Nelaid dzīvē holesterīnu 6
Izstaigājam Rodertu ģimenes izloloto centru – ēkā ir klusuma telpa, masāžas istaba, vieta vingrošanai un trenažieriem, arī lieliska virtuve, kur notiek mācības, kā pagatavot veselīgas maltītes.
“Jo cilvēku vairāk iesaista savas veselības uzlabošanā, jo labāks rezultāts. Ir pietiekami daudz pētījumu, kas liecina – iespējams izvairīties no sirds un asinsvadu slimībām, arī no audzējiem, plaušu kaitēm un diabēta, ja vien izmaina dzīvesveidu. Mūsu atveseļošanās programmas pamats ir vienkāršs – bezholesterīna diēta un regulāri veikta kustību programma. Mūsu centru sauc Tavai sirdij, vingrojumos akcentējam sirds un asinsvadu trenēšanu. Par to rakstīju arī bakalaura darbu augstskolā – veselīga dzīvesveida programma aterosklerozes rehabilitācijā. Uzmanību veltām arī mugurkaulam, jo tas ir visa ķermeņa centrs. Tam jābūt stipram, lai mūsos būtu stabilitāte.
Vēl svarīgi mācīties mazināt stresu, izjust dziļu iekšēju mieru, kā arī mainīt attieksmi pret dzīvi – lai tā būtu pozitīva un uzticības pilna,” skaidro Ansis.
Nekā sarežģīta, tikai daudz nopietnāk jāuztver vispārzināmais. Ikviens taču zina, ka augsts holesterīna līmenis asinīs ir veselībai nevēlams. Tad kādēļ gan ēst produktus, kas var to vairot?! Tāpat ir zināms viss negatīvais par tabaku, alkoholu, kofeīnu un citām atkarību izraisošām vielām, taču tik daudzi tās ielaiž savā dzīvē.
“Nesen biju uz vispasaules veselības konferenci Ženēvā, to ik pēc četriem gadiem rīko adventisti. Daudz tika runāts par jaunu pieeju pacientam. Sasirgušajam cilvēkam ir trīs vajadzības: saprast, kas ar viņu notiek, zināt, kāpēc notiek, un ko darīt, lai tā nebūtu. Ja pacients rod visas šīs atbildes, ārstēšanās noritot apmēram par trešdaļu veiksmīgāk.”
Uzskriet alpīnistu sienā
Vasarā Janas un Anša lielā rūpe ir veselīgā dzīvesveida centrs. Ziemā ģimene pārceļas uz Kolku. Laukos ceļi tiek aizputināti, autobusi kursē reti, grūti puikas izvadāt uz skolu un bērnudārzu. Ansim ir ļoti spraigs dzīves ritms: viņš ir draudzes mācītājs Ventspilī, novada domes deputāts Dundagā, koriģējošās vingrošanas pasniedzējs Kolkas pamatskolā, vada arī vingrošanas grupas, vēl darbojas vairākās biedrībās. Jārūpējas par ģimeni, kur aug pieci puikas vecumā no četriem līdz trīspadsmit gadiem.
Daudzi nesaprot, kā Ansis visu paspēj. Reizēm viņš pats brīnās. Varbūt palīdz vingrošanas nodarbības divreiz nedēļā, ko Ansis vada, visu laiku trenējoties līdzi. Vasarā aizbrauc kopā ar bērniem uz nometni, uzskrien alpīnistu sienā vēl ātrāk par ņiprajiem puikām. Sportiskais rūdījums noder lauku darbos.
“Zāģēju mežu, vajadzēja vilkt laukā kritalas, ar rokām savēlu 60 kubus, milzu kaudzi. Reiz nācās kraut piekabē piecmetrīgus baļķus, galā tiku. Kad būvējāmies, sarunāju vietējo vīru, pamatīgu tēvaini, lai palīdz rakt tranšeju. Drīz vien skatos – puisis knapi dveš, jau piekusis. Kustību prieka daudziem pietrūkst. Laukos uzskata, ka ravēšana un kaplēšana ir gana laba fiziskā slodze. Tad uzreiz vaicāju – bet vai sirdspuksti kļuva straujāki? Pulsam jāiet uz augšu, jāsasniedz vismaz 120 sitienu minūtē. Ar tādu pulsu vajadzētu kādu pusstundu soļot, nūjot, braukt ar riteni vai spēlēt tenisu, kas nu kuram patīk. Tā vajadzētu uztrenēties katram, tas nekas, ka jau sirma galva.”
