Zāles podā – un uz jūru! Zinātnieki ceļ trauksmi 0
Kur paliek zāles, kad esam tās lietojuši iekšķīgi vai ārīgi vai arī vieglu roku izmetuši podā vai miskastē? Aiziet pa “lielo kloāku” uz upi un jūru, iesūcas augsnē, vārdu sakot, nonāk dabā.
Baltijas jūras valstu zinātnieki jaunākajā pētījumā “No farmaceitiskām vielām tīri ūdeņi” ceļ trauksmi, ka medikamentu koncentrācija vidē var radīt draudus pašiem lietotājiem. Pētniece Linda Fībiga skaidro satraucošākos atklājumus.
Attīrīšanas iekārtas nepalīdz
Līdz šim dzīvojām pārliecībā, ka par mūsu notekūdeņu kvalitāti parūpēsies attīrīšanas iekārtas, bet tagad varam to aizmirst. Vismaz sadaļā, kas attiecas uz medikamentu piesārņojumu – noteikti. Kā stāsta Linda Fībiga – Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) vecākā speciāliste, kas koordinē starptautisko pētījumu Latvijā – atklāta pārsteidzoša aina, kas notiek ar medikamentiem un to atliekvielām pēc tam, kad tie izgājuši cauri notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.
Izrādījies, ka tradicionālās attīrīšanas metodes ne tikai nespēj pilnībā attīrīt notekūdeņus no tajā nonākušajām farmaceitiskajām vielām, bet tieši otrādi – daudzi savienojumi attīrītajos ūdeņos atrasti lielākā koncentrācijā nekā neattīrītajos ūdeņos. “Šāda šķietami paradoksāla situācija veidojas tāpēc, ka notekūdeņu attīrīšanas iekārtās bioloģiski aktīvās dūņas lielu daļu vielu, kas veidojas cilvēku un dzīvnieku organismos vielmaiņas procesā, pārvērš sākotnēji aktīvajās farmaceitiskajās vielās,” skaidro pētniece.
Tā notiekot ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē, jo attīrīšanas ierīces līdz šim netika konstruētas tā, lai atbrīvotu notekūdeņus no tik smalkām vielu daļiņām, kādas ir farmācijas vielām.
Kad zinātnieki šā gada martā ar pētījumu iepazīstināja arī notekūdeņu attīrīšanas iekārtu apsaimniekotājus, viņi uzdevuši jautājumu, kā rīkoties? “Šī brīža atbilde – kamēr mums nav zināma visu vielu ekotoksikoloģiskā ietekme uz ūdens organismiem un zinātnieki nav pateikuši, no kurām vielām jāatbrīvojas un norādījuši metodi, ar kādām tehnoloģijām tas jādara, ierīcēs nekas no jauna nav jāievieš,” skaidro projekta koordinatore.
Līdz šim ūdens attīrīšanai izmantota ozonēšana, ogļu filtri, LVĢMC bīstamo atkritumu poligona attīrīšanas iekārtās pielieto reversās osmozes metodi, kas spēj tikt galā ar mazajām daļiņām, taču tās visas ir ļoti dārgas, bet lētākas versijas pagaidām vēl atrodas izpētes stadijā. “Projekta partneri Zviedrijā un Dānijā uz esošajām attīrīšanas iekārtām uzstādījuši papildu aprīkojumu, kas palīdzēs noņemt farmācijas vielas. Patlaban notiek šo iekārtu testēšana un rezultātu pārbaude,” stāsta L. Fībiga un piebilst, ka, visticamāk, tuvākajos piecos gados augsto izmaksu dēļ ūdens attīrīšanas iekārtās nekādi uzlabojumi nav gaidāmi.
Izvadām zāles pat 100%?
Kamēr zinātnieki pēta un politiķi taupa naudu vides, tātad arī cilvēku veselībai, pētījums norāda, ka medikamentu atliekvielas vidē nonāk mūsu pašu dēļ divējādos ceļos – zāles no organisma izvadām tualetē vai iemetam podā vai atkritumu kastē. Dažādā koncentrācijā tās aizceļo līdz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kas, kā tagad zinām, nespēj tās savākt vai, nokļūstot līdz atkritumu poligonam, iesūcas augsnē. Vēl viens pārsteigums – somu pētnieki noskaidrojuši, ka vairākus preparātus no sava organisma izvadām pat 100%. “Tas, protams, būtu jautājums mediķiem un farmaceitiem, kā šādi līdzekļi iedarbojas,” piebilst L. Fībiga un turpina, “zāļu nonākšanu vidē pagaidām nevaram daudz kontrolēt, ja nu vienīgi lietot mazāk un tikai pēc ārsta norādījuma.”
Statistika rāda, ka Latvijā, pat sarūkot iedzīvotāju skaitam un pieaugot zāļu cenām, medikamentu patēriņš katru gadu pieaug (skatīt infografiku), 2017. gadā tas palielinājās par 6%. Vai zāles vienmēr lietojam pamatoti un atbilstošā devās? Zināms taču, ka daudzi cilvēki dažādu iemeslu dēļ ķeras pie pašārstēšanās. Vieni dodas pēc drapēm objektīvu simptomu gadījumos, citus uz kādu pirkumu pamudinājusi publikācija par ārstiem, kas visu nestāsta, vai izlasītais Medicīnas enciklopēdijā.
Pētījumā konstatēts, ka viens no preparātiem, kuram Latvijā notekūdeņos konstatēta lielākā maksimālā koncentrācija, ir bezrecepšu medikaments paracetamols, ko parasti lieto pret sāpēm un drudzi.
Savu artavu vides veselībai var dot paši mediķi, nosakot preparātus, kas slimniekam jālieto, norāda L. Fībiga. Zviedrijas ārsti, izvēloties medikamentus, ņem vērā arī to ietekmi uz vidi, priekšroku dodot zālēm, kas sniedz pacientam nepieciešamo efektu un mazāk iedarbojas uz organismiem ūdenī.
Bargāku kritiku pelnījuši tie, kas tabletes, kapsulas vai citādi fasētus medikamentus, kad tiem beidzies derīguma termiņš vai kļuvuši nevajadzīgi, vieglu roku ielidina tualetes podā vai atkritumu tvertnē. Cik nav rakstīts un stāstīts, ka aptiekās bez maksas var nodot nevajadzīgus vai lietošanai nederīgus medikamentus. 2014. gada Latvijas Farmaceitu biedrības sociālās kampaņas “Nodod nederīgās zāles aptiekā” laikā veiktā aptauja parādīja, ka 62,4% iedzīvotāju nederīgās zāles izsviež atkritumos, 17% tās turpina glabāt un tikai 10,1% aiznes uz aptieku.
Jaunāka aptauja par iedzīvotāju paradumiem nav veikta, taču, kā norāda bīstamo atkritumu apsaimniekotājs SIA “Lautus”, ikdienā nodoto nederīgo medikamentu apjoms joprojām ir mazs. Zāļu aģentūras speciālisti gan atzīst, ka iedzīvotāji vairs neveic tik lielus medikamentu uzkrājumus kā kādreiz, kad zāles nebija tik dārgas, daudzi preparāti nav brīvi nopērkami un pieejami tikai ar ārsta recepti, kā arī nepieciešamie medikamenti, piemēram, antibiotikas nopērkamas viena kursa apjomā un pēc izlietošanas pāri nepaliek.
Lielākā medikamentu koncentrācija vidē nanogramos litrā
• Paracetamols – 16396
• Kofeīns – 8770,5
• Hidrohlortirazīds – 6904
• Estrons – 5483,3
• Metformīns – 2254
• Atorvastatīns – 1116
• Diklofenaks – 1094
Avots: Pētījums “No farmaceitiskām vielām tīri ūdeņi”.
Kur nodot neizlietotās zāles?
Neizlietotās zāles Latvijā var nodot aptiekās vai bīstamo atkritumu laukumos. Medikamentu pieņemšana zāļu tirgotavām ar likumu nav noteikta, taču ne visi farmācijas uzņēmumi brīvprātīgi vēlas uzņemties liekas rūpes un izdevumus. No dažādu tīklu aptiekām ar to nodarbojas 433.
Trīs aptieku tīkli – “a. Apotheka”, “Latvijas aptieka” un “Euroaptieka” – nodrošina medikamentu pieņemšanu visās savās aptiekās, pārējie – tikai daļēji. Veterinārās aptiekas ar to vispār nenodarbojas.
Interneta lietotājiem būtu ērti iepriekš uzzināt, kur var nodot zāles, taču ne visi farmācijas uzņēmumi rūpējas par informācijas pieejamību savās mājas lapās. Visvieglāk to atrast “a. Aphoteka”, “Euroaptieka”, “Benu aptieka”, “Aptieku alianse”, sarežģītāk – “Mēness aptiekā”. Par informācijas sniegšanu vispār nav parūpējušās “Latvijas aptieka”, “Mana aptieka” un “Saules aptieka”.
Vietās, kur pieņem cilvēku neizmantotās zāles, var nodot arī dzīvniekiem paredzētos medikamentus.
Bīstamo atkritumu laukumi, kur nodot neizlietotās zāles
Getliņi EKO, Stopiņu novadā, Kaudzīšu ielā 57,
SIA “Pilsētvides serviss”, Rīgā, Ēdoles ielā 10,
AS “BAO”, Olainē, Celtnieku ielā 3a,
SIA “Lautus”, Ķekavas novada “Gurnicās”.
Avots: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pētnieces Ievas Karkovskas 2019. gada prezentācija “Neizlietoto zāļu savākšanas iespēja Latvijā”.
