Augi uz šķīvja 6
Jau 13 gadus Ansis ēd tikai augu valsts pārtiku, nelieto ne piena produktus, ne gaļu, ne zivis. Arī viņa ģimene tā mielojas. Dēvē to par bezholesterīna uzturu.
„Daudzi uztraucas, vai pie šādas diētas netrūks dzelzs un citu vielu. Protams, sekojam līdzi, veicam regulāras pārbaudes. Bet visiem vienmēr hemoglobīns ir labs. Pavasaros viens no maniem mīļākajiem dzērieniem ir nātru sula. Svaigas nātres sablendē ar ūdeni, pēc tam šķidrumu izspiež, iegūstot ļoti spēcinošu sulu. Esmu pārliecinājies, ka šāds dzēriens palielina dzelzs līmeni asinīs.
“Reiz uz mūsu centru atbrauca kāda sieviete, kura vēlējās nomest svaru. Līdzi atbrauca vīrs, arī izlēma padzīvot lauku klusumā. Tāds kārtīgs gaļēdājs. Uzzinājis, kāda ir mūsu ēdienkarte, nopūtās, bet tad teica, ka gan jau nenomirs, izturēs šo nedēļu ar dārzeņiem vien. Pēc tam viņš sacīja, ka nekad neesot domājis, ka tik labi var paēst arī bez gaļas. Bijis tāds neizjusts vieglums. Daudzi domā, ka spēks ir tai smagumā, ko dod ēdiens. Tā nav.
Daudzi kļūst par veģetāriešiem vai vegāniem kādas filozofijas dēļ. Mēs to darījām veselības dēļ. Nez kādēļ automašīnai cenšamies pirkt visu to labāko – gan eļļu, gan degvielu. Bet paši esam gatavi pieslānīties ar nevērtīgu uzturu,” tā Ansis.
Sojas brīnums
Ģimenes ēdienkartē noteikta vieta atvēlēta produktiem no sojas pupiņām. To jau daudzus gadus audzē paši. Sēklu ieguvuši no Lauksaimniecības universitātes Augkopības katedras vadītāja Jāņa Driķa, kurš bija Latvijā augošu sojas pupu kolekcionārs, nu jau aizsaulē. Driķis daudzas šķirnes pārņēma no slavenā selekcionāra Pētera Dindoņa.
Audzēšana vienkārša, līdzīgi kā citām pupām, vienīgi veģetācijas periods garāks. Ja rudenī nāk virsū vēsums un slapjums, Roderti izrauj krūmiņus ar visām saknēm, sakarina pažobelē. Pupiņas pākstīs pamazām nogatavojas, izkalst.
Viņu izmantotā sojas sēkla nav ne kodināta, ne ģenētiski modificēta un tā ir bioloģiski audzēta. Augkopībā Roderti pieturas bioloģiskās saimniekošanas principiem.
Soja ir vērtīga, jo satur daudz nepiesātināto taukskābju, visas neaizstājamās aminoskābes. Šajās pupiņās ir gandrīz uz pusi vairāk olbaltumvielu nekā parastajās, turklāt sojas olbaltums labi asimilējas organismā.
„Bieži uzsver, ka 90 procenti sojas ir ģenētiski modificēti. Taču der zināt arī to, ka lielāko daļu šīs sojas izbaro lopiem fermās. Tātad, ēdot gaļu, arī cilvēks to uzņem. To, vai sojas pupiņas ir modificētas, ir viegli kontrolēt, bet gaļas ražošanu – ne. Kāds veterinārārsts stāstīja, kā rūpnieciski kūpina cūkgaļu. To vispirms piedzenot ar masu, kas sastāv arī no sojas, lai veidotos gaļas pufīgums un svars. Pēc kūpināšanas gaļa sverot nevis mazāk, kā būtu dabiski, bet gan vairāk!”
Roderti zina, kā no sojas pupiņām iespējams pagatavot daudz garšīga. Par to reiz pārliecinājos pārtikas izstādē Riga Food – Ansis ar draugiem apmeklētājus cienāja gan ar gardām griķu kotletēm, gan sojas pastēti, gan sojas piena kokteili.
