētkos vai būt par ikgadējās 4. maija parādes norises vietu. Šajos gadījumos pašvaldības sedz daļu no izdevumiem. Esam pateicīgi Jelgavas un citām pašvaldībām, kuras mums neprasa nomas maksu par to, ka bataljona ēkas, bruņojuma noliktavas atrodas uz pašvaldības zemes. Tas ir reāls atbalsts zemessardzei. Privātīpašniekiem, uz kuru zemes atrodas mūsu ēkas, gan tiek maksāta nomas maksa.
