“Nav normāli būt tiktāl atkarīgiem no Ķīnas.” Kā radīt zāles pret šo atkarību? 4
Eiropas Savienības veselības un pārtikas drošuma komisāre Stella Kirjakidu nesen farmaceitiskās nozares asociācijām adresētā vēstulē aicinājusi steidzamības kārtā palielināt noteiktu šobrīd kritiski svarīgu medikamentu izlaidi – 7. aprīlī rakstīja Vācijas izdevums “Die Welt”, kas bija iepazinies ar sūtījuma tekstu, no kura izrietēja, ka dažas valstis saskaras ar zāļu asu deficītu, bet dažviet tās jau pilnībā izpaliek.
Tāpēc “mēs paļaujamies uz jūsu atbildības sajūtu un solidaritāti, lai pacientiem Eiropā būtu pieejamas nepieciešamās zāles”, sacīts citētajā eirokomisāres vēstulē.
Kur plāns, tur plīst
Tā, iespējams, bija arī reakcija uz Eiropas Universitātes slimnīcu alianses (EUHA) 31. martā celto trauksmi, ka izbeidzas Covid-19 smago formu ārstēšanai vajadzīgie preparāti un ka neatliekamā problēma būtu risināma vairāk saskaņotas pieejas un pastiprinātas sadarbības ceļā.
Rakstiska atbilde tika sniegta šīs nedēļas sākumā – Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un komisāre Kirjakidu paziņoja, ka “intensificēs darbu ar nozari, lai pārvarētu plaisu starp pieprasījumu un piedāvājumu visā Eiropas Savienībā” (kaut gan Komisijas pilnvaras šajā sakarā ir ierobežotas), un īstenošanas stadijā ir vairāki citi pasākumi, arī publisko iepirkumu koordinēšana un medicīnisko iekārtu, vakcīnu un individuālo aizsardzības līdzekļu kopīgas rezerves veidošana.
Nevar sacīt, kas ES līmenī problēma netiktu risināta. Gluži pretēji, vadlīniju veselības aizsardzības un preparātu apgādes jomā netrūkst (piemēram, marta beigās publiskotie Eiropas Komisijas norādījumi medicīniskā aprīkojuma un materiālu ražošanai), tomēr bezprecedenta krīzes situācijā arvien rodas arī agrāk nepieredzēti sarežģījumi.
Tostarp sedatīvo un pretsāpju līdzekļu un plaša spektra antibiotiku krājumu iztukšošanās tur, kur pandēmija izplatījusies strauji un sevišķi smagā veidā.
Liksta piemeklējusi, piemēram, Franciju un Vāciju, kaut gan abās Eiropas lielvalstīs ir ārkārtīgi attīstīta medicīnas zinātne, farmaceitiskā rūpniecība ar modernām laboratorijām un tradīcijām bagātiem uzņēmumiem kā, piemēram, “Bayer” vai “Sanofi” (pēdējos gados strādā ar desmitiem miljardu eiro peļņu).
Likumsakarīgi, ka visvairāk pieprasītie ir nevis laboratorijās izstrādātie jaunievedumi, bet salīdzinoši lētākie, tomēr daudziem pacientiem vitāli svarīgie patentbrīvie medikamenti.
Taču tie pārsvarā tiek ražoti ārpus Eiropas. Turklāt ļauj krietni nopelnīt un ieinteresētajam biznesam šādu perspektīvu solīja arī periods no 2020. līdz 2024. gadam, kad patentbrīvo zāļu kategorijā pārietu medikamenti, kuru pašreizējā vērtība ir aptuveni simts sešdesmit miljardi eiro.
Aktīvās vielas no Ķīnas
Pandēmijas izraisītā vispārējā krīze liek pievērst uzmanību vēl kādam faktam – Eiropas farmaceitiskās rūpniecības ražotnes mūsdienu globalizācijas laikmetā ir tikušas ievērojamā daudzumā pārceltas jeb delokalizētas uz Ķīnu.
Lētāka darbaspēka un lētāku ražošanas izmaksu dēļ.
Tādējādi Ķīna kļuvusi par zāļu un it īpaši medikamentu aktīvo vielu (sastāvdaļu, kas rada terapeitisku efektu) galveno piegādātāju, lai neteiktu – gandrīz monopolistu, šajā, izrādās, stratēģiskajā jomā.
Nav centralizēti apkopotu datu, kādos apjomos Eiropas tirgū ieplūst preparāti no Āzijas, taču speciālistu aplēses liek noprast, ka 80–85 procenti medikamentu aktīvo vielu Eiropas Savienībā tiek ievestas no Ķīnas un Indijas.
Proporciju ziņā ievedumi no Indijas ir mazāki, taču marta sākumā, kad šajā valstī konstatēja vīrusa uzliesmojumu un Deli eksportu aizliedza, aizlieguma sekas Eiropas Savienībā uzreiz esot bijušas manāmas.
Tirdzniecības karš medikamentus neskāra
Zīmīgi, ka vēl pērn dzīvi apspriestajos muitas karos, kurus iniciēja Donalds Tramps, medikamentu importa un eksporta tēma gandrīz neizskanēja.
Lai gan atkarību no Ķīnas piegādēm izjūt ne tikai Eiropa, bet arī ASV un varbūt pat vēl lielākā mērā (saskaņā ar Tirdzniecības departamenta datiem 80 procenti ASV tirgū nonākušo antibiotiku ražotas Ķīnā, tāpat 95% ibuprofēna, 91% hidrokortizona un 45% penicilīna).
Turklāt aprīļa sākumā Tramps paziņoja, ka gandrīz izsmelti stratēģiskās rezerves fondā bijušie individuālās aizsardzības līdzekļi – medicīnas maskas, cimdi u. c. Tagad arī šīs preces jāmeklē pie ķīniešiem vai malaiziešiem.
Gan ES, gan ASV jau iepriekš bija saskārušās ar bēdīgu pieredzi, kad Āzijā izraisītas sanitāras krīzes, pat ne tik postošas kā tagadējā, spēj pārraut loģistikas ķēdes un apgrūtināt piegādes.
Tāpēc daži Rietumu uzņēmumi, arī pieminētais “Sanofi”, jau bija uzsākuši ražotņu daļēju relokalizāciju atpakaļ uz Eiropu. Tiesa, process nav ritējis diez cik strauji.
Nu tas varētu paātrināties. Jo vairāk tāpēc, ka norisēs ap pandēmiju iezīmējusies arī kāda gluži ģeopolitiska rakstura blakne, uz ko norādījis ES augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels (intervijā Itālijas avīzei “La Repubblica”): “Ir acīmredzami, ka Ķīna un Krievija tiecas vairot savu ietekmi” un “šajā nolūkā izmanto arī sanitāro krīzi…”
Atskārsme iestājusies?
Kaut gan ES dalībvalstis turpina strīdēties par dažādiem ekonomikas glābšanas variantiem, vismaz attiecībā uz medicīnas un zāļu ražošanas nozīmīgumu pastāv samērā liela vienprātība.
Vācijas Kristīgi sociālās savienības Bundestāga frakcija iestājas par spēcīgu Eiropas suverenitāti, kurai pirmām kārtām jāizpaužas medicīnisko ierīču, zāļu un aizsargtērpu ražošanas organizēšanā uz vietas un atbilstošu rezervju uzkrāšanā, bet tāpat digitālās infrastruktūras attīstībā, kas ļautu efektīvi strādāt attālināti un aizsargāt uzņēmumus.
Francijas ekonomikas un finanšu ministrs Bruno Lemērs, kurš pēdējā laikā parasti iebilst vācu konservatīvajiem, ne riezi vien izteicies par nepieciešamību “pārdomāt globalizāciju”.
Jo “mēs nevaram būt par 80 vai 85 procentiem atkarīgi no Ķīnā ražotajām medikamentu aktīvajām vielām, tas būtu bezatbildīgi un nesaprātīgi”.
Atliek vien kopīgi ķerties pie lietas…
Viedokļi
Urzula fon der Leiena, EK priekšsēdētāja (atbildē Eiropas Universitātes slimnīcu aliansei): “Nevienai Eiropas valstij nepietiek jaudas, lai saražotu visus medikamentus un vajadzīgās medicīniskās ierīces. Mūsu medicīnas personāls, mūsu slimnīcas nespēs atbilstoši aprūpēt un ārstēt visas personas, kam tas nepieciešams, bez Eiropas sadarbības, bez koordinētas rīcības un labi funkcionējoša iekšējā tirgus.”
Benuā Lutgens (Eiropas Parlamenta deputāts no Beļģijas, pārstāv ETP): “Eiropai stratēģiski jāspēj nodrošināt medikamentu ražošanu un piegādi savā teritorijā atbilstoši savu iedzīvotāju vajadzībām. Nav normāli būt tiktāl atkarīgiem no Ķīnas.”
