Piens kā pļava 6
„Mūsu ģimenē arī vecākā paaudze pieturas tādiem pašiem ēšanas principiem. Mans tēvs jaunībā bija sportists, svarcēlājs, nebija viegli atteikties no ierastajiem produktiem. Kad pirmoreiz tēvam piedāvāju sojas pienu, viņš aizdomīgi palūkojās, paostīja un nolika glāzi malā. Kad jau mēnesi bija baudījis šo pienu, brīnījās, ka vairs nejūt nekādu atšķirību no govs labuma.
Iesākumā patiesi šķiet, ka garšo pēc zāles, pēc pļavas. Bet garšas uztvere mainās. Man savukārt šķiet, ka netīkams aromāts ir svaigam govs pienam,” teic Ansis. Lai iegūtu sojas pienu, pupiņas vispirms mazgā. Kā Jana saka — apmīļo. Tad mērcē vairākas stundas. Pupiņas blendē kopā ar ūdeni – rēķinot uz kilogramu sausu pupiņu no 6 līdz 10 litriem ūdens –, pamatīgi sasmalcina. Tad uzkarsē līdz pirmajam burbulim. Biezumus nokāš. Piens gatavs.
Sojas piens rūgst tāpat kā govs piens, ar skābu sulu to var saraut biezpienā, iespējams pagatavot arī krējumu un jogurtu. „Kāds teiks, ka garša citāda, bet ja pacienāju rūdītu laucinieku ar salātiem, kas aizdarīti ar sojas rūgušpienu, viņš pat nepateiks, ka tas nav no govs piena,” tā Ansis.
Palikt laimes lidojumā
“Man svarīgi saprast, kādēļ kāds domā citādāk nekā es. Negribu uzlikt klapes un tikai maukt ar savu patiesību,” uzsver Ansis.
Viņam šķiet svarīgi uzturēt labas attiecības ar cilvēkiem, pozitīvi lūkoties uz visu notiekošo. Ja to nespēj, nevari ne citiem īsti palīdzēt, ne pats būt laimīgs.
“Arī es to agrāk nemācēju. Tas bija grūts attiecību darbs. Pamazām kļuvu dzirdīgāks. Sāku saprast ar sirdi. Kad to apguvu, dzīve izmainījās. Sakārtoju attiecības arī savā ģimenē. Lai tā būtu nevis vienkārši dzīvošana kopā, bet viens liels laimes lidojums. Katru dienu un mirkli. Mums ir pieci dēli, viens no viņiem pieņemts puisītis, adoptēts. Tagad visi kopā gaidām sesto mazulīti. Esam laimīgi.”
