Pašvaldību iestāžu autoparki kļūs arvien “zaļāki” 0
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Autoparks drīzumā kļūs “zaļš” valsts un pašvaldību iestādēm un kapitālsabiedrībām. Valdība atbalstījusi grozījumus Publisko iepirkumu likumā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, kas paredz gaidāmajos auto iepirkumos obligāti iegādāties noteiktu skaitu “zaļu” transportlīdzekļu. Prasība attieksies arī uz nomaksas pirkumiem, nomu vai nomu ar izpirkuma tiesībām. Gala lēmumu par likumu izmaiņām pieņems Saeima, bet paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā 2021. gada 2. augustā.
Izpildīsim vien minimālās ES prasības
Likumprojektos paredzēts noteikt prasības, ka pasūtītājam katrā autotransporta līdzekļu iepirkumā un noteiktos pakalpojumu līgumos būs jāparedz noteikts procents “tīru”transportlīdzekļu. “Tīrs” transportlīdzeklis būs tāds, kura maksimālās izpūtēja emisijas ir mazākas nekā 50 oglekļa dioksīda grami uz vienu kilometru.
Tādā veidā plānots nodrošināt, ka tiks sasniegti Eiropas Savienības direktīvā Latvijai noteiktie minimālie iepirkuma mērķrādītāji. Tie paredz, ka no šī gada 2. augusta līdz 2025. gada 31. decembrim ir jānodrošina, ka 22% no visiem iepirktajiem pasažieru automobiļiem, vieglajam komerctransportam un autobusiem ar ietilpību līdz 22 sēdvietām, 8% no visiem iepirktajiem kravas automobiļiem un 35% no visiem iepirktajiem pilsētas autobusiem jābūt iegādātiem “tīriem”.
Savukārt no 2026. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim 22% mazas noslodzes transportlīdzekļiem, 9% kravas automobiļiem un 50% pilsētas autobusiem jābūt “tīriem”. Prasība attieksies arī uz maziem iepirkumiem. Piemēram, ja plānots iepirkt vienu vieglo automobili, tam būs jābūt “tīram”, bet, iegādājoties piecas automašīnas, “tīrām” būs jābūt jau divām. Vienlaikus ir noteikti arī izņēmumi, uz kuriem minētās prasības nav attiecināmas.
Ilgtermiņā dārgāk neizmaksās
Viens no lielākajiem autoparkiem ir AS “Sadales tīkls” rīcībā. Uzņēmuma attīstības direktors Jānis Kirkovalds “Latvijas Avīzei” pastāstīja, ka uzņēmums ir veicis dažādu transportlīdzekļu ražotāju attīstības prognožu izpēti un analīzi, bet lielāko potenciālu uzņēmums šobrīd saskata tieši elektromobiļu un uzlādējamo hibrīdu jomā.
Šobrīd “Sadales tīkls” jau izmanto divus elektromobiļus, un šogad plānots autoparku papildināt ar vēl pieciem elektrotransportlīdzekļiem. Nākamajos piecos gados plānots iepirkt specializēto transportu, kas būs aprīkots ar elektromotoriem, savukārt kravas transports, kas nodrošina kravu loģistikas pārvadājumus lielākos attālumos, varētu tikt atjaunots ar saspiestās dabasgāzes (CNG) darbināmiem motoriem.
Lūkojoties tālākā nākotnē, “Sadales tīkls” plāno attīstīt tādu autoparku, kas iekļautu ar elektromotoriem darbināmu vieglo transportu, kā arī specializēto transportu, ko darbinātu ar elektromotoriem, kas rada enerģiju no ūdeņraža reaktoriem.
Pēc uzņēmuma aprēķiniem, jaunu, videi draudzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu transportlīdzekļu iegāde varētu izmaksāt līdz aptuveni 40% dārgāk, ja salīdzina ar esošo transportlīdzekļu, kas tiek darbināti ar fosilās degvielas iekšdedzes motoriem, cenu. Kirkovalds gan sagaida, ka, attīstoties tehnoloģijām un pieprasījumam pēc “zaļā” transporta, tā tirgus cena pakāpeniski samazināsies, turklāt sadārdzinājumu pilnībā varētu kompensēt ar fosilās degvielas izmaksu starpību un nodokļiem.
“Noteikti atbalstām minētos grozījumus, jo veicinās mērķtiecīgāku pāreju uz “zaļāku” autoparku, vienlaikus nodrošinot zemāku kopējo CO2 izmešu līmeni valstī. Šādas izmaiņas ir ļoti būtiskas ES klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai.
Uzskatu, ka valdības atbalstītie grozījumi ir optimāli, jo ir jādomā par efektivitāti, kas ne vienmēr iet roku rokā ar “zaļās” enerģijas attīstību, tāpēc ir jāatrod balanss. Vienlaikus būtu svarīgi meklēt arī papildu motivējošus instrumentus, piemēram, nodokļu sistēmā, jo tas veicinātu vēl straujāku uzņēmumu un organizāciju pāreju uz zemāku CO2 emisiju vai bezizmešu transportu,” norādīja Kirkovalds.
Iesaka neizvēlēties hibrīdus
Elektromobilitātes eksperts Kārlis Mendziņš sacīja, ka grozījumi nāks par labu situācijai, jo tagad attiecīgajām institūcijām būs personīgā pieredze ar šādiem transportlīdzekļiem. “Galvenais, lai neuzkāptu uz grābekļa un neizvēlētos lādējamos hibrīdus.
Šie automobiļi uz papīra atbild par ļoti mazu CO2 daudzumu, bet realitātē hibrīdus neviens nekad nelādē. Tādā scenārijā hibrīds ir pat sliktāka izvēle par auto bez elektriskā asistenta tehnoloģijām. Izvēloties hibrīda variantus, ir jābūt tiešām uzmanīgiem, jo, tos nepareizi ekspluatējot, var izrādīties, ka tas nav nedz ekoloģiski, nedz ekonomiski pamatots lēmums. Kā arī valstij un pašvaldībām ir jārāda piemērs sabiedrībai,” uzskata Mendziņš.
Viņš gan norāda uz to, ka līdz ar grozījumiem sasniegsim minimālās ES prasības un vārds “minimāls” esot Latvijas motīvs visam, kas attiecas uz vidi un ES prasībām. Noskaņa esot tāda, ka, ja nebūtu ES, tad paši mēs šādu soli nekad nespertu. Neesot arī paskaidrots, kāpēc ir svarīgi to darīt.
“Vasarā Satiksmes ministrijai un VARAM ir jānāk klajā ar plānu par to, kā veicināt pāreju uz bezemisiju transportlīdzekļiem. Es sagaidu, ka atbalsts būs pietiekami motivējošs, bet tā iegūšana sarežģīta un nebūs paredzēta privātpersonām. Runā arī par “piesārņotājs maksā” politikas ieviešanu. Neesmu pārliecināts, vai jaunās TEN izmaiņas ir daļa no šī, bet visloģiskāk būtu to piesaistīt degvielas cenai. Tas pats būtu jādara arī ar ceļa nodokli,” uzskata Mendziņš.
