Ivars Ijabs: “Ekoloģiskā” Kopējā lauksaimniecības reforma sāka pārveidoties līdz nepazīšanai 11
Ivars Ijabs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pretrunas starp sabiedrības zaļajiem mērķiem un agroindustrijas interesēm nav nekas jauns.
Tomēr pēdējā laikā tās ir iezīmējušās vēl redzamāk, jo globālā klimata krīze liek pieņemt vērienīgus lēmumus par kaitīgo izmešu samazināšanu, un tā nav iespējama arī bez krietnas lauksaimniecības “zaļināšanas”.
Un tas nenozīmē ne tikai videi draudzīgāku lopkopību, bet arī izmešu mazināšanu pārtikas ražošanas procesā, saudzīgu attieksmi pret augsni un tām ekosistēmām, kuras uzsūc oglekļa dioksīdu.
Eiropas Zaļais kurss ir galvenā Eiropas politikas prioritāte, un ES galvenie lēmumu pieņēmēji ir apņēmušies diezgan krasi samazināt izmešus jau nākamajā gadu desmitā.
Tādēļ Eiropas Komisija rosināja ļoti “ekoloģisku” Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu. Tomēr tad, kad lieta nonāca līdz lemšanai ES Padomē un Parlamentā, reforma sāka pārveidoties līdz nepazīšanai.
Interesanti bija vērot, kā atteikšanos no Zaļā kursa lauksaimniecībā kritizēja ne tikai Grēta Tūnberga, bet arī politiski ļoti konservatīvās Polijas valdības izvirzītais Eiropas lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis.
No ES budžeta nākamajos septiņos gados zemniekiem un lauku attīstībai izmaksās gandrīz 400 miljardus eiro – tajā skaitā apmēram 900 miljonus Latvijai.
Tā ir pati lielākā ES budžeta pozīcija, kuras uzdevums ir ne tikai atbalstīt zemniekus, bet arī veicināt zaļāku saimniekošanu laukos. Tas diemžēl ir vienīgais veids, kā mēs spēsim apturēt globālo pārkaršanu un novērst klimata katastrofu.
Tāpēc ļoti būtiski bija balsojumi par lauksaimniecības atbalsta noteikumiem. Pēdējā Eiropas Parlamenta plenārsēdē par KLP bija patiešām sīvas kaujas, kurās vēl papildu spriedzi radīja arī Covid-19 “otrā viļņa” radītā nedrošība par nākotni.
Eiropas zaļie mērķi ar vecās lauksaimniecības lobija interesēm sadūrās ļoti konkrētos balsojumos, bieži vien par šķietami tehniskām vai administratīvām lietām.
Daudzos balsojumos parlamentā gan uzvarēja moderna zaļā domāšana. Tomēr daudzos virsroku ņēma veco labo lobiju intereses. Pieminēsim dažas svarīgākās lietas, kurās virsroku guva tieši parlamenta pozīcija.
1) Gandrīz trešdaļai no lauksaimniecības budžeta ir jābūt tieši saistītai ar zemnieku dalību zaļās lauksaimniecības programmās jeb ekoshēmās. Piemēram, zaļās joslas, augstas precizitātes lauksaimniecība, atteikšanās no slāpekļa mēslojuma, ar oglekli bagātu augšņu saglabāšana (mitrāji, purvi), bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un pesticīdu lietošanas ierobežojumi.
2) Zaļos pasākumus diemžēl joprojām ļaus apiet visvisādi zaļo programmu grāmatvedības triki, piem., noteikumos, kādi Eiropas ieguldījumi var vai nevar tikt uzskatīti par “zaļiem”. Te nu jāteic, ka lielās agroindustrijas lobija aktivitāte parlamentā šajās dienās ir ļoti labi sajūtama pat attālinātā darba režīmā.
3) Vides saistību izpildes jautājumi. Eiropas Komisijai ir jādod reālas sviras, lai valstis pildītu savas zaļās saistības lauksaimniecībā. Mēs ar kolēģiem “Renew Europe” frakcijā virzījām ideju, ka komisijai būtu tiesības apturēt maksājumus dalībvalstīm, kas sistemātiski nepildītu plānus atbalstīt bioloģisko lauksaimniecību, saglabāt bioloģisko daudzveidību, samazināt ķīmisko pesticīdu un antibakteriālo līdzekļu izmantošanu. Diemžēl tas tika noraidīts, tai skaitā ar Latvijas kreiso un konservatīvo deputātu balsīm.
4) Tiešmaksājumu izlīdzināšana starp dalībvalstīm ir svarīga un mūžam aktuāla tēma. Arī šoreiz Baltijas deputāti virzīja priekšlikumu par pilnīgu tiešmaksājumu līmeņu izlīdzināšanu nākamo septiņu gadu periodā. Diemžēl treknāk subsidēto valstu lobijs bija necaursitams un šis priekšlikums neieguva vairākumu parlamentā.
5) EP nobalsoja par tiešmaksājumu griestiem vienam saņēmējam (100 000 eiro) un vienam patiesajam labuma guvējam no vairākiem saņēmējiem (1 miljons eiro). Tas ļautu mainīt līdzšinējo situāciju, kurā 80% mazo un vidējo zemnieku saņem 20% atbalsta, savukārt 20% lielāko saņēmēju – pārējos 80%. Turklāt vairākās dalībvalstīs atsevišķi oligarhi caur daudzām kontrolētām kompānijām saņem vairākus miljonus vērtu atbalstu.
6) Visbeidzot, labas ziņas veģetāro burgeru mīļotājiem. Bezgaļas burgerus joprojām drīkstēs saukt par burgeriem, ko vēlējās aizliegt gaļas rūpnieku lobijs. Kopumā šādi mēģinājumi monopolizēt kādu pārtikas produktu nosaukumus ne tikai ierobežo konkurenci, bet arī apdraud jaunas, videi draudzīgākas pārtikas ienākšanu tirgū.
Daudzos svarīgos un man būtiskos jautājumos balsošanas rezultāts bija neapmierinošs vai neskaidrs kompromiss.
Tādēļ arī es nevarēju atbalstīt šo jauno lauksamniecības regulu pakotni kopumā. Bet zinu, ka sarunas ES institūciju starpā turpināsies, un ceru, ka to iznākums būs puslīdz pieņemams.
